Par spīti drošības riskiem, daudzi iedzīvotāji izvēlas atpūsties neoficiālās peldvietās

Pievienot komentāru
Par spīti drošības riskiem, daudzi iedzīvotāji izvēlas atpūsties neoficiālās peldvietās
Foto: Lauris Aizupietis, f64

Karstā laikā veldzēties upēs, ezeros vai jūrā vēlme ir daudziem. Bet tas rada drošības riskus. Īpaši Rīgā ir daudz neoficiālu peldvietu, kurās nav ne glābēju, ne iekārtota atbilstoša vide.

Tomēr Rīgas domē norāda, ka glābējus visās peldvietās nodrošināt nav iespējams un nav arī nepieciešams, jo iedzīvotājiem pašiem jāatbild par savu rīcību.

Ieteikums nepeldēties iedzīvotājus pie Salu tilta Rīgā neattur no peldēšanās. Tur pat Lucavsalas otrā galā ir peldvieta ar glābējiem, taču atpūtniekiem tas nav svarīgākais, iedzīvotāji tik un tā izvēlas peldēties šajā pludmalē.

“Tāpēc, ka šeit ir drošāk bērniem, te ir seklāks ūdens, te ja esam klāt, tad bērnam nekas nevar notikt, bet tur ir riskantāk. (LNT: Bet tur ir glābēji.) Es pati esmu labs glābējs savam mazbērnam,” tā saka vecmāmiņa Indra.

Cilvēki labāk redzētu atnākam glābējus pie viņiem. “Noteikti, šeit ir vietas kur bērni lec, un, nedod Dievs, ka kaut kas notiks,” pauž māmiņa Jeļena.

Taču iet tur, kur ir glābēji, nešķiet svarīgi. “Šeit labāks dziļums, patīk iet dziļumā, tur ir mazāks dziļums, šeit var normāli ieņurkot,” saka pludmales apmeklētājs Niklāvs.

Rīgā ir astoņas peldvietas, kur dežurē glābēji. Tās ir sešas oficiālās, gan jūras pludmales, gan Daugavas krastos, gan arī ezerā. Arī divas neoficiālās, viena pie Vanšu tilta uz Daugavas un Ķīšezerā pie kuģīšu piestātnes, visās minētajās peldvietās darbojas glābšanas dienests.

Glābšanas dienesta galvenais speciālists norāda, ka, tuvojoties vasaras noslēgumam, glābēji turpmāk dežurēs no deviņiem rītā līdz deviņiem vakarā. Taču papildus glābējiem, kuri atrodas krastā, ir arī operatīvā grupa uz ūdens.

Taču pludmaļu Rīgā ir krietni vairāk nekā tikai astoņas, kurās dežurē glābšanas dienests. Rīgas Domes izpilddirektors Juris Radzēvičs uzskata, ka glābējus izvietot visās peldvietās, kuras ir populāras, nav nepieciešams: “Cilvēkiem ir jāsaprot, jāuzņemas zināma atbildība gan par sevi, gan par nepilngadīgajiem, jo redzam, ka cilvēki bieži paļaujas uz to, ka viņiem sniegs palīdzību, bet godīgi mums jāpasaka, ka visur glābējus nevar uzlikt. Tas ir cilvēku resurs, kas ir viens no dārgākajiem.”

Tomēr ir ieceres arī par jaunām peldvietām. Juglas ezerā iecerēts ierīkot peldvietu, kas būtu pieejama arī neredzīgiem un vājredzīgiem cilvēkiem, Bolderājas karjerā arī plānots atklāt peldvietu. Taču vēl līdz tam paredzēts vairākas peldvietas padarīt pieejamas cilvēkiem ar kustību traucējumiem.