Onkoloģisko slimību ārstēšana: par trešdaļu paplašinājusies “zaļā koridora” plūsma

Komentāri
Onkoloģisko slimību ārstēšana: par trešdaļu paplašinājusies “zaļā koridora” plūsma
OKSANA DŽADANA, F64

Lai būtu pilnīga drošība, ka slimnieki aptiekā iegādājas tiešām īstas, nevis viltotas zāles, šonedēļ Latvijā un visur Eiropas Savienībā sāka darboties jaunā zāļu verifikācijas sistēma. Unikālais kods uz katra iepakojuma medikamentus par kripatiņu sadārdzinās, bet veselība un zāļu iedarbība tomēr ir svarīgāka par naudu. Savukārt ātrākai onkoloģisko slimību noteikšanai un ārstēšanai jau pirms kāda laika tika iedibināts tā sauktais “zaļais koridors”. LNT Top 10 skaidroja, cik tālu ved zaļā gaisma un vai šajā koridorā nav vietas, kur gaida ierastais veselības aprūpes sistēmas sastrēgums?

Rīdziniece Zenta atveseļojas pēc operācijas. Tā tika veikta divas nedēļas pēc tam, kad tika uzstādīta onkoloģiskā diagnoze. Pacientes vērtējumā, cauri “zaļajam koridoram” viņa izgāja pietiekami operatīvi, lai nesajuktu prātā no nomācošām domām un bailēm par to, kāda būs viņas dzīve ar vēzi.

“Tas ir tā kā tāds spriedums. Pilnīgi zeme zem kājām izzuda. Ļoti smagi bija. Un tad, kad man teica, ka man ir daudz gadu un man jāņem nost abas krūtis – tas bija vēl smagāk. Un tā diena, kad es šeit iestājos, tā diena un nakts bija drausmīga. Kamēr bija beigusies operācija. Un tad jau palika mierīgāk,” stāsta paciente.

Latvijas onkoloģijas centrā janvārī caur “zaļo koridoru” izgāja 560 cilvēki. Speciālistu vērtējumā, vismaz trešdaļai pacientu tas bija lieki. Nepieciešamo diagnostiku un ārstēšanu viņi varējuši saņemt lokālajās medicīnas iestādēs.

“Kā universitātēs slimnīca, mēs gribētu, ka lielāku atbildību uzņemtos rajonu slimnīcas, ģimenes ārsti. Jo ir tā. Ir milzīga plūsma, un tajā plūsmā, bez šaubām, ir gadījumi, kuros nebūtu vēlams pie mums cilvēku pārvietot,” saka LOC Poliklīnikas reģistratūras vadītāja Silvija Beikerte.

“Zaļā koridora” plūsma strauji paplašinās. Gada laikā pacientu skaits pieaudzis par 34% sasniedzot 46 500. Normatīvie akti paredz, ka aizdomu gadījumā par vēzi, pirmos sijājošos izmeklējumus veic ģimenes ārsta praksē un tuvākajās iestādēs. Un tikai tad, ja diagnoze apstiprinās, pacients tiek sūtīts uz onkoloģisko slimnīcu. Bet bieži vien ģimenes ārsti “zaļo koridoru” piesaka uzreiz.

“Es vēršos tiešām pie rajonu ārstiem un pie ģimenes ārstiem lielākoties, ka viņi izvērtētu šos te nosūtījumus. Mūsu iespējas jau ir tik, cik ir. Un šobrīd mums notiek diagnostiskas aparatūras maiņa. Tur ir vajadzīga sertifikācija, vajag pielāgot kabinetus. Šobrīd ir ļoti saspringta situācija,” norāda Beikerte.

Visādi citādi “zaļais koridors” funkcionējot labi. Valsts noteiktie termiņi – pirmie izmeklējumi jāveic 10 dienu laikā, bet specializēti nopietnāki izmeklējumi 30 dienu laikā – lielākoties tiekot ievēroti.

“Mēs redzam, kad 85% gadījumu pacientiem, kam ir bijis šis konsīlijs, bijusi ārstēšanas taktikas izvēle, ārstēšana ir uzsākta 30 dienu laikā. Piemēram, Bērnu slimnīcā, par ko ir liels prieks, visos gadījumos ir uzsākta šajā periodā,” saka NVD Ārstniecības pakalpojumu departamenta direktora vietnieka p.i. Līga Gaigala.

Problēmas joprojām pastāv ar tā saucamo otro “zaļā koridora” posmu, kas paredz pacientu novērošanu. Tur joprojām veidojas rindas pie speciālistiem un uz izmeklējumiem, ko skaidro ar ārstu aizņemtību un speciālistu trūkumu. “Protams, mēs apzināmies, ka varbūt ir atsevišķi gadījumi, kad tik raiti tas nenotiek, tas ir biežāk saistīts ar konkrētu speciālistu pieejamību un kaut kādiem atsevišķiem aparatūras darbības pārrāvumiem,” norāda Gaigala.

“Tas viss jau ir iestrādāts ārstu biroja kalendārā. Un ir šiem speciālistiem izveidotas iekšējā pieraksta vietas, tātad viņš arī var plānot, šo te savu pacientu pēc izmeklējuma viņš pats tad attiecīgi pieraksta. Tās ir vietas, kas atstātas speciālistu pārziņā un kuras ne zvanu informācijas centrs ne klātienes info centri nevar aizņemt,” pauž Beikerte.

Katru mēnesi apmēram 1000 cilvēku pirmo reizi izdzird diagnozi vēzis. Un ar katru gadu šie pacienti kļūst arvien jaunāki. Onkoloģija mūsdienās diemžēl vairs nav vecu cilvēku slimība.

Jauno saslimšanas gadījumu skaits jau ir pietuvojies 12 000 gadā. Bet pavisam uzskaitē ar dažādām onkoloģiskām diagnozēm ir vairāk nekā 77 000 cilvēku.

“Desmit gadu laikā saslimstība pieaugusi tikai par 5% kas ir diezgan nenozīmīgi. Ja mēs skatāmies lielākā gadu griezumā, saslimstības pieaugums ir ciparu ziņā ievērojams,” teic SPKC sabiedrības veselības analītiķe Elīna Liepiņa.

Izplatītākas vēža lokalizācijas gadu no gada paliek nemainīgas. Sievietēm tie ir krūts, ādas nemelanomas, kolorektālie un dzemdes ķermeņa ļaundabīgie audzēji. Savukārt vīriešiem pirmajā vietā ir prostatas, tad plaušu, ādas nemelanomas un kolorektālais vēzis. Kopumā ir zināmi vairāk nekā 200 ļaundabīgie audzēji, kas kļūst arvien gudrāki un rezistentāki pret ārstēšanu.

“Paša audzēja bioloģija laika gaitā ir mainījusies. Audzēji klīniski paliek agresīvāki. Ko mēs arī redzam tieši klīniskajā praksē. Pacienti nāk īsā laika periodā audzējs ir veidojies un pēc pusgada jau ir attālās metastāzes, kas nozīmē, ka tā audzēja bioloģija paliek ļaundabīgāka,” skaidro SPKC sabiedrības veselības analītiķe.

Speciālistu skatījumā ir ļoti svarīgi diagnosticēt vēzi agrīnās stadijās. Viesturs Krūmiņš, Latvijas Onkoloģijas centra galvenais ārsts: “Pirmās stadijas audzējs ir praktiski izārstējams. Pie lielākās daļas lokalizācijas – jo ātrāk uzķer, jo labāki rezultāti, jo lētāk izmaksā ārstēšana.”

Taču Latvijā tikai nepilni 30% onkoloģisko saslimšanu tiek atrastas 1-2 un otrajā stadija. Lai gan Eiropas attīstītajās valstīs šis rādītājs sasniedz pat 60%. Nacionālā Veselības dienesta pārstāvji cer, ka gadu no gada situāciju uzlabos “zaļais koridors”, kā arī palielināsies “skrīninga” aptvere.

Dzemdes kakla vēža skrīninga atsaucība pagājušā gada 11 mēnešos pieauga līdz 47, 7%, bet krūts vēža – līdz 46,6%. Tomēr tas joprojām ir tālu no Eiropas rekomendētajiem 75%. Savukārt zarnu vēža “skrīningu” ir veikuši tikai 13,6% pacientu, rekomendējamo 45% vietā. Tāpēc šogad tiek iecerētas izmaiņas, kas būšot ērtākas gan ģimenes ārstiem, gan pacientiem.

“Mainīt šo zarnu vēža skrīninga testu. Kas varbūt arī iedzīvotājiem rezultātā būs ērtāks, jo vairs nebūs nepieciešams viņu veikt no 3 vēdera izejām, varēs veikt no 1 vēdera izejas. Ka arī viņš varētu būt specifiski jutīgāks uz slēpto asiņu uzrādīšanu, kas varētu varbūt veicināt to aptveri,” saka NVD Ārstniecības pakalpojumu departamenta direktora vietnieka pienākumu izpildītāja.

Tomēr mūsdienu tehnoloģijas un medikamenti ļauj cīnīties ar vēzi arī vēlīnās stadijās un grūti ārstējamās lokalizācijās. “Ar katru gadu mums pieaug ārstēto vēža slimnieku skaits. Ja kādreiz vēzis tiešām bija fatāla diagnoze, tagad tiešām ir iespējas ārstēt gan ielaistu melanomu, gan plaušu vēzi,” stāsta Latvijas Onkoloģijas centra galvenais ārsts.

No 2018. gada visi, kas ir izgājuši cauri šim smagajam pārbaudījumam, var saņemt arī valsts apmaksātu apmaksātu psihosociālo rehabilitāciju. Šogad vietu skaits jau ir pārsniedzis 700. Tās ir intensīvas nodarbības 6 dienu garumā.

“Tā ideja ir atgriezt cilvēku, sakratīt viņu kā tādu mozaīku, lai viņš pats sevī atrod to labāko resursu. Kas ir izmainījies, ko vajadzētu dzīvē kaut kā mainīt, vai kas jau ir izmainījies, kam vajag pielāgoties, un dzīvot tālāk,” skaidro biedrības ”Dzīvības koks” valdes priekšsēdētāja Gunita Berķe.

Pagaidām gan valsts apmaksāta psihosociālā rehabilitācija norisinās īrētā viesu namā. Drīzumā tiks uzsākta ziedojumu vākšanas kampaņa, lai vēža pacientiem būtu pieejama sen lolotā Dignājas muiža, ar lielu zāli nodarbībām, parku un peldvietu Daugavā.

“Mums vajadzētu, lai pabeigtu to Dignājas muižu, to ēku, mums vajadzētu no 160 līdz 200 000 eiro, lai visus iekšdarbus veiktu. Pārējais viss ir izdarīts. Ja mums izdotos iekšdarbi, ja mums izdotos iekārtot, lai tur vismaz ir gulta skapis, tad mēs varētu jau tur doties,” teic Berķe.

Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrības ”Dzīvības koks” skatījumā, vien no vājākajiem punktiem ir tieši vēža ārstēšanas beigu posms: “Mums tā sistēma nav loģiski aizvesta tālāk. Līdz tam, lai nodalītu šo paliatīvo aprūpi tiešam kā veselības aprūpes daļu, un hospiss, kas arī ir daļa, bet kaut kāds noslēguma posms. Onkoloģijā ir ļoti grūti tikt pie šis paliatīvas aprūpes tad, kad viņa ir vajadzīga.”

Agri vai vēlu valstij būs jāpieņem lēmums arī par hospisu tīkla attīstību. Pasaules Veselības organizācija prognozē, ka 20 gadu laikā onkoloģisko pacientu skaits pieaugs vēl par 20 miljoniem. Pašlaik ar diagnozi vēzis vairāk nekā piecus gadus pasaulē dzīvo vairāk nekā 44 miljoni cilvēku.

“Es baidos drusku vēl man viena analīze būs – kā turpināsies tālāk. Tas tālāk vēl sarežģījumi būs. Atkal būs tas uztraukums,” stāsta paciente.

Lasi vēl