Par spiegošanu Krievijas labā notiesātā radinieki pārliecināti, ka vīrietis aizliegtas darbības nav veicis

3 komentāri
Par spiegošanu Krievijas labā notiesātā radinieki pārliecināti, ka vīrietis aizliegtas darbības nav veicis
Foto: Jānis Saliņš, f64

Par spiegošanu Krievijas labā notiesātā Latvijas pilsoņa Jurija Stilves radinieki ir pārliecināti, ka vīrietis nekādas aizliegtas darbības nav veicis, tomēr pats apsūdzētais tiesas spriedumu, visticamāk, nepārsūdzēšot, jo jūtas laimīgs, ka ticis brīvībā, raksta “Latvijas Avīze”.

Jau ziņots, ka Vidzemes rajona tiesa Madonā par spiegošanu Krievijas labā apsūdzētajam Latvijas pilsonim piemēroja nosacītu brīvības atņemšanu un atbrīvoja tiesas zālē. Stilvem tiesa piesprieda trīs gadu nosacītu brīvības atņemšanu ar pārbaudes laiku uz trīs gadiem un sešiem mēnešiem. Apsūdzētais apcietinājumā atradās kopš pagājušā gada decembra un sodā ieskaitīts šis apcietinājumā pavadītais laiks. Savu vainu apsūdzētais atzina pilnībā.

Stilve laikā, par kuru uzrādīta apsūdzība – 2016. un 2017.gadā, strādājis dažādus gadījuma darbus Rīgā, kur dzīvojis kopā ar ģimeni, raksta laikraksts. Stilvi 2017.gada 19.decembra vakarā aizturēja Alūksnes novada Mārkalnes pagastā kādā savrupmājā, kur viņš bija ieradies pie sievasmātes.

Stilves sievasmāte un sieva uzskata, ka Jurijs nav vainīgs. “Jurijs nav nekāds spiegs! Aizsūtīt kādu bildi uz Krieviju vēl to nenozīmē! Drošības policijai (DP) laikam nav ko darīt!” laikrakstam sašutumu paudusi apsūdzētā māsa.

“Jurijs kādus desmit gadus strādāja Krievijā – celtniecībā uz ekskavatora pie Maskavas. Tur, protams, bija draugi. Kad mums piedzima otrs bērniņš, Jurijs atgriezās uz dzīvi Latvijā. Pārcēlāmies uz Rīgu, man tagad tur ir darbs, bet daudz laika pavadījām arī laukos, braucām ekskursijās, jā, arī fotografējām. Kas tad tagad to ar mobilajiem telefoniem nedara?” stāstījusi sieva.

Viņas rīcībā nav bijis apsūdzības raksta, taču no sarunas apcietinājuma laikā ar vīru sapratusi, ka apsūdzība celta par pierobežā nofotografētu torni un plakātu tā pievārtē. Tāpat viņa apgalvojusi, ka vīrs fotografējis Alūksnes ezeru un fonā trāpījusies kājnieku skola. Iespējams, no kāda brauciena esot arī bilde no Strautiņu poligona. Nekur nekādas norādes, ka aizliegts fotografēt, viņi neesot redzējuši. Arī Stilves advokāte apgalvojusi, ka apsūdzība principā esot par vienu fotogrāfiju.

“Vīrs kādam bildes uz Krieviju sūtīja – draugam vai paziņam, bet ne jau specdienestiem. Tad jau pusei Latvijas cietumā būtu jāsēž. Labi, ja bija kas neatļauts, tad taču varēja vispirms pabrīdināt, nevis ielikt uzreiz cietumā, atņemot maziem bērniem tēvu!” sašutusi bijusi sieva, “teicām, lai neapcietina, lai apkarina ar drošības aprocēm, ja baidās, ka aizmuks uz Krieviju… Bet ar mums nekādās sarunās neielaidās.”

Arī Jurija sieva esot aizturēta tajā pašā 19.decembrī Rīgā pie lielveikala “Alfa”, kamēr Stilve, neko nenojauzdams, braucis pie sievasmātes. Sievasmāte mājās atgriezusies pussešos vakarā. Viņa atceras, ka vienā brīdī “visa sēta bijusi pilna ar cilvēkiem maskās”. Kratīšana notikusi līdz pusnaktij. Jurijs sagaidīts ceļa galā un izrauts no BMW, neļaujot pat atsprādzēt drošības jostu.

Kā varot noprast no tiesas sprieduma, kratīšanā tika izņemtas divas zibatmiņas, piezīmju kalendārs, blociņš, datora cietais disks, trīs mobilie tālruņi (“Sony”, “Fly”, “myPhone”), atmiņa no datora “Toshiba”, kāda lapiņa ar tekstu, divas karabīnes, trīs medību bises.

Kā ziņots, Vidzemes rajona tiesa Madonā par spiegošanu Krievijas labā apsūdzētajam Latvijas pilsonim piemēroja nosacītu brīvības atņemšanu un atbrīvoja tiesas zālē, aģentūrai LETA apliecināja apsūdzētā advokāte Inese Šulte.

Stilvem tiesa piesprieda trīs gadu nosacītu brīvības atņemšanu ar pārbaudes laiku uz trīs gadiem un sešiem mēnešiem. Apsūdzētais apcietinājumā atradās kopš pagājušā gada decembra un sodā ieskaitīts šis apcietinājumā pavadītais laiks, norādīja advokāte.

Advokāte teica, ka pēc iepazīšanās ar sprieduma tekstu izlems, vai pārsūdzēt to, taču apliecināja, ka nosacītu brīvības atņemšanu ierosinājusi piespriest arī prokuratūra. Spriedumu iespējams pārsūdzēt Vidzemes apgabaltiesā.

Ņemot vērā, ka spriedums vēl nav stājies spēkā un lietas izskatīšana notika aiz slēgtām durvīm, advokāte lietas apstākļus sīkāk nekomentēja.

Drošības policija (DP) iepriekš paziņojumā presei rakstīja, ka Latvijas pilsonis ilgākā laika posmā Krievijas specdienesta uzdevumā vāca un nodeva tam ziņas par Nacionālo bruņoto spēku (NBS) infrastruktūru, kā arī citiem Krievijas specdienestu interesējošiem objektiem. Izmeklēšanā arī esot konstatēts, ka Latvijas pilsonis iesaistīts sadarbībā ar Krievijas specdienesta virsnieku Krievijas teritorijā.

Pagājušā gada 19.decembrī kratīšanā Latvijas pilsoņa dzīvesvietā atrasti vairāki lietošanai derīgi šaujamieroči, munīcija, kā arī sprāgstvielas, kuru glabāšanai minētajai personai nav izsniegta atļauja.

Prokuratūra iepriekš apliecināja, ka inkriminētā spiegošana notikusi Alūksnes novada teritorijā, taču netiek atklāts, par kādiem NBS objektiem ziņas nodotas. Savukārt apsūdzētā vīrieša advokāte Inese Šulte aģentūrai LETA teica, ka klients neesot viņu pilnvarojis atklāt apsūdzības detaļas un savu aizstāvības pozīciju.

Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs “Re:Baltica” iepriekš rakstīja, ka apsūdzētais ir Alūksnes pusē dzīvojošs zemnieku saimniecības īpašnieks, kas Krievijas uzdevumā vācis publiski pieejamu informāciju par pierobežā notiekošo.

Aģentūras LETA apkopotā informācija liecina, ka Latvijas armijas pārziņā Alūksnes novadā ir vairāki objekti. Alūksnē atrodas NBS Kājnieku skola. Pagājušā gada sākumā Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs izsludināja pasūtījumu par Kājnieku skolas bruņojuma noliktavas būvprojekta izstrādi un autoruzraudzību.

Tāpat Alūksnes novadā ir reģionālais poligons “Lāčusils”.

2016.gada beigās Ministru kabinets nodeva Aizsardzības ministrijas (AM) valdījumā 1,68 hektārus lielu zemes gabalu Alūksnes novada Pededzes pagastā. Šis zemes gabals robežojas ar Krieviju. AM toreiz aģentūrai LETA vien atbildēja, ka šajā vietā būšot infrastruktūras objekts valsts aizsardzības vajadzībām.

LETA arī vēstīja, ka citā lietā DP 2016.gadā par spiegošanu Krievijas labā aizturēja AS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) ceļu meistaru Aleksandru Krasnopjorovu. Krasnopjorovs, pārfilmējot no LDz videonovērošanas sistēmām tiešsaistes režīmā un video arhīviem, nelikumīgi ieguva ziņas par NATO militārās tehnikas pārvietošanos Latvijas teritorijā.

Krasnopjorovam šogad maijā tika piespriests cietumsods uz vienu gadu un sešiem mēnešiem, piespiedu darbs 60 stundas un probācijas laiks uz vienu gadu un sešiem mēnešiem. Ja šāds spriedums stāsies spēkā, tad soda termiņā tiks ieskaitīts apcietinājumā pavadītais laiks no 2016.gada oktobra līdz 2018.gada janvārim.

Prokuratūra gan par spriedumu iesniegusi protestu, kurš būs jāskata Zemgales apgabaltiesai.

3 komentāri