Par apvērsuma mēģinājumu Melnkalne notiesā 14 cilvēkus, tostarp divus Krievijas aģentus

1 komentārs

Šonedēļ pasludināts tiesas spriedums kādā zīmīgā prāvā. Nelielās Balkānu valsts Melnkalnes tiesa piespriedusi cietumsodus 14 cilvēkiem par valsts apvērsuma mēģinājumu 2016. gadā.

Vissmagākais sods – 12 un 15 gadi cietumā – aizmuguriski piespriests diviem Krievijas pilsoņiem, kurus uzskata par Krievijas izlūkdienesta darbiniekiem.

Pie Melnkalnes tiesas nama izvietoti žogi, par kārtību gādā ar automātiem bruņoti policisti. Tik nopietnas apsardzes pavadībā spriedumu par 2016. gada oktobrī notikušo valsts apvērsuma mēģinājumu uzklausīja apsūdzētie. 2016. gada oktobrī, kad Melnkalnē notika parlamenta vēlēšanas, bijis plānots pārņemt varu valstī, nogalinot prorietumniecisko premjeru Milo Džukanoviču, kura vadītā valdība atbalstīja pievienošanos NATO. Visbargāk aizmuguriski sodīti divi Krievijas pilsoņi, kas uzskatīti par kūdītājiem, organizatoriem un Krievijas specdienestu aģentiem.

Kā uzskatīja prokuratūra, tieši šie bijuši apvērsuma iniciatori, kā arī apgādājuši tā dalībniekus ar naudu un instrukcijām.

Prokrieviskajiem parlamenta deputātiem – Demokrātiskās frontes politiķiem Andrijam Mandičam un Milanam Kneževičam – piespriesti pieci gadi cietumā par līdzdalību noziedzīgā organizācijā, kuras mērķis bija “nepieļaut Melnkalnes iestāšanos NATO”. Viņi spriedumu uzskata par politisku.

Lietā notiesāts vēl viens Melnkalnes pilsonis un deviņi Serbijas pilsoņi. Apvērsuma plānos ietilpa ne tikai premjera slepkavība, bet arī parlamenta fiziska ieņemšana un prokrieviskas valdības izveide. Galvenie kūdītāji esot Kremļa militārā slepenā dienesta GRU aģenti, nofotografēti Serbijā dažas dienas pēc neveiksmīgā apvērsuma. Mediji ziņo, ka Šišmakovs savulaik bijis militārā atašeja vietnieks Krievijas vēstniecībā Varšavā un 2014. gadā ticis izraidīts no Polijas par spiegošanu.

Melnkalne tomēr pievienojās NATO 2017. gadā un pašlaik notiek sarunas par tās iestāšanos Eiropas Savienībā.