Novadu reforma: VARAM sola, ka jaunā novadu karte būs gatava jau šogad

2 komentāri

Kā nākotnē izskatīsies Latvijas novadu robežas, to mēs varētu uzzināt jau rudenī. To Saeimas atbildīgajai komisijai solīja Reģionālo lietu ministrija. Parlaments tikko sāk darbu pie jaunās pašvaldību reformas, un uzreiz jau arī pirmās pazīmes, ka līdz rezultātam nonākt nebūs viegli. Jo daudzi arvien uzstāj, ka novadu apvienošanai jānotiek tikai brīvprātīgi. 

Nākot uz Saeimas pašvaldību komisiju, pašvaldību ministrs Juris Pūce (AP) bija bruņojies ar faktiem, kurus reformas pamatošanai jau kādu laiku piesauc politiķi – daudzi novadi ir pārāk mazi, lai efektīvi apkalpotu savus iedzīvotājus, nespēj īstenot investīciju projektus vai piesaistīt uzņēmējus.

Trešdaļā pašvaldību pat neesot neviena teritorijas plānošanas speciālista. Mazākajā novadā Baltinavā dzīvo aptuveni 1000 cilvēku, kamēr lielākajā – Ogrē – 33 000, bet funkcijas abiem jāspēj nodrošināt vienas un tās pašas. “Tāpēc mēs esam sagatavojuši likumprojektu, kurš ir īss, un kura funkcionālā loma ir dot no Saeimas puses starta šāvienu reformai,” skaidro Pūce.

Saskaņā ar grafiku, ko ministrs prezentējis Saeimas deputātiem, jau maijā sāksies konsultācijas ar sabiedrību par to, kāda izskatīsies jaunā novadu karte, bet viņš pats šovasar tiksies ar pašvaldību deputātiem. Reforma līdz septembrim nonāks valdībā, bet decembrī Saeima to varēs apstiprināt pirmajā lasījumā. Tas esot nepieciešams, lai starp likuma pieņemšanu un 2021. gada pašvaldību vēlēšanām atliktu gads tām sagatavoties jau jaunajās robežās.

“Tas ir arī mūsu kopīgs uzdevums, atbildība nodokļu maksātāju priekšā – izveidot tādu valsts pārvaldes darba organizāciju, kas būtu racionāla un efektīva. Tas ietver arī pašvaldību pārvaldi,” teic Pūce.

Valsts budžetā reformai šogad atvēlēts pusmiljons eiro. Nepilnus 100 000 no tā plānots novirzīt iedzīvotāju aptaujai, bet vairāk nekā 200 000 sabiedrības informēšanas kampaņai. Tikšot izveidots arī zvanu centrs atbildēm uz iedzīvotāju jautājumiem. Tomēr politiķu diskusijas solās būt asas – nebūt ne visas pašvaldības vēlas apvienoties, un daudzu novadu mēriem netrūkst draugu Saeimas gaiteņos.

“Man arī gribētos, lai tālākajā izstrādes gaitā primāri tomēr tiktu skatīta brīvprātīga apvienošanās, un pēc tam tikai piespiedu,” saka Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors un Saeimas deputāts Viktors Valainis (ZZS).

“Ir vesela virkne konceptuālu jautājumu, kur nav atbilde saņemta. Turklāt pamatojumā ir ļoti daudz kļūdu. Un tie konceptuālie jautājumi ir šādi – pirmais, vai paliek tie paši kritēriji, kas bija izdomāti 2006. gadā, vai tiešām nekas nav mainījies,” norāda Latvijas Pašvaldību savienības vecākais padomnieks Māris Pūķis.

Diskusijas izcēlās arī par to, kā labāk saglabāt vēsturisko novadu vienotību. Beigu beigās, neviens komisijas deputāts neiebilda pret lēmumu, kas uzdod ministrijai izstrādāt reformas likumprojektu. Saeima par šo lēmumu varētu balsot jau šonedēļ. Tas gan būs tikai politisks lēmums, nevis likums, līdz ar to atbildība par tā pildīšanu vai nepildīšanu arī būs tikai politiska.
2 komentāri