Pasākumu rīkošanas industrijai milzu zaudējumi; prasa valsts atbalstu

2 komentāri

Pasākumu rīkošanas nozarei apgrozījuma kritums šogad būšot 80%. Prognozētie zaudējumi – vismaz 30 miljoni eiro, un vairāki miljoni eiro nodokļu veidā nenonāks valsts budžetā. Līdz augustam vien atcelti vairāk nekā 2000 biļešu pasākumu.

Atlaisti un par bezdarbniekiem kļuvuši 700 cilvēku, kas ir trešdaļa pasākumu rīkošanas industrijas, – tā liecina Latvijas Pasākumu producentu asociācijas aplēses.

“Mēs esam izgājuši cauri diezgan lielam haosam. Aktīvi cīnoties, kompānijas tomēr nav saglabājušas tādu varenību kā bija pirms krīzes. Liela daļa kompāniju samazinājušas štatu. Iekapsulētā režīmā,” piebilst Latvijas Pasākumu producentu asociācijas valdes priekšsēdētājs Guntis Ērglis-Lācis.

Kamēr vien valdība spēkā atstās pulcēšanās ierobežojumus un nevarēs notikt masveida pasākumi, tikpat ilgi pasākumu rīkošanas nozare pieprasa no valsts finansiālu atbalstu – vai tas būtu dīkstāves pabalsts, vai citā formā. Citādi pasākumu rīkotāju nozare sabrukšot.

Lai arī nozare novērtē iespēju par atliktajiem nodokļu maksājumiem, tomēr pasākumu rīkošanas industrijai palīdzēt nevarot finanšu institūta “Altum” pieejamais finansējums, ko tik ļoti daudzina valdība.

“Tas ir tāpat kā nabadzībā nonākušie ķer pēc ātrā kredīta. Ņemt “Altum” ir kaut kas līdzīgs. Tas nav atbalsts, tā to negribētu nodēvēt,” uzskata Latvijas Pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumu apvienības vadītājs Normunds Eilands.

Situāciju pasākumu rīkotājiem neglābšot, ja augustā ļaus āra pasākumos pulcēties līdz 3000 cilvēku. Vajagot vairāk apmeklētāju.

Juris Millers
Latvijas Producentu savienības valdes priekšsēdētājs

Ir jābūt skaidrai tabulai – pie tāda saslimušo skaita, būs tādi ierobežojumi, un tā tālāk. Protams, mēs visi zemtekstā saprotam, ka atrisināsies un mainīsies situācija tikai tad, kad būs vakcīna. Piedošanu, Covid nav vienīgā slimība. Nedrīkstam pakārtot visu dzīvi vienai slimībai.

Kultūras ministrija sola nākt pretī, privātajām kompānijām no valsts budžeta sedzot fiksētās izmaksas.

Lielai daļai nozarē nav palīdzējuši arī dīkstāves pabalsti. VID atrada iemeslus to atteikšanai. Izrādās, 86% pašnodarbināto mūziķu tos nevarēja saņemt. Arī atņēma pabalstus tiem mūziķiem, kas krīzes laikā centās atrast kādu gabaldarbu. Liela daļa pašnodarbināto mūziķu nekvalificējās arī kultūrkapitāla fonda stipendijām.

“Sezonā darba nav. Pieredzējām auto koncertus, online (tiešsaistes) koncertus. Tas viss ātri beidzās, jo nekas nespēj aizstāt autentisku koncertu,” akcentē Pašnodarbināto mūziķu biedrības pārstāvis Ralfs Eilands.

Mūziķis Eilands par negodīgu sauc situāciju, ka ir atsevišķi organizatori, kas rīko publiskus pasākumus, bet apmeklētāji pārkāpj epidemioloģiskās prasības. “Jūtos aizvainots, ka valsts noteikusi ierobežojumus, bet nav mehānismu, kā to visu uzraudzīt. Sajūta, ka esmu fermā, kur citi vienlīdzīgāki.”

Nākotne neskaidra arī 509 kultūras centriem visā Latvijā. Viņi nevar pretendēt uz valsts atbalstu, bet tieši atkarīgi no pašvaldību budžeta. Prognozēts, ka drīzumā kultūras namos sāksies masveida atlaišanas.