Par netīrāko pludmali šogad atzīta Karostas pludmale Liepājā, bet tīrāko – Engures

3 komentāri

Baltijas jūra vieno Latviju, Lietuvu un Igauniju. Tāpēc akcijas “Mana jūra” dalībnieki 23. augustu bija izvēlējušies, lai pastāstītu par to, ko konstatējuši, vairāku mēnešu garumā staigājot pa Latvijas pludmalēm. Tostarp kļuvis arī skaidrs, kura ir Latvijas tīrākā un kura – netīrākā pludmale.

Pētnieki vairāk nekā 500 kilometrus garo Latvijas jūras piekrasti mēroja ar kājām, kur 43 dažādās vietās veica mērījumus – cik un kādi atkritumi atrodami 100 pludmales metros. Šogad vismazāk atkritumu atrasts Engurē, kam seko Laučakmens un Abragciema pludmale. Šeit 100 pludmales metros atrasti tikai aptuveni 50 atkritumu vienības.

“Otra lieta, ko es vēlētos izcelt, kas gan nav topa pašā augšā, ir tas, ka Rītabuļļi Rīgas pilsētā ir kaut kādā veidā arīdzan tikuši tīrajos topos, jo Rīgas pludmales mēs tur reti redzam,” norāda kampaņas dibinātājs Jānis Ulme.

Jau otro gadu pēc kārtas, apsteidzot Daugavgrīvas pludmali Rīgā, par netīrāko piekrastes vietu atzīta Karostas pludmale Liepājā. Šeit uz katriem 100 metriem saskaitītas gandrīz 1200 atkritumu vienības. Tas ir par piektdaļu vairāk nekā vidēji citās Latvijas piekrastēs.

“Mums uz katriem simts piekrastes metriem vidēji ir 211 atkritumu vienības, kas pārvēršot to cilvēcīgā valodā un mēģinot to vizualizēt, tas nozīmē, ka uz katru piekrastes metru ir vismaz divi atkritumi,” saka Ulme.

Visbiežāk atrasti plastmasas atkritumi – dažādas pudeles, iepakojumi, plastmasas maisiņi, arī virvju atliekas – visticamāk, ir no zvejnieku tīkliem. Plastmasas atkritumi veido vairāk par pusi no piekrastes piesārņojuma. Tam seko papīrs un kartons, kā arī metāls, stikls un keramikas izstrādājumi.

“Protams, tas, ko mēs redzam piekrastē un pludmalē, tā ir maza daļa no visa kopējā stāsta. Mums diemžēl nav resursu, lai izpētītu atkritumus, kas ir uzkrājušies Baltijas jūrā gan ūdenī, gan Baltijas jūras gultnē un droši vien arī diezgan liela daļa uzkrājas esošajā dzīvajā dabā,” pauž Vides izglītības fonda projektu vadītājs Edmunds Cepurītis.

Eksperti vērš uzmanību, ka pēdējā gada laikā palielinājies plastmasas maisiņu daudzums pludmalēs. Tāpat ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē par arvien lielāku piekrastes piesārņojuma draudu uzskata cigarešu izsmēķus. Šogad atsevišķi skaitīja arī tos. Visvairāk tie atrodami pie Gaujas ietekas jūrā un pie Papes bākas Rucavas novadā. Gaujas ietekā eksperti katros 10 metros atrada gandrīz 100 cigarešu izsmēķus.