Otrajā lasījumā atbalsta ieceri noteikt pienākumu nodrošināt mācību programmu apguvi latviešu valodā visos pašvaldību bērnudārzos

2 komentāri
Otrajā lasījumā atbalsta ieceri noteikt pienākumu nodrošināt mācību programmu apguvi latviešu valodā visos pašvaldību bērnudārzos
ZANE BITERE, LETA

Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja nacionālās apvienības sagatavotos grozījumus Vispārējās izglītības likumā, kas nosaka pašvaldībām pienākumu nodrošināt izglītības programmu apguvi valsts valodā ikvienā pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē.

Priekšlikumi likumprojektam Saeimā iztirzāti emocionālās diskusijās, neizpaliekot arī savstarpējiem aizvainojumiem. Deputāti uzsvēra, ka, nenodrošinot iespēju mazākumtautību bērniem bērnudārzā mācīties grupiņā ar dzimto valodu, tiktu zaudēta identitāte. Priekšlikuma atbalstītāji gan uzsvēra, ka nepieciešams veidot vienotu sabiedrību, atsakoties no segregācijas, kas ilgstoši pastāvējusi izglītības sistēmā.

Atsevišķi deputāti pievērsās arī diskusijai par valodu kā bagātību personības attīstībai, tomēr politiķu redzējums par to, kur un kā papildu valodas būtu apgūstamas, gan bija atšķirīgs.

Minēto jautājumu Saeimā bija plānots skatīt vēl pagājušajā nedēļā, taču tā izskatīšana atlikta. VL-TB/LNNK līderis Raivis Dzintars sociālo tīklu vietnē “Facebook” rakstīja, ka tas esot noticis, tostarp pateicoties koalīcijas partneru – partiju apvienības “Attīstībai/Par!” spiedienam, minētajam politiskajam spēkam sākot “veco dziesmu par “cilvēku nenaidošanu” vai “etnisko nepolarizēšanu””.

Grozījumi paredz noteikt pienākumu vietējām pašvaldībām nodrošināt pirmsskolas izglītības programmu apguvi valsts valodā visās tās padotībā esošajās pirmsskolas izglītības iestādēs.

Saeimas komisija iepriekš noraidīja visus opozīcijas iesniegtos priekšlikumus. Deputāte Evija Papule (S) rosināja noteikt, ka darba dienas ilgums pirms svētku dienām būtu saīsināms par vismaz vienu stundu, tai skaitā mācību stundas ilgumu nosakot 30 minūtes. Viņas kolēģis Igors Pimenovs (S) lūdza likumā paredzēt, ka, nosakot pienākumu pašvaldībai nodrošināt pirmsskolas izglītības programmas latviešu valodā, tiktu turpināta mazākumtautības valodā īstenojamās programmas izpilde, nepazeminot tās kvalitāti.

Pimenovs tāpat rosināja noteikt, ka vietējai pašvaldībai ir pienākums nodrošināt pirmsskolas izglītības programmu apguvi mazākumtautības valodā pirmsskolas izglītības iestādēs, kas atrodas tās administratīvajā teritorijā, ja ir pietiekams pieprasījums.

Nacionālajā apvienībā aģentūrai LETA iepriekš skaidroja, ka nereti pašvaldība ģimenes dzīvesvietas tuvumā var piedāvāt vietu tikai mazākumtautību bērnudārzā, kurā netiek nodrošināta programma valsts valodā. Tas nozīmē, ka latviešu ģimenei vai nu jāizvēlas bērnudārzs tālu no mājām, vai jāmaksā par privātās izglītības iestādes pakalpojumiem, vai arī jāpiekrīt bērnu sūtīt dārziņā, kurā nodarbības notiek krieviski.

VL-TB/LNNK priekšsēdētājs Raivis Dzintars pauda, ka situācija, kad kādai latviešu ģimenei vienīgā iespēja saņemt bērnudārza pakalpojumus ir tikai krievu valodā, ir nepieļaujama.

“Ikvienā bērnudārzā, kas tiek uzturēts par sabiedrības līdzekļiem, ir jānodrošina iespēja saņemt pakalpojumu valsts valodā, ja to pieprasa kaut vai tikai viena bērna vecāki,” akcentēja Dzintars.