Pabriks: Covid-19 krīze nemazina Krievijas radītos draudus Baltijai

8 komentāri
Pabriks: Covid-19 krīze nemazina Krievijas radītos draudus Baltijai
EPA / SCANPIX

Covid-19 krīzes laikā Latvijas ārējās drošības riski nav palielinājušies, taču krīze nekādā veidā nemazina Krievijas radītos draudus attiecībā uz Baltiju,  atzina aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).

Lai arī tagad pati Krievija ir spiesta veltīt lielu uzmanību Covid-19 apkarošanai valsts iekšienē, tas nekādā veidā nemazina Krievijas radītos draudus attiecībā uz Baltiju. “Nebūt nē. Turklāt šonedēļ notikušajā NATO aizsardzības ministru sanāksmē es nebiju vienīgais, kas runāja par Krieviju. Nav tā, ka esam viena jautājuma valsts, jo visi apzinās, ka Krievija un Ķīna ir valstis, kas mūsu potenciāli apdraud dažādos veidos,” norādīja ministrs.

Tāpat ministrs atklāja, ka Krievija pandēmijas apstākļos ir koncentrējusi dezinformācijas un propagandas uzbrukumus Latvijai un NATO aliansei kopumā. “Tie ir koncentrētākā veidā, jo Krievija redz, ka pandēmiju var izmantot dažādos formātos,” piebilda ministrs.

Lai arī Covid-19 krīzes laikā Latvijas ārējās drošības riski nav palielinājušies, Pabriks vērsa uzmanību, ka lielākā problēma ir tajā, ka Latvija var nepilnīgi novērtēt riskus, jo uzmanība ir novērsta uz citām lietām.

“Mūsu lielākā problēma varētu būt tā, ka nepilnīgi novērtējam šos riskus un mūsu sabiedrotie, vai mēs paši savu uzmanību varētu būt novirzījuši kaut kur citur. Vēsturē ir piemēri par drošības problēmām tajos brīžos, kad valstis uzmanību novirzījušas citām jomām. Piemēram, Gruzijas-Krievijas bruņotais konflikts 2008.gadā izcēlās, kad pasaules uzmanība bija veltīta Pekinas olimpiskajām spēlēm,” piebilda ministrs.

Jau ziņots, ka trešdien notika NATO aizsardzības ministru ārkārtas sanāksme, kurā ministri diskusijās uzsvēruši nepieciešamību stiprināt kiberdrošību Covid-19 krīzes laikā, iepriekš aģentūrai LETA pastāstīja Pabriks.

Sanāksmes laikā vairāki ministri, tostarp, vadoši alianses dalībvalstu politiķi uzsvēruši, ka Covid-19 krīzes laikā bruņotie spēki nedrīkst ciest, un aizsardzībai atvēlēt 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) neskaitās kā “griesti, bet ir grīda”.

Tāpat diskusijās politiski ļoti liels uzsvars tika likts uz kopīgu darbu pie kiberdrošības pastiprināšanas, jo Covid-19 krīzes laikā ļoti daudzi procesi notiek virtuāli, līdz ar to “varam vēl vairāk gaidīt visāda tipa uzbrukumus,” skaidroja Pabriks.

Ministri arī apsprieduši cīņu pret dezinformāciju, kas saistīta ar koronavīrusa izplatību. Šajā ziņā ministrs uzslavēja Rīgā izvietotā NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra darbu.

NATO jau patlaban koordinē loģistikas, transporta un medicīniskās palīdzības sniegšanu sabiedrotajiem cīņā ar Covid-19, vienlaikus turpinot nodrošināt atturēšanu, aizsardzību un iedzīvotāju drošību.