OECD: Latvijai jāpalielina algas skolotājiem un jāslēdz mazās lauku skolas

Komentāri

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija jeb OECD, kam Latvija pievienojās aizvadītājā nedēļā, sīki izpētījusi Latvijas izglītības politiku un praksi. Ekspertu sagatavotajā ziņojumā salīdzināta Latvijas atbilstība OECD standartiem. Diemžēl daudzos no tiem Latvija krietni atpaliek no citām attīstītajām valstīm. Latvijai tiek ieteikts slēgt mazās lauku skolas, samazināt mācībspēku skaitu un paaugstināt skolotāju atalgojumu līmeni.

Pārsteigti par zemajām skolotāju algām

Latvijas izglītības politikas analīzi OECD eksperti veica vēl iestāšanās procesa laikā. Tajā Latvija salīdzināta ar labākajiem citu valstu piemēriem, sākot no bērnudārziem līdz pat augstākai izglītībai. Viens no galvenajiem apjomīgā pētījuma secinājumiem nav iepriecinošs – demogrāfiskās situācijas dēļ Latvijā ir maz skolēnu, bet daudz skolotāju, tādēļ nākšoties pārskatīt pedagogu un citu mācību iestāžu darbinieku skaitu. Tāpat ziņojumā norādīts, ka Latvija izglītībai tērē daudz mazāk nekā lielākā daļa turīgo valstu. Andreass Šleihers, OECD izglītības un prasmju direktorāta direktors stāsta,

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Skolotāju algu līmeņa ziņā Latvija ir pēdējā. Kopš milzīgā atalgojuma samazinājuma 2009. gadā nekas daudz nav mainījies. Šajā ziņā skolotāju profesija Latvijā nav konkurētspējīga. Ja gribat, lai par skolotājiem kļūst labākie un gudrākie, algu jautājums ir steidzami jārisina!

Šleihers gan norāda, ka tikai tehniski paceļot algas darba kvalitāte neuzlabosies. Tāpēc esot jādomā par veidu, kā algas sasaistīt ar skolotāja uzrādītajiem sasniegumiem. Izglītības ministrs Kārlis Šadurskis piekrītot visam, ko secinājusi OECD. Viņš norādīja, ka algu jautājumā tiekot strādāts pie skolotāju kvalitātes sistēmas izveides.

Kvalitātes pakāpju atšķirībās es redzu to, kā jaunais skolotājs, nonācis skolā, saprot – ja viņš ieguldīs vairāk gan sevī, gan savos skolniekos, gan kopējā satura attīstībā, ja viņš ieņems redzamāku lomu izglītības sistēmā – tad pieaugs arī viņa atalgojums.

Mazo lauku skolu neapskaužamais liktenis

Starptautiskie eksperti arī iesaka Latvijai nodrošināt visiem bērniem vienlīdzīgas iespējas saņemt kvalitatīvu izglītību, sākot no visagrākā vecuma. Secināts, ka skolēnu sniegums mācībās ir daudz augstāks pilsētās nekā laukos. Tādēļ jādomā par mazo skolu slēgšanu. Šleihers saprotot, ka tā ir smaga izšķiršanās, bet tas esot pareizais virziens.

Slēgt kādu skolu laukos nozīmē atņemt sirdi ciematam, jo skaidrs, ka skola ir kā ciemata identitāte. Bet jāpatur prātā, ka runa ir par bērnu nākotni. Un šobrīd bērni lauku skolās spiesti atpalikt no tām iespējām, kādas ir pilsētu skolās. Viņiem nav pieejama izcila izglītība pie labākajiem skolotājiem. Skolēnu vajadzībām ir jābūt pirmajā vietā.

Ir arī, par ko priecāties!

Eksperti gan ne tikai pēluši, bet arī uzslavējuši Latvijas izglītības sistēmas labās puses. Piemēram, to, ka kopš 2000. gada skolēnu mācību sasniegumu līmenis ir būtiski uzlabojies un Latvijas jaunieši zināšanas ir līdzvērtīgas vienaudžiem daudzās OECD valstīs. Tāpat organizāciju iepriecina tas, ka Latvijā ir neliels skolēnu īpatsvars ar ļoti vājām zināšanām.

Video

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl