Pasaules latviešu zinātnieku kongresā pētnieki spriež par valsts un sabiedrības attīstību

0 Komentāru
Pasaules latviešu zinātnieku kongresā pētnieki spriež par valsts un sabiedrības attīstību

Šajās dienās Latvijā vienkopus pulcējas Latvijas intelektuālais zieds – norisinās Pasaules latviešu zinātnieku kongress, kurā pētnieki spriež ne tikai par zinātnes aktualitātēm, bet arī par to, ka zinātnei ir priekšnoteikums valsts izaugsmei.

Pirmais šāds kongress Latvijā notika pēc neatkarības atjaunošanas, un zinātnieki dažādās jomās apmainījās ar viedokļiem par aktuālām zinātnes problēmām, padarot to par sabiedriski nozīmīgu notikumu. Arī pašlaik tīklošanās, ideju apmaiņa un to sadzirdēšana ir viens no galvenajiem kongresa pienesumiem.

“Kongress saved kopā zinātniekus no visas pasaules, kas ir Latvijas izcelsmes vai viņu draugi, tas mums nozīmē kopā savest visu savu spēku, kas mums ir šajā jomā,” norāda Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāres vietniece Agrita Kiopa.

Kongresa atklāšanā izskanēja, ka zinātne nav lieka greznība, ko drīkst atļauties tikai pārtikušas un jau attīstītas valstis, bet arī Latvijai vairāk jāceļ zinātnieku kapacitāte, ja vēlamies kļūt par modernu valsti. Daudzi runātāji sprieda par vienmēr trūkstošo finansējumu Latvijas zinātnei – pašlaik zinātnieki vairāk paļaujas uz Eiropas naudu, nevis valsts līdzekļiem. Arī nākamajā Eiropas Savienības plānošanas periodā mūsu zinātniekiem būs jāsacenšas par pieejamajiem 100 miljardiem eiro.

Kongresā veicināts, kā Latvijā un ārzemēs dzīvojošie speciālisti var sadarboties. Atsevišķās nozarēs tas jau notiek.

“Es vadu tādu organizāciju LĀZA, kas apvieno visus ārstus un zobārstus ārpus Latvijas. Tāds ir mans uzstādījums un vēlējums gadā vismaz vienu cilvēku paņemt pie sevis un apmācīt. Pie manis ir bijuši pēdējos 10 gados 30 jaunie latviešu ārsti. Vairāk izglītības, nevis zinātnes jautājumos. Vai tas process notiek ar inženieriem, rakstniekiem, tas nav svarīgi,” atklāj ASV Teksasas universitātes asociētas profesors, ārsts Uģis Gruntmanis.

Trijās dienās vairāk nekā 750 dalībnieku no 24 pasaules valstīm spriedīs un sniegs savu redzējumu Latvijas attīstībai. Pirmā diena veltīta drošības tematikai – kā nosargāt informatīvā telpu, tautsaimniecību, tehnoloģijas. Viens no uzaicinātajiem runātājiem, britu stratēģiskās komunikācijas speciālists Nevils Bolts vadīs diskusiju par drošību informatīvajā telpā par sabiedrībā valdošo nenoteiktību, ko izraisa pārmaiņas pasaulē, un kā šo nenoteiktību vai pat satraukumu nostiprina informācijas tehnoloģijas.

“Tās mēs kā patērētāji izmantojam visai brīvi, gandrīz vai neapdomīgi. Mēs tehnoloģijas izmantojam, bet nedomājam, kādas tam var būt sekas. Ja uz to palūkojas daudz plašākā nozīmē – pasaulē notiek daudzas, satraucošas pārmaiņas. Var nešķist, ka tās ietekmē mūsu ikdienu, taču tas notiek. Tās kļūst par mūsu sarunu tematiem un to, kā saprotam pasauli un savu vietu tajā. Piemēram, pārvirze labklājības radīšanā, kas virzās no Rietumiem uz Tālajiem Austrumiem. Vai islamizācija,” norāda Bolts.

Otrās dienas vadmotīvs būs iezīmēt pasaules attīstības tendences zinātnes jomā un Latvijas iespējas tajās. Savukārt trešajā dienā dalībnieki vērsīs skatu nākotnē. Forumā “Latvijas formula 2050” spriedīs par valsts attīstību – iespējamos scenārijus gada garumā izstrādāja 100 zinātnieki, uzņēmēji, lēmumu pieņēmēji.

“Domāt vairākās dimensijās, domāt par to, kas varētu starptautiski notikt, jo mēs saprotam, ka mēs kā zeme un valsts nevaram attīstīties vakuumā. Savilkt šīs lietas kopā un veidot tādus kā attīstības scenārijus, lai tālāk mēs kā sabiedrība un politiķi varētu izvēlēties, pa kuru ceļu mums vajadzētu iet,” atzīst LU Eksperimentālās fizikas katedras vadītājs Mārcis Auziņš.

Papildu zinātniskām diskusijā norisināsies arī publiskie pasākumi, piemēram, iespēja neformālā gaisotnē klausīties zinātnes stāstus vai apmeklēt “ResearchSlam”, kur atraktīvā veidā stāstīs par sasniegumiem Latvijas zinātnē.

0 Komentāru