Komentāri

Pirms Patvēruma likuma izmaiņu pieņemšanas galīgajā lasījumā Nacionālās apvienības deputāts Jānis Dombrava bija iesniedzis priekšlikumus, kas paredz daudz striktāk izvērtēt, vai bēgļiem ir tiesības saņemt valsts pabalstu.

Deputāts aicināja 139 eiro mēneša pabalstu piešķirt tikai tādā gadījumā, ja bēglim nepieder nekustamais īpašums, vērtspapīri un naudas uzkrājumi nepārsniedz 128 eiro un sešus centus, kas ir minimālais ienākumu līmenis, lai personu Latvijā atzītu par trūcīgu.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Tomēr šis ierosinājums neguva Cilvēktiesību komisijas deputātu atbalstu un vienbalsīgi tika noraidīts.

Boriss Cilevičs
Saeimas deputāts, “Saskaņa”

Ierēdņiem tiktu uzlikts diezgan būtisks papildu slogs, kas arī prasītu papildu finansējumu. Līdz ar to šim priekšlikumam būtu arī zināma fiskāla ietekme. Tāpēc mēs meklējām citus variantus, kā šo ideju varētu īstenot. Un rezultātā faktiski mēs piedāvājam atgriezties pie spēkā esošās normas.

Līdzšinējā kārtība paredz, ka pabalstu izmaksā tiem bēgļiem, kuriem nav cita iztikas avota. Likuma jaunā norma ir teju identiska. Tā noteiks, ka bēgļa pabalstu saņem personas, kurām nav pietiekamu līdzekļu. Tas nozīmē, ka pēc būtības nekas nemainās, vērtējot bēgļa tiesības saņemt pabalstu. Taču Jānis Dombrava neiebilda, ka viņa priekšlikumi nav ņemti vērā.

Jānis Dombrava
Saeimas deputāts, VL-TB/LNNK

Tā doma ir ietverta, ka ir taisnīga attieksme, vienlīdzīga attieksme kā pret mūsu pilsoņiem, tā pret šīm personām, kas ir kā iebraucēji. Personas, kurām ir lieli ienākumi vai uzkrājumi, nevarētu pretendēt uz pabalstiem.

Likums tiek labots, lai vairotu bēgļu izredzes noīrēt mājvietu, kā arī lai liegtu pabalstu saņemt tiem, kuri Latviju ir pametuši. Kamēr izmaiņas nav pieņemtas, uz nodokļu maksātāju rēķina turpina dzīvot arī no Latvijas aizbēgušie bēgļi.

Sākotnēji tika plānots, ka jaunā kārtība būs spēkā gadumijā. Taču likuma labojumi Saeimā “iestrēga”. Jaunais spēkā stāšanās datums ir pirmais jūnijs. Tomēr Saeimas juristi nav droši, vai arī tas ir iespējams. “Var arī neizdoties,” deputātus brīdināja Saeimas Juridiskā biroja padomniece Lilita Vilsone.

Lai likuma izmaiņas pieņemtu, par tām vēl būs jābalso Saeimas sēdē.

Mārtiņš Kaija atklāj, kā mīlestību padarīt mūžīgu

Mārtiņš Kaija atklāj, kā mīlestību padarīt mūžīgu 3

Tetovējumam ne vienmēr jābūt ar dziļu jēgu – pietiek ar to, ka tas labi izskatās uz ādas – , tomēr visai bieži tetovējumi ir cieši saistīti ar mīlestību – kur nu vēl labāku veidu, kā padarīt to mūžīgu un vienmēr paturēt pie sevis! Tetovēšanas mākslinieks Mārtiņš Kaija neatbalsta tikai vienam otra vārda iemūžināšanu uz ādas – kāpēc gan, ja viens tetovējums var izteikt pat tūkstošiem vārdu.

Lasi vēl