Pārmērības ģērbšanā, mazkustīgums un uzmanības trūkums – bērnu ārsti uzskaita biežākās vecāku kļūdas

0 Komentāru
Pārmērības ģērbšanā, mazkustīgums un uzmanības trūkums – bērnu ārsti uzskaita biežākās vecāku kļūdas
KASPARS KRAFTS, F64

No pārmērībām bērna ģērbšanā un mazkustīguma līdz uzmanības trūkumam un vēl citām dīvainībām – bērnu ārsti šodien diskusijā uzskaitījuši biežāk pieļautās atvašu aprūpes kļūdas. Kādas tās ir, un kādiem mītiem vecāki tic?

“Latvijā lielāku šausmu nav kā iesnas. Nu tā ir lielākā slimība Latvijā bērniem.” Pret pārlieku rūpīgiem vecākiem ārsti izturas ar zināmu humora devu. Tomēr tad, kad bērns sāk slimot, situācija kļūst nopietna. Bērna “tuntuļošana” un visur vadāšana ar mašīnu palielina infekcijas slimību risku.

“Pietrūkst kustību, viņam pietrūkst svaiga gaisa, viņš no rīta sapakots, ielikts mašīnā, aizvests līdz bērnudārzam, iestūķēts grupiņā. Dienā cik viņš ir ārā? Vakarā viņš ir ielikts mašīnā, atvests atpakaļ mājās, mājās vecāki piekusuši, laika nav. Ko dara bērns – sēž pie planšetes vai skatās televizoru,” norāda ģimenes ārste no Ikšķiles novada Sandra Bērziņa.

Vecākā vecumā mazkustīgais dzīvesveids noved pie liekā svara un sirds problēmām. “Kad es sastopu bērniņu, piemēram, 8-9 gadīgu, kurš jau sver tuvu 100 kg, un, kad vecākiem vaicā, kāpēc nelaiž fiziskās aktivitātēs, nesporto, nekustas, pareizi neēd, vecāki saka: viņš jau negrib. Viņš jau, protams, negrib, bet tad, kad mazulis piedzimst, tad viņš grib celt galviņu, stutēties, sēdēt, celties kājās, rāpot, skriet, kustēties,” saka BKUS pediatre un kardioloģe Inga Lāce.

Otra galējība – uzmanības trūkums. Kas noved gan pie traumām, gan pie emocionālām problēmām, jo pasliktinās saikne starp bērnu un māti.

“Viņi nerotaļājas savā starpā. Viņi nelasa grāmatas, tikai iedod bērnam…, bērnam savs telefons, mammai – savs. Un šādi notiek tā komunikācija,” stāsta Dagmāra Mūrniece, pediatre Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībā un BKUS.

Bieži vien visai pretrunīgi vecāki izturas pret medikamentiem – uzstājīgi pieprasa, lai ārsts izraksta antibiotikas gadījumos, kad to lietošana nav nepieciešama, tai pat laikā specifisku diagnožu gadījumos šaubās par ārstēšanai nepieciešamajām zālēm.

“Es kā bērnu pneimonologs gribētu teikt, ka ir daudz nepamatotu mītu par astmu. Vecāki ļoti bieži baidās no šīs diagnozes, baidās pietiekami ilgu kursu veidā lietot medikamentus, kas īstenībā nodara kaitējumu bērnam,” teic BKUS virsārste Renāte Snipe.

Par vecākiem nepiedzimst, par tādiem mācās kļūt jau no zīdaiņa vecuma. “Gan kā piesprādzēt, gan kā iekārtot gultiņu, man ir bijuši gadījumi, kad izrādās, – bērniņu pēc vannas fēno, un nesaprot, kāpēc viņš pēkšņi ģībst,” saka pediatre BKUS Neatliekamās palīdzības nodaļā Sanita Mitenberga.

Ārsti aicina nepaļauties uz internetā pieejamo informāciju un visus svarīgos jautājumus izrunāt ar speciālistiem.

0 Komentāru