6 komentāri

Saeima noraidījusi valdībā pieņemtās izmaiņas likumā, kas paredzēja paplašināt transportlīdzekļu īpašnieku loku, kuriem jāiegādājas obligātā civiltiesiskā apdrošināšana. Jaunais regulējums attiektos galvenokārt uz mežsaimniekiem un lauksaimniekiem. Tiesa gan, iecere ieviest tā saukto “traktoru nodokli” pilnībā nav atmesta.

Nepieciešamība aptvert plašāku loku transportlīdzekļu, kuriem vajadzīga obligātā civiltiesiskās apdrošināšanas polise, tika pamatota ar Eiropas Savienības Tiesas sprieduma pildīšanu. Jaunais pienākums obligāti iegādāties apdrošināšanu attiektos galvenokārt uz mežsaimniekiem un lauksaimniekiem, kuri tehniku izmanto ne vien ceļu satiksmē, bet arī, piemēram, tīrumos un mežos.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Aicinot jauno kārtību neieviest, no Saeimas tribīnes tika paustas aizdomas, ka ar izmaiņām tiek klaji lobētas apdrošinātāju intereses.

Edvards Smiltēns

Edvards Smiltēns
Saeimas deputāts

Viņi palīdz būtiski paplašināt to bāzi, ko var aplikt ar tā saucamo “traktoru nodokli”, kā paši lauksaimnieki vakar man izteicās jeb piespiedu kārtā likt apdrošināt visas traktoru vienības, kuras Latvijā, kolēģi, ir 90 000. Apdrošināšanas prēmijas nav lielas, bet sareizinot ar 90 000, automātiski sanāk vairāki miljoni. Tāpēc, kolēģi, man šie grozījumi izskatās par diezgan klaju apdrošinātāju lobiju.

Likuma izmaiņas neatbalstīja neviens deputāts. Pret bija arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kura vada gan valdību, gan Finanšu ministriju, kas bija sagatavojusi jauno regulējumu. Pret tā saukto “traktoru nodokli” ZZS iestājās pēc tam, kad pamatīgu ažiotāžu bija sacēluši lauksaimnieki.

Armands Krauze

Armands Krauze
Ministru prezidenta parlamentārais sekretārs, ZZS

Acīmredzot Finanšu ministrijas ierēdņi nav pietiekami iedziļinājušies jautājuma būtībā un neizprot reālo situāciju tautsaimniecības nozarēs. Tā vietā, lai domātu par mūsu lauksaimnieku interesēm, efektīvi saimniekot un tādējādi veicinot tautsaimniecības izaugsmi kopumā, likumprojekts paredz nepamatotu papildu maksājumu piemērošanu. OCTA likuma piedāvātie grozījumi ir nepatīkams pārsteigums.

Opozīcija to sauc par “dramatisku izgāšanos” un uzskata, ka likuma izmaiņu autori parlamentam ir palikuši parādā skaidrojumu savai rīcībai.

Jūlija Stepaņenko

Jūlija Stepaņenko
Saeimas deputāte, “Saskaņa”

Kolēģi, es domāju, ka mums ir jāredz šis “ģeniālais” cilvēks, kas ir ierosinājis šo ideju un kaismīgi to aizstāvējis. Es esmu par to, lai koalīcija nevis kautrīgi ieslēdz atpakaļgaitu un paņem atpakaļ šo ideju uz Ministru kabinetu, lai kādā brīdī atkal “ietamborētu” Saeimas darba kārtībā šo jautājumu, bet noved neveiksmi līdz galam: atbildīgajā komisijā sniedz detalizētu pamatojumu un izskaidro visus šādas rīcības motīvus.

Iecere obligāti apdrošināt tikai lauksaimniecībā izmantoto tehniku pilnībā nav atmesta. Finanšu ministrija vēl sola vērtēt, kā izmaiņas ieviest, vienlaikus nodrošinot to samērīgumu.

TOP komentāri

  • Artūrs Malta VLT valdes loceklis
    +5 +5 0

    Artūrs Malta VLT valdes loceklis

    Cienijamās Deputātes un Godātie Deputāti!
    Jūsu apstiprinātā Valdība vērēnīgi 16.janvarī atmaksāt 1,2 miljardi eiro parāda atbilstoši aizņēmumu atmaksas grafikam. Cik daudzi būs jāmaksā aizdevējiem martā???
    Jūs Saeimas sēdē devāt šādu svinīgu solījumu un parakstījāt:
    "Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru (svinīgi solu) būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus."

    Tapēc mani interesē, kā Jūs pildat pildāt Satversmes sekojošus pantus:
    66. pants par budžeta izpildi? Vai atmaksas Grafiku arī apstiprinājāt? Cik vēl būs Jāmaksā???
    68. pants par Valdības noslēgto starpatutisko kredītu līgumiem? It sevišķi vēlētos izlasīt līgumu par 7,5 milajrdi lielo kredītu, kuru iepriekšējā Saeima ir apstiprinājusi, jo Valdībai esot bijis pilnvarojums. Vai pilnvarojums ir viens un tas pats, kas prasa līguma apstiprināšanu???
    Kā pildās likumu par „Latvijas Banku”, kas ir Saeimas kontrolē:
    1) Kur Latvijas Banka izlietoja konfiscētas bankas „ Bankas Baltija” (BB) īpašumus? Mēs bankas BB kreditori ļoti vēlamies atgūt naudu no BB īpašniekiem Latvijas Bankas un Finanšu ministrijas;
    2) Kāpēc un no kādiem līdzekļiem tika apmaksāti Stokholmas 2004. gada tiesas izdevumi;
    3) Kur palika 100 latu zelta monētas, kopsvarā 2,4 tonnas, sakara ar eiro ieviešanu? Vai ir atgrieztas atpakaļ zelta noliktava vai iznīcinatas? Klīst baumas, ka esot sarūsējušas?
    Ja Valdība neplāno aizņemties vairāk līdzekļus, tad droši atdos to no lauksainiekiem paredzētās naudas 4,4 miljardi. Pagājušai gads bija ģimenes uzņēmumu gads. Pašreizejā Latvijas teritorijā vajadzēja būt 273 642 lauku sētām, kā ražošanas uzņēmumiem.To paredz AP pieņemtais 1993.gada 30. Martā Lēmums un Likums par īpašumu atdošanu.
    Lūdzu Jūs, cienītās Deputātes un godātie Deputāti, izvērtēt savu attieksmi un darbību pret Latvijas valsti un saviem solijumiem vēlētājiem.
    Labs piemērs ir Grieķija, kas netaisās atmaksāt svešus parādus, kaut gan ārejais prāds uz vienu iedzīvotāju ir trīs reizes mazāks nekā Latvijā!
    Otrs piemērs ir Islande, kur valsts vīriem ir jāsēž cietumā, kāmēr atmaksā norilinātu naudu, kas ņemta kredītos.
    Vai esat gatavi atmaksāt Valsts budžetā ņemtos kredītus un nelikumīgi atmaksātos kredītu procentus? Zaudējumi ir jāatlīdzina katram, kas radušies viņa darbības vai bezdarbības rezultatā. Arī uz Deputātiem un Valstsvīriem attiecās Civillikums!!!
    VIENS LIKUMS – VIENA TAISNĪBA UN VIENĀDAS IESPĒJAS VISIEM!!!
  • Vērmanis
    +5 +5 0

    Vērmanis

    Jā, gribētos gan redzēt to ""gaišo ideju"" autorus... sēdēs klusu kā partizāņi, kā jau Latvijā pieņemts... vainīgo nav...
  • Artūrs Malta VLT valdes loceklis
    +2 +2 0

    Artūrs Malta VLT valdes loceklis

    Šodien Finanšu minister ir atkal ASV lai aizņemtos kārtējo kredītu. Satversmes 68 pants paredz, ka Saeima apstiprinās. Līdz šim neviens līgums Saeimā nav apstiprināts!
    Lai atdotu kredītus un kredīta procentus ir jāmaklē nauda! Kur lai to atrod, kad rūpniecība un lauksaimniec'ba sagrauta?
    Jāceļ nodokļi! Ko valdība dara? MK prezidenta M. Kučinska ziņojumā Saeimā šā gada 15. martā , 4. lapaspusē redzams, ka šogad janvārī noslēgti līgumu par 1,3 miljardiem eiro.
    Te deputātiem ir darbs , izvērtēt, kur tā nauda aizgāja???

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl