NVD noliedz, ka Latvijas iepirktās medicīnas maskas neatbilst augstām kvalitātes prasībām

3 komentāri
NVD noliedz, ka Latvijas iepirktās medicīnas maskas neatbilst augstām kvalitātes prasībām
DMITRIJS SUĻŽICS, F64

Nacionālais veselības dienests (NVD) noliedz, ka Latvijas iepirktās medicīnas maskas neatbilstu augstām kvalitātes prasībām.

NVD direktors Edgars Labsvīrs pirmdien preses konferencē paziņoja, ka, vadoties pēc Eiropas Savienības (ES) un Pasaules Veselības organizācijas (PVO) vadlīnijām par sejas aizsargmasku kvalitāti, apgalvojums, ka pirmā tipa sejas aizsargmaskas nav piemērotas lietošanai ārstniecības iestādēs, esot nepatiess.

Portāls “Delfi” šomēnes rakstīja, ka medicīniskās maskas iedalāmas trijās kategorijās – “Type I”, “Type II” un “Type IIR”, kur pirmās ir ar baktēriju filtrācijas efektivitāti 95%, otrās – ar efektivitāti 98%, bet trešās jeb IIR – arī ar 98% un izturību pret šļakatām. Latvija no uzņēmuma “ADDI Trading” iepirkusi pirmā līmeņa maskas, kas, piemēram, ķirurģiskām operācijām neesot piemērotas.

Labsvīrs uzsvēra, ka pastāv vairākas vadlīnijas – gan Eiropas, gan Lielbritānijas, gan PVO izvirzītās, kurās nevienā brīdī nekur neesot teikts, ka mediķi nevar lietot pirmā tipa maskas.

Kopumā šobrīd no visām Latvijas iepirktajām aizsargmaskām 2 miljoni esot otrā tipa, savukārt pirmā tipa masku kopskaits sasniedz 6 miljonus.

Skaidrojot atšķirības starp pirmā un otrā tipa sejas aizsargmaskām, Labsvīrs atzina, ka pirmā tipa maskas nav domātas lietošanai operāciju zālēs un vietās ar līdzīgām sterilizācijas prasībām, tomēr tās var izmantot ārstniecības iestādēs Covid-19 aizsardzības nolūkos.

“Protams, slimnīcai ir jāvērš uzmanība uz masku kvalitāti, tāpēc aicinu ziņot par zemas kvalitātes aizsargmaskām,” sacīja NVD direktors, piebilstot, ka “mēs darām visu, lai mediķi nepaliktu bez aizsardzības”.

Atskatoties uz līdz šim paveikto apgādē ar aizsardzības līdzekļiem, NVD direktors klāstīja, ka neilgi pēc lēmuma par aizsarglīdzekļu iegādi dienests aicināja komersantus sūtīt piedāvājumus. Divu nedēļu laikā tika saņemti vairāki simti piedāvājumu, no kuriem 65 jau ir publiskoti NVD mājaslapā. Patlaban esot vēl tādi piedāvājumi, kas nav vēl apkopoti.

Labsvīrs klāstīja, ka piedāvājumā bija jāiekļauj informācija par preces modeli, cenu, ražošanas vieta un piegādes ķēdi. Nesaņemot informāciju par šiem parametriem, virkne piedāvājumu ir palikuši bez atbildēm, klāstīja NVD direktors, norādot, ka daudzi no piedāvājumiem bijuši stilā: “Man ir labi kontakti Ķīnā, un es pats tur agrāk dzīvoju.” Lielu daļu šādu piedāvājumu NVD neesot izvērtējis, norādīja Labsvīrs. Rezultātā NVD noslēdza trīs līgumus “no pārdesmit variantiem”.

“Es gribu apliecināt, ka man nav nekādu finansiālu saistību un citu interešu. Vienīgā interese ir apgādāt mediķus un iedzīvotājus ar nepieciešamo,” paziņoja NVD direktors.

Raksturojot situāciju, veselības ministre Ilze Viņķele (AP) norādīja, ka visa ES saskaras ar līdzīgām problēmām kā Latvija, proti, individuālo aizsarglīdzekļu iegāde ir apgrūtināta paaugstinātā pieprasījuma dēl.

Arī ministre apgalvoja, ka pārmetumi, ka medicīnas aizsardzības līdzekļi tiek iepirkti no komersantiem, kuru piedāvātās preces kvalitāte ir apšaubāma, neesot patiesi.

Pēc ministres vārdiem, Latvijas situāciju salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm apgrūtina tas, ka finansējums veselības nozares materiālo līdzekļu iepirkšanai gadu desmitiem ir bijis nepietiekams.

Janvārī ES mēģināja noorganizēt kopēju iepirkumu, bet, valstīm nespējot rast kopēju vienošanos un neatrodot piegādātāju, iecere izgāzās, tādējādi katra valsts bija spiesta individuāli iepirkt nepieciešamās preces. Pēc Viņķeles paustā, tagad atkārtoti tiek organizēts kopējs ES iepirkums.

Jau vēstīts, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks pulkvežleitnants Mārtiņš Baltmanis iepriekš informēja, ka Latvijā ik nedēļu ir nepieciešami vairāk nekā 600 000 ķirurģisko masku un 200 000 respiratoru.