Par spīti ierobežojumiem, studenti turpina doties Erasmus apmaiņas braucienos. Kā pandēmija ietekmē mācības ārzemēs?

1 komentārs

Covid-19 pandēmija ierobežojusi kā ceļošanu, tā mācību procesu, tamdēļ došanās studēt uz citu valsti šobrīd varētu šķist teju neaizsniedzams mērķis. Tomēr Erasmus apmaiņas programma liecina – gan vietējie, gan ārvalstu studenti joprojām dodas mācīties uz citām valstīm, turklāt – teju tikpat naski kā pirms pandēmijas.

Erasmus apmaiņas programmas ik gadu tūkstošiem studentu no visas Eiropas dod iespēju doties uz citu valsti, lai vairākus mēnešus studijas turpinātu starptautiskā vidē. Šādu iespēju katru semestri izmanto arī vairāki simti pašmāju audzēkņu.

Covid-19 pandēmijas dēļ studijas vairumā valstu notiek attālināti un daudzviet ierobežota ir arī ceļošana. Augstskolās gan stāsta, ka neraugoties uz sarežģīto situāciju, interese par apmaiņas programmām nav zudusi.

“Interese noteikti ir saglabājusies, interese nav mazinājusies. Un ņemot vērā, ka mums pieteikšanās notiek reizi gadā janvārī, mēs nevarētu teikt, ka bija mazāks pieteikumu skaits janvārī, kad jau zināja, kas notiek, uz nākamo akadēmisko gadu pieteikšanās skaits bija tieši tāds pats un varbūt pat lielāks,” saka Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Starptautisko sakaru vadītāja Maruta Funta.

“Tā interese tiešām saglabājas ļoti liela, gan no mūsu studentu puses, gan no partneraugstskolu studentiem. Pieteikumi nāk, neskatoties uz to, ka pieteikumu termiņš jau ir beidzies,” apliecina Latvijas Universitātes (LU) Ārējo sakaru koordinatore Aleksandra Kjakse.

Ja salīdzina abu universitāšu šī un aizvadītā gada Erasmus programmas dalībnieku skaitu, kritums ir salīdzinoši neliels. Pērn LU uzņēma 504 Erasmus studentus, bet šogad plāno sagaidīt virs 400 audzēkņiem. Tikmēr Stradiņa universitātē pērn mācījās 89 programmas dalībnieki. Šogad plānots uzņemt vismaz 80.

Aizbraukušajiem mācību process atkarīgs no katrā valstī ieviestajiem epidenioliģiskajiem ierobežojumiem – tās var notikt gan klātienē, gan attālināti. TV3 Ziņu uzrunātās studentes atrodas Spānijā un Čehijā. Lēmums par došanos prom pieņemts laikā, kad daudzviet Eiropā otrais Covid-19 vilnis bija tikai sācies.

“Tajā brīdī Latvijā Covid-19 gadījumu skaits dienā bija vidēji pieci desmit un Čehijā tie sāka kāpt. Tajā brīdī es sāku pārdomāt – varbūt man vajadzētu drīzāk ātrāk ierasties Čehijā, nekā atcelt savu Erasmus programmu. Nenobijos tāpēc, ka tas bija tāds man mērķis, ko es vēlējos sasniegt,” stāsta RSU studente Sintija Kukaine, kura atrodas apmaiņas programmā Čehijā.

“Es izlēmu riskēt tādēļ, ka es uzskatu, ka vienmēr viss var mainīties. Es neuzskatu, ka, ja kaut kas mainās šajā pasaulē, ka es sēdēšu visu laiku nobijusies mājās,”

Sintija studē medicīnu un viņai visas praktiskās nodarbības ir klātienē. Gerdai atrodas Spānijas provincē Uelvā un ierobežojumu dēļ tās robežas ir slēgtas. Tomēr mācības norit kombinēti – praktiskie darbi klātienē, bet lekcijas tiešsaistē.

Braukšanu uz Latviju meitenes pārvērtē divreiz un spriež, ka atgriezties varēs ne ātrāk kā nākamgad. Abas jau tagad zina, ka pašizolācijas prasību dēļ apciemot ģimeni, piemēram, Ziemassvētkos – nevarēs.

“Ja es gribētu uz Ziemassvētkiem atgriezties Latvijā, man būtu jāsēž 10 dienas karantīnā un man semestris beidzas tikai 20.datumos decembrī. Tas nozīmē, ja es atgrieztos Latvijā Ziemassvētkos, es atrastos atsevišķi no savas ģimenes un es pat nezinu vai es pēc tam 100% varētu tikt atpakaļ,” stāsta apmaiņas studente Čehijā.

“Uz Ziemassvētku brīvdienām es būšu vienīgais cilvēks no mana Erasmus koridora kojās, kurš paliks. Latvijā tie nosacījumi ir tādi, ka atgriežoties man jāievēro pašizolācija un es neredzu iemeslu, kāpēc man braukt mājās un tad atkal sēdēt četrās sienās,” pauž latviešu apmaiņas studente Spānijā.

Meitenes stāsta, ka ierobežojumiem vienkārši vajag pielāgoties, jo tādi tie ir visur pasaulē. Neraugoties uz izaicinājumiem, abas studentes lēmumu doties apmaiņas braucienā nenožēlo.