Pabriks: Sadarbība ar vietējo aizsardzības industriju būtiska ne tikai miera apstākļos

2 komentāri

Latvijas karavīri tērpti vietējo ražotāju šūtās formās, lieto pie mums ražotu munīciju, sakaru ierīces un bezpilota lidaparātus. Par to, kā valsts varētu atbalstīt militārās rūpniecības attīstību Latvijā, pirmdien sprieda Aizsardzības ministrijā. Tā akcentē, – stratēģiskai sadarbībai ar industriju ir būtiska nozīme arī “X” stundā.

Teltis, apģērbs, dažāda veida detaļas bruņojumam un tehnikai, munīcija, patronas un sakaru ierīces – ir dažas lietas, ko ražo vietējie uzņēmēji un kuras vajadzīgas arī Latvijas bruņotajiem spēkiem.

“Protams, bezpilota lidaparāti, kurus mēs arī pašlaik testējam, Latvijas ražojumus, lai mums nebūtu jāiepērk no ārzemēm,” akcentē aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

Miera laikā abu pušu stratēģiska sadarbība veicina valsts saimniecisko attīstību, “X” stundā – vismaz uz laiku nodrošina stratēģisko autonomiju, uzsver aizsardzības ministrs.

“Mēs šeit esam bijuši pat pārāk kautrīgi, jo daudzas citas valstis nekautrējas atbalstīt savu industriju ļoti dažādos un tiešos veidos, jo tas ir tas, uz ko viņu ekonomika ir balstījusies, jo mēs zinām, ka izveidot patiesībā normālu aizsardzības industriju – bez valsts atbalsta un bez valsts pasūtījumiem -, nevienā pasaules valstī līdz šim īsti nav izdevies.”

Kā veidot vietējās industrijas un aizsardzības nozares stratēģisko sadarbību, pirmdien tika spriests Aizsardzības ministrijā. Ja vēl pirms trīs gadiem Latvijas ražotāju daļa aizsardzības nozares publiskajos iepirkumos bija 13%, tad tagad tā pieaugusi jau līdz trešdaļai.

Iemesls – savulaik liela daļa iepirkumu bija lielo spēju attīstības projekti, kuros mūsu uzņēmēji nespēj konkurēt ar ārzemju kolēģiem, tagad lielākā nozīme uzturēšanas darbiem.

“Protams, ir ļoti svarīgi gūt atzinību pašmāju tirgū, jo tad uz tevi arī nopietnāk raugās citās valstīs, bet, ja mēs skatāmies uz kopējo apgrozījuma struktūru, tad 80% Latvijas ražotājiem tie ir tieši eksporta darījumi,” uzsver Drošības un aizsardzības industriju federācijas vadītāja Elīna Egle-Ločmele.

Vietējo uzņēmumu, kas apvienojušies Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijā, apgrozījums pērn pārsniedza pusmiljardu eiro. Uzņēmēji pie noteiktiem nosacījumiem ar valsti ir gatavi sadarboties.

“Lai mēs šīs investīcijas veiktu, ir ļoti svarīgi pāriet no sadarbības un partnerības koncepta, kur mēs jau ilgtermiņā varam plānot savas investīcijas, saprast, kādas spējas ir jānodrošina, kādā kvalitātē tām ir jābūt, kādām jaudām jābūt, lai mēs būtu gatavi arī krīzes situācijām,” izceļ Konkurences padomes padomes loceklis Jānis Račko.

Būtisku iebildumu pret valsts atbalstu aizsardzības industrijai nav arī konkurences uzraugiem, taču jābūt skaidriem kritērijiem un iespējai kontrolēt finanšu izlietojumu.

“Faktiski, tas nozīmē – iziet no iepirkumiem, vairs netiks piemērota iepirkuma procedūra, tiks noslēgts līgums ar kādu. Ko mēs ceram, tiks noslēgts atlases veida, piesaistot vairākus uzņēmumus, tas mūsu uzstādījums – lai rūpīgi tiktu izvērtēts, vai tiešām nav iespējams nodrošināt konkurenci arī iekšpus šīs stratēģiskās partnerības,” skaidro Račko.

Atbalsts aizsardzības industrijai šobrīd definēts Saeimā skatītajos Mobilizācijas likuma grozījumos. Precīzāk noteikt prioritārās sadarbības jomas plānots šobrīd vēl topošajā jaunajā Valsts aizsardzības koncepcijā.

2 komentāri