Padomju laiks Latvijai nesis miljardiem eiro zaudējumu

6 komentāri

Latvijas tautsaimniecībā neiegūtie ieņēmumi vien lēšami 185 miljardi eiro. Miljardiem eiro zaudējumi ciesti arī demogrāfijas jomā – gan kara, gan izsūtījumu un apcietinājumu dēļ – nācijā tika radīts pamatīgs robs. Tāpat arī degradēta Latvijas vide.

Tā, šodien prezentējot trīs tikko iznākušas grāmatas par PSRS laikiem Latvijā, apliecināja īpaši izveidotas izpētes komisijas vadītāja Ruta Pazdere. Arī videi radītie zaudējumi mērāmi vairākos desmitos miljardu eiro.

Ruta Pazdere,
PSRS Okupācijas radīto zaudējumu aprēķināšanas komisijas pārstāve

Un videi nodarītie zaudējumi, kā jau es teicu, šogad strādājam tieši pie šo te zaudējumu aprēķināšanas metodoloģijas, tie arī ir miljoni. It sevišķi videi nodarīti zaudējumi no PSRS militāristiem, arī viņu atstātās piesārņotās vietas, tās ēkas sagrautās, pat varētu būt vairāki desmiti miljardi.

Pēc vairākiem gadiem, kad visi nodarījumi, ko padomju laiks Latvijai nesis, būs aprēķināti, Latvijas valsts iesniegs prasību starptautiskajā ANO tiesā Hāgā par šo zaudējumu atgūšanu.

Vairāk par komisijas paveikto skaties TV3 Ziņās plkst. 19.00!

Video

TOP komentāri

  • Ruta Pazdere
    +3 +2 -1

    Ruta Pazdere

    Paldies "es" komentētājam par patētiskajiem izrakstiem no "Padomju Latvijas enciklopēdijas". Mūsdienu zinātnieki arhīvos ir atklājuši, kas patiesībā slēpās zem šiem grandiozajiem PSRS (lasi Maskavas) centieniem iespējami vairāk ekspluatēt Baltiju, sevišķi Latviju. Un gods kas mums pienākas - mēs no PSRS republikām bijām labākie. Taču ! Ne velti 1990.g. latviešu skaits bija par 8% mazāks nekā 1940.g. Ne velti šīs "grandiozās" rūpnīcas pēc neatkarības atjaunošanas sabruka. Iemeslu tam protams daudz. Bet labāk vispirms izlasiet informāciju šajās 3 prezentētajās grāmatās: www.okupacijaszaudejumi.lv Latvija PSRS laikā bija PSRS donorvalsts, jo no sava budžeta atdeva Maskavas vajadzībām vismaz 1/3 daļu no ienākumiem mūsu teritorijā. Vēl pētām cik no Latvijas IKP devām PSRS militāristiem - tie bija vairāk nekā 20%! Par to liecina brīnumainā kārtā arhīvos saglabājušies finanšu dokumenti. Ja kādu tiešām interesē dziļāk šie jautājumi, varat sazināties ar LOIB. Mēs gatavojamies organizēt ne tikai konferences, bet arī diskusiju pēcpusdienas. Varēsiet atnākt un pārliecināties par "varenās" PSRS īstenību.
  • es!
    +3 +2 -1

    es!

    Sociālistiskās Latvijas Republikas pirmo 20 gadu laikā tika uzbūvētas lielas rūpnīcas – “Autoelektropribor” («Автоэлектроприбор»), “Hidrometpribor” («Гидрометприбор»), Rīgas dīzeļbūves rūpnīca (pašreiz “Rīgas dīzelis”), Rīgas elektrolampu rūpnīca (Рижский электроламповый завод), mikroautobusu rūpnīca RAF, “Kompresors”, Valmieras stikla šķiedru rūpnīca, Rēzeknes un Daugavpils elektroinstrumentu rūpnīcas, lauksaimniecības tehnikas rūpnīcas “Rigaseļmaš” («Ригасельмаш»), “Jelgavseļmaš” («Елгавсельмаш»), Liepajseļmaš” («Лиепайсельмаш»), Rēzeknes slaukšanas iekārtu rūpnīca, Bolderājas silikāta ķieģeļu rūpnīca (Болдерайский завод силикатного кирпича), elektrotehnikas rūpnīcu “Alfa”, Daugavpils pievadķēžu un ķīmiskās šķiedras rūpnīcu (даугавпилсские заводы химволокна — автомобильных приводных цепей), Olaines ķīmiskais kombināts, Ogres trikotāžas kombināts un daudzi citi.
    Lai šo Latvijai milzīgo rūpniecības apjoma pieaugumu nodrošinātu ar enerģiju, tika uzbūvētas Rīgas un Pļaviņu hidroelektrostacijas, divas termoelektrostacijas Rīgā, paplašināta Ķeguma HES. 1960.gados tika uzbūvēti uzņēmumi, kuri šodien ir viens no otrās kapitālistiskās Latvijas Republikas ekonomikas pamatiem – naftas vads Polocka – Ventspils un Ventspils naftas bāze (pašreizējā “Ventspils nafta”). Lai nodrošinātu lauksaimniecības attīstību, tika uzbūvētas un pilnībā nokomplektētas ar jaunāko tehniku 93 mašīnu un traktoru stacijas (MTS).
    Investīciju apjoms un rūpniecības attīstības tempi Latvijā 1940. – 1960.gadā bija divas reizes lielāki kā vidējie PSRS rādītāji. 1955.gadā jau bija sasniegts vidējais Padomju rūpniecības apjoms. Rūpniecība deva 66% no visas Latvijas produkcijas, bet kopā ar transportu, sakariem un būvniecību tas bija 75,2%.
  • aldis

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl