“Partijas atbrauc tikai pirms velēšanām.” Kāds ir Latgales vēlētāju noskaņojums?

Pievienot komentāru
“Partijas atbrauc tikai pirms velēšanām.” Kāds ir Latgales vēlētāju noskaņojums?
Foto: Ekrānuzņēmums

Savs viedoklis par solīto un izdarīto, vairāk gan – neizdarīto, ir arī cilvēkiem Latvijas reģionos. Tie, kas viesojušies Latgalē vairāk nekā vienu reizi, zina, – kad runas iegriežas par politiku, šā novada ļaudis parasti aizsvilstas un ir gatavi “ar mietiem iet uz Rīgu”. Kāds noskaņojums pirms Saeimas vēlēšanām ir zilo ezeru zemē, šonedēļ skaidroja “LNT Ziņu Top 10”.

Ko iedzīvotāji pilsētās un mazos ciematos stāsta par Saeimas vēlēšanu kaujām, kā vērtē padarīto? Kas, viņuprāt, jādara, lai dzīve arī Latgalē kļūtu labāka un vai viņiem ir cerības, ka tas tiešām kādreiz arī notiks?

Teritoriāli mazā Aglona ir zināma visā Latvijā. Galvenokārt, tās bazilikas dēļ, kur ik gadu pulcējas tūkstošiem ticīgo un šogad arī ieradīsies Romas pāvests.

Taču tajā ir vismaz divas citas populāras vietas Maizes muzejs un Valda Tumova veidotais kara muzejs. Lūgts raksturot, kā Latgale, kurai ikreiz partijas sola pievērsties īpaši, atbilde dalās divās daļās: “Aglonā es jūtu izmaiņas, bet tādās lielākās pilsētās kā Rēzekne, Daugavpils jūtams pagrimums, jo tur pazūd tie jaunie cilvēki, paliek vecāki cilvēki, padomju kaluma, un viņi krīt depresijā.”

Īpaši palīdzēt reģionam no atsevišķām partijām tiek solīts arī šoreiz. “Tā izmantošana Latgales… tāda modes lieta pēdējos gados, tās partijas kas braukā, kas braukā… Pie manis dažreiz pasēž un ka dzirdu, ko runā, kādas ir cerības viņas tādas butaforiskas,” norāda Valdis.

“Kaut kas jau ir, tā nav, ka nekas. Bet Latgalei, regresīvajiem reģioniem nepieciešams īpašs valsts atbalsts, īpaša programma,” pauž aglonietis Jānis.

“Runāts ir vairāk nekā izdarīts, bet, manuprāt, ir virzījies attīstības ziņā uz priekšu. (LNT: Tagad arī sola. Uzķersies vai neuzķersies vietējie?) Domāju ka ne, bet… Latgale ir kļuvusi, par tādu kā iespēju nopelnīt tās balsis, tāpat ka runājot par sociālajiem jautājumiem, utt.,” saka Aglonas iedzīvotāja Džeina.

“Šitā visa kontaktēšanās notiek tikai pirms vēlēšanām. Bet tas jādara regulāri četru gadu garumā. Nav, viņi nebrauc tikai tagad. Dažas partijas te parādās. Bet atbrauc tikai pirms velēšanām,” saka aglonietis Jānis.

“Ar darbiem varētu būt labāk. Bezdarbs liels,” saka Līvānu iedzīvotājs Harijs.

“Pa lielam, man liekas, ka tomēr ir izlīdzinājies, ir kaut kāds atbalsts tieši Latgales reģioniem,” saka Preiļu iedzīvotāja Marija.

Atšķirībā no Zemgales, Kurzemes un Vidzemes Latgalē pagājušajās Saeimas vēlēšanās ar būtisku atrāvienu uzvarēja partija “Saskaņa”. Iegūstot tikpat balsu cik otrās un trešās vietas ieguvēji kopā.

Salīdzinoši ar iepriekšējo reizi, kad Latvijā tika vēlēts parlaments, Latgales balsstiesīgo iedzīvotāju skaits ir samazinājies par aptuveni 15 000. Līdzšinējo 15 deputātu vietā, Latgale tagad ievēlēs 14.

Iepriekšējās Saeimas vēlēšanās, kas jau kopumā ar aktivitātes radītāju 57% kļuva par viskūtrāk apmeklētākajām valsts vēsturē, Latgalē uzrādīja vēl zemākus rādītājus – nepilni 47%.

Pagājušās vēlēšanas Latgalē bija zīmīgas ar to, ka šajā apgabalā deputātu kandidātiem iekļūšanai parlamentā pietika savākt mazāk balsu nekā citur. Un tas ir tieši saistīts ar zemo aktivitāti. Risks šādos gadījumos ir saistīts ar to, ka rezultāti var nest dažādus pārsteigumus.

Viena deputāta ievēlēšanai pietika ar aptuveni 7000 balsu. Par 2000 mazāk nekā Zemgalē, kura ievēlēs tikpat deputātu kā Latgale.

Jo mazāk cilvēku atnāk uz vēlēšanām, jo mazāk tie raksturo patieso iedzīvotāju izvēli. Un tiem politiskajiem spēkiem, kas mobilizē savus atbalstītājus, var izdoties panākt būtiskāku pārsvaru.