Komentāri
Pārvēlēs Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadību
FOTO: LETA

Šodien Saeimas Prezidija slēgtajā sēdē pieņemts lēmums pārvēlēt visu Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadību. Šāds lēmums pieņemts, jo par komisijas vadītāju Ringoldu Balodi (NSL) no 12 komisijas deputātiem “par” balsojuši seši deputāti, bet divi biļeteni atzīti par nederīgiem. Saeimas sekretārs Andrejs Klementjevs (S) izteicies, ka šādā situācijā labāk ir pārvēlēt visu komisijas vadību.

Paredzēts, ka Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadība varētu tikt pārvēlēta jau šonedēļ.

Jau ziņots, ka 27.novembrī par Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītāju ievēlēts Balodis. Uz priekšsēdētāja amatu kandidēja arī parlamentārietis Arturs Kaimiņš (LRA) un deputāte Regīna Ločmele-Luņova (S). Balodis saņēma sešas balsis, par Kaimiņu tika atdotas trīs balsis un par Ločmeli-Luņovu viena balss. Urnā tika atrasti arī divi nederīgi biļeteni.

Par komisijas priekšsēdētāja biedru tika ievēlēta Ločmele-Luņova. Sākumā uz biedra amatu bija izvirzīta arī deputāta Inta Dāldera (V) kandidatūra, un pirmajā balsojumā katrs no parlamentāriešiem saņēma vienādu sešu balsu atbalstu. Pēc tam Dālderis savu kandidatūru atsauca, un par priekšsēdētāja vietnieku ievēlēja Ločmeli-Luņovu. Dālderis vēlāk tika ievēlēts par komisijas sekretāru.

Izmeklēšanas komisijā strādās deputāti Kaimiņš, Mārtiņš Šics (LRA), Kārlis Seržants (ZZS), Juris Vectirāns (ZZS), Kārlis Krēsliņš (VL-TB/LNNK), Inguna Rībena (VL-TB/LNNK), Ločmele-Luņova, Zenta Tretjaka (S), Ints Dālderis (V), Aleksejs Loskutovs (V), Balodis un Inguna Sudraba (NSL).

Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas komisija izveidota, lai vērtētu Latvijas valsts rīcību pēc traģēdijas. Plānots vērtēt valsts darbības traģēdijas seku novēršanā, kā arī darbības, kas veiktas normatīvo aktu un valsts pārvaldes un pašvaldību darbības sakārtošanā, lai nepieļautu līdzīgu nelaimju atkārtošanos.

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl