Par astoņām vietām Eiroparlamentā sacentīsies 16 partijas. Ko Latvijas labā sola paveikt politiķi?

4 komentāri

Par astoņām Latvijai atvēlētajām vietām Eiropā sacentīsies 16 partijas, kas cīņā par krēslu Briselē pieteikušas 246 kandidātus – tāda ir statistika, jo partiju sarakstu iesniegšana Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām šonedēļ tika noslēgta.

Tā kā partiju listēs ir ne vien politikā pieredzējuši ļaudis, bet arī “jauniesauktie”, kas līdz par politiku vairāk runājuši un spalvu pie rakstāmgalda dīdījuši, LNT Ziņas skaidroja, kādus varoņdarbus kontinenta un Latvijas labā, apmaiņā pret ievēlēšanu, viņi sola paveikt. Vai krāšņie saraksti liks celties kājās balsotājiem, kam Eiropas lietas ir ierasti pēdējā vietā? Un kam var krist laimīgā Eiropas loze tikai tāpēc, ja vēlētāji būs kūtri?

Eiropas Parlamenta vēlēšanas notiks jau pēc diviem mēnešiem. Sarakstu iesniegšana Centrālajā vēlēšanu komisijā noslēgusies, un partiju interese par šīm vēlēšanām izrādījusies liela – pieteikti kopumā 16 politisko spēku saraksti. Latvijas iedzīvotāji varēs ievēlēt astoņus Eiroparlamenta deputātus. Pieteikušies ir 246 kandidāti, tāpēc nosacītais konkurss ir 30 kandidāti uz vienu vietu.

Uzzini vairāk: Infografika: kurās grupās grib darboties eiroparlamentārieši no Latvijas

”Šobrīd ir sajūta, ka reti kurš ir dzirdējis, ka būs EP vēlēšanas. Latvijas partijām būs jāmēģina pārliecināt cilvēkus, ka iet uz vēlēšanām ir jēga. Jo daudzi ir vīlušies, bet daudzi vienkārši nesaskata jēgu šajās konkrētajās vēlēšanās,” norāda “Providus” direktore Iveta Kažoka.

”Svarīgāks ir personāliju jautājums. Tas, ko nepārprotami ir parādījušas visas iepriekšējās EP vēlēšanas, ir tas, ka tās partijas, kuras ir spējušas sastādīt lielākus zvaigžņu sarakstus, tās arī parasti ir saņēmušas vairāk balsu,” uzskata sociologs Arnis Kaktiņš.

Un, ekspertu ieskatā, šīs vēlēšanas izceļas ar to, ka atpazīstamas personālijas jeb ”zvaigznes” spējušas piedāvāt vairākas partijas. ”Attīstībai/Par!”, kas sarakstu iesniedza pirmā, kā pirmo numuru izvirzījusi politologu Ivaru Ijabu, partijas ”Progresīvie” saraksta priekšgalā ir cilvēktiesību aktīviste Gunta Anča. Reitingu līderes ”Saskaņas” pirmais numurs ir Rīgas mērs Nils Ušakovs, ”Jaunās Vienotības” priekšgalā ir eirokomisārs Valdis Dombrovskis, Nacionālā apvienība virza ilglaicīgo eiroparlamentārieti Robertu Zīli, Zaļo un zemnieku savienības vilcējspēks – bijusī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Latvijas Krievu savienība atkal startē ar Tatjanu Ždanoku priekšgalā, Latvijas Reģionu apvienība ar politiķi Edvardu Smiltēnu, Jaunā konservatīvā partija izvirzījusi pētnieku Andi Kudoru un partija ”KPV LV” – Saeimas deputātu Kasparu Ģirģenu. Pagaidām prognozēt vēlēšanu iznākumu ir faktiski neiespējami, jo Eiroparlamenta vēlēšanās kandidātu partejiskā piederība, ko parasti mēra sociologi, ir mazāk būtiska nekā Saeimas vēlēšanās.

”EP vēlēšanās partiju “brendiem” un zīmoliem ir sekundāra nozīmē. Ja mēs skatāmies uz pašlaik koalīcijā ietilpstošajām partijām, arī ZZS, tad tur, man šķiet, partiju nozīmītēm ir ļoti, ļoti maza nozīme,” norāda Kaktiņš.

Tas attiecas arī uz ”Saskaņu”, kas Saeimas vēlēšanās monopolizē krievvalodīgo vēlētāju balsis. Eiropas Parlamenta vēlēšanās ”Saskaņu” sagaida sīva konkurence ar Ždanokas un Andreja Mamikina pārstāvēto Latvijas Krievu savienību. Sarūgtinot daļu no saviem vēlētājiem, ”Saskaņa” lauzusi sadarbības līgumu ar Kremļa partiju ”Vienotā Krievija” tieši pēc Eiropas Sociālistu partijas spiediena. Tikmēr Latvijas Krievu savienība savā programmā sola ar Krieviju draudzēties, un iezīmē nākotnes vīziju par Eiropas tautu savienību no Lisabonas līdz Vladivastokai.

”Konkurence būs diezgan sīva. Tieši šajā flangā, kur ir krievvalodīgie vēlētāji.” Par spīti Ušakova popularitātei, laikraksta “Segodņa” politikas žurnālists Abiks Elkins prognozē, ka vienu vietu Eiropas Parlamentā iegūs arī Ždanokas partija.

”Latvijas Krievu savienība jau mēģināja apkarot to ”Saskaņu”. Kritizēt par to, kas nav izdarīts, ka ne tik cītīgi viņi aizstāvēja Latvijas krievvalodīgo tiesības, tā uzskata Latvijas Krievu savienība. ”Un viņi mēģinās spēlēt uz to. ”Saskaņas” stratēģija būs mazliet atšķirīga. Viņi vispār nepieminēs, ka ir tāda Latvijas Krievu savienība, vispār. Un mēģinās iet pa to sociāldemokrātisko ceļu,” teic Elikins.

Partijas, sevišķi tās, kas pašlaik Eiropas Parlamentā pārstāvētas nav, savās programmās sola īstenot arī dažādus ambiciozus projektus – veidot Eiropas Bezdarba apkarošanas fondu, Eiropas Izglītības fondu, Eiropas Kriminālizmeklēšanas biroju vai Eiropas Krimināltiesu. Šos solījumus gan ir jāvērtē piesardzīgi – ne tikai tāpēc, ka Latviju Eiroparlamentā pārstāvēs tikai daži deputāti no vairāk nekā 700, bet arī tāpēc, ka šādu ideju īstenošanu grūti būtu panākt pat visam Eiropas Parlamentam kopā.

”(LNT: Un, piemēram, kad Ijabs vai citas partijas saka, ka viņi veidos Izglītības fondu vai Kriminālizmeklēšanas biroju?) Kažoka: Viņi to nevar izdarīt. Vismaz pagaidām. Viņi var ierosināt, EP var ierosināt visādas lietas un parasti uz visiem tādiem ierosinājumiem visas institūcijas pasaka – fantastiska ideja, fantastikai ideja, ja kādreiz būs budžets, mēs tajā virzienā dosimies,” saka Eiropas lietu pētniece Kažoka.

Ļoti svarīgi ir arī tas, kurai no lielajām Eiropas Parlamenta frakcijām jeb politiskajām grupām partija gatavojas pievienoties, atzīst Kažoka. ”Deputāti lielā mērā paļaujas uz to, ka viņu kolēģi viņu politiskajā grupā ir pateikuši, vai tā ir atbalstāma lieta, vai tā nav atbalstāma lieta.”

Eiroparlamenta lielākajā grupā un vispār ietekmīgākajā Eiropas Savienības politiskajā organizācijā, labēji centriskajā Eiropas Tautas partijā jau darbojas ”Jaunā Vienotība”, un tieši Eiropas Tautas partijai vēlas pievienoties arī Jaunā konservatīvā partija un partija ”KPV LV”. Savukārt ”Saskaņa” un ”Progresīvie” vēlas strādāt otrajā lielākajā grupā, centriski kreisajā Eiropas Sociālistu un demokrātu grupā vēlas darboties. Centriski labējā Tautas partija un centriski kreisie sociālisti līdz šim bijušas dominējošās grupas Eiropas Parlamentā.

”Viņiem ir kopīgs tāds pozitīvs skatījums uz Eiropu, līdzīgi kā Eiropas Tautas partijai. Abas šīs grupas ir eirooptimisti. Šīs divas frakcijas, grupas bieži lēmumus pieņem kopā, un tikai atsevišķos gadījumos, ja kādam ir kādas pretenzijas, tad izšķirošā balss ir kādai no mazajām frakcijām,” norāda Kažoka.

Par labvēlīgi noskaņotām pret Eiropas Savienību jeb eirooptimistiem uzskatāmas arī Liberāļu grupa, kurā vēlas iekļauties apvienība ”Attīstībai/Par!”, kā arī Zaļo un Eiropas Brīvās alianses grupa, ar ko sadarbojas Ždanoka.

”Katrā grupā ir deputāti, kuriem ir sava dienaskārtība atsevišķos jautājumos,” norāda Eiropas lietu pētniece.

Tikmēr Nacionālās apvienības sadarbības frakcija Eiropas Parlamentā ir Konservatīvo un reformistu grupa, ko raksturo piesardzība jautājumos, kas saistīti ar Eiropas Savienības varas paplašināšanu.

”Kādreiz tika uzskatīta par eiroskeptisku partiju, bet tas bija vēl pirms brīža, kad EP sāka darboties izteikti eiroskeptiķi, kuri vispār negribēja piedalīties EP darbā. ECR ir aktīvi iesaistīta Eiropas regulu un direktīvu pieņemšanā,” saka Kažoka.

No Latvijas valsts budžeta finansētajām partijām, neviena nav tāda, kas vēlētos pievienoties izteikti eiroskeptiskām grupām. Tikmēr Zaļo un zemnieku savienība un Latvijas Reģionu apvienība vēl nav izlēmušas, kurai Eiroparlamenta grupai pievienoties. Politoloģe Iveta Kažoka to vērtē kritiski: “Ja kāda Latvijas partija joprojām nav sapratusi, ar kurām EP grupām tai ir pa ceļam un ar kurām nav, un kam tad pievienoties, tad šī partija nenopietni izturas pret Eiropas līmeņa politiku.”

Eiropas Parlamenta vēlēšanas tradicionāli bijušas krietni mazāk apmeklētas nekā Saeimas vai pašvaldību vēlēšanas. Ekspertu vērtējumā, šoreiz aktivitāti paaugstināt tas, ka sarakstos ir daudz atpazīstamu personību. Vienlaikus aktivitāti samazināt varētu tas, ka pēc tikko notikušajām Saeimas vēlēšanām pustukšas ir partiju kases, priekšvēlēšanu kampaņas varētu būt klusākas un mazāk pamanāmas.

4 komentāri