Padomju laiki Rīgā? Rindu dēļ latvieši ved bērnu uz mazākumtautību bērnudārziem

Pievienot komentāru
Padomju laiki Rīgā? Rindu dēļ latvieši ved bērnu uz mazākumtautību bērnudārziem
Autors: LETA

Rīgas domē izvērtušies asi strīdi par rindu mazināšanu pašvaldības bērnudārzos. Opozīcijai ir bažas, ka garākas rindas uz latviešu valodas dārziņiem varētu būt sekas mākslīgi uzturētam, neatbilstoši lielam mazākumtautību pirmsskolas izglītības iestāžu skaitam galvaspilsētā.

Situācija kā padomju laikos

Rīgas domes Izglītības departamenta apkopotā statistika liecina, ka šobrīd rindā uz pašvaldības latviešu plūsmas bērnudārziem gaida 1725 bērni, uz mazākumtautību – 784, bet uz bilingvāla tipa pirmsskolas izglītības iestādi – 168 mazuļi. Opozīcijas deputāti Rīgas domes atbildīgās komitejas sēdē norādīja, – nav pieņemami, ka daudzas latviešu ģimenes garo rindu dēļ ir spiestas savus bērnus laist krievu valodas dārziņos.

“Es 60. gados biju spiests iet krievu dārziņā. Parēķiniet, vairāk nekā 50 gadi ir pagājuši, un nekas nav mainījies. Tie ir unikāli fakti, par kuriem ir jāaizdomājas – kādā valstī tad mēs dzīvojam,” savu sašutumu Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas sēdē neslēpa Nacionālās apvienības deputāts Dainis Locis.

Opozīcijā uzskata, ka Rīgā ir jāpalielina vietu skaits latviešu bērnudārzos. Tas gan grūti realizējams, jo dārziņi jau tā ir pārpildīti. Otrs variants – jābūvē jaunas pirmsskolas izglītības iestādes, vismaz pilsētas centrā, kur problēma esot visaktuālākā.

“Šobrīd es neredzu, kur centrā var uzcelt bērnudārzu. Iespējams, ka, konsultējoties ar Īpašumu departamentu un Attīstības departamentu, tāda iespēja var rasties,” norādīja Rīgas domes Izglītības, sporta un kultūras komitejas vadītāja Eiženija Aldermane. Opozīcija gan pārmet, ka dome nupat ir atteikusies no zemes gabala Tallinas ielā, uz kura bija plānots vienu bērnudārzu uzbūvēt.

Aicina Rīgā nodrošināt pašvaldības bērnudārzus tikai latviski

Par izglītību atbildīgie ierēdņi Rīgā un pozīcijas deputāti kategoriski noliedza pārmetumus, ka rindas uz latviešu plūsmas dārziņiem būt sekas neatbilstoši lielam mazākumtautību bērnudārzu skaitam Rīgā. Rīgā esot aptuvenu 800 latviešu grupiņu un 600 – mazākumtautību. Opozīcija gan aicināja Rīgas politisko vadību sekot Jelgavas piemēram, un visās pirmsskolas izglītības iestādēs bērnu apmācību nodrošināt tikai valsts valodā.

“Šāda politiskā griba Rīgā nav redzama. Un, protams, tas, ka rinda uz latviešu valodas bērnudārziem ir lielāka nekā uz mazākumtautību, par to liecina, pat ja tā rinda ir sarukusi,” uzsvēra Rīgas domes deputāte Sarmīte Ēlerte (Vienotība). No Aldermanes izteikumiem var noprast, ka pilnīga pirmsskolas izglītības sistēmas pāreja uz valsts valodu Rīgā pagaidām netiek plānota. Komitejas sēde beidzās bez konkrētiem rezultātiem. Rindu jautājumu plānots aktualizēt atkal pirms jaunā mācību gada sākuma.

Video