Novadu reforma: kā pašvaldību “saprecināšanu” vērtē vietvaras, un ko saka iedzīvotāji?

3 komentāri

Latvijas jaunā novadu karte šonedēļ bija visvairāk locītais temats sabiedrībā. Jura Pūces (AP) vadītās ministrijas piedāvājums, kas paredz 119 pašvaldību vietā izveidot 35, šonedēļ piedzīvoja gan pirmizrādi, gan pirmās vētrainās kritikas ugunis.

LNT sekoja līdzi pašvaldību izteikumiem, ka Latvija nu atgādina “saplosītu lupatu deķi” un dikti līdzinās Padomju laika rajonu kartei. Mēs pētījām, kā pievienošanas un apvienošanas labumus un kaites vērtē vietvaras, ko saka iedzīvotāji, un kā uz topošo jauno karti lūkojas tie, kas īstenoja novadu reformu pirms desmit gadiem?

Limbažu novads atkal atgriezīsies gandrīz vecajās Limbažu rajona robežās, – tā ir pirmā novada Sociālā dienesta vadītājas reakcija, ieraugot tikko kā pārzīmēto Latvijas karti. “Tad iztērējām pietiekoši daudz līdzekļus, lai sadalītos, un tagad mēs tērēsim līdzekļus, lai apvienotos,” saka Limbažu novada Sociālā dienesta vadītāja Ilga Bērziņa.

Limbažu pašvaldībai plānots pievienot  Salacgrīvas un Alojas novadus. Tas nozīmē – pārmaiņas gaidāmas arī Sociālā dienesta darbā.

“Katrā ziņā tie būs pārkārtojumi. Šobrīd mēs esam trīs dažādi novadi ar trīs dažādiem sociālajiem dienestiem. Tomēr katrā novadā ir atšķirīgi saistošie noteikumi un atšķirīgi sociālie pakalpojumi, un, protams, tos visus apvienot būs zināmas problēmas,” norāda Limbažu novada Sociālā dienesta vadītāja.

Pagaidām vēl trīs atsevišķos novados – Limbažos, Alojā un Salacgrīvā – dzīvojošie nav vienaldzīgi pret tikko kā izziņotajiem apvienošanas plāniem.

“Ja Limbaži ir pašpietiekami, tad kāpēc mums pieņemt kādu klāt? Godīgi sakot – kurš kuru izmantos. Vai Salacgrīva ir bagātāka par mums vai Aloja, bet es domāju, ka tā visa ir manipulācija,” domā Limbažu novada iedzīvotājs Bruno.

“Es esmu no Salacgrīvas. Es negribētu pievienoties Limbažiem. Nē. Mums pašiem ir ļoti liels novads, un mums viss ir nostabilizējies, attīstījies. Neredzu pamatu,” pauž Salacgrīvas novada iedzīvotāja Skaidrīte.

“It kā jau būtu pareizi, ka būtu Limbažu novads kā centrs. Te jau bija domas par Valmieru, bet tas ir tālu. Mazam novadam ir grūti izdzīvot, vajadzības lielas, līdzekļu maz. Ja apvienojas kopā, varbūt kaut kas izveidojas kaut kas arī,” norāda Alojas novada iedzīvotājs Gunārs.

26 rajoni neatkarīgajā Latvijā saglabājās no padomju gadiem. Taču tie pildīja otrā līmeņa pašvaldību funkciju, jo Latvija bija iedalīta daudz sīkākās vienībās – vairāk nekā 500 pagastos.

Protestu pavadībā pārzīmēt karti daudz lielākos 119 novados izdevās tikai 18 gadus pēc neatkarības atjaunošanas.

“Pusotru gadu vēl pirms manis bija tāda karte līdzīga tai, ko mēs šobrīd redzam Pūces izpildījumā. Pirms tam bija Štokenberga izpildījumā ap 40, tad bija Māra Kučinska izpildījumā ap 180, tad jau tas viss tika noreducēts, cik nu toreiz tā politiskā loģika un saprašana Saeimā ļāva to izdarīt,” saka bijušais reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns.

Šo panno ar visu novadu un pilsētu ģerboņiem pagājušajā gadā valstij simtgadē dāvināja pašvaldības. Tas labi atspoguļo, cik daudz un dažādas Latvijā ir vietvaras.

Radikāli mainīt šo ainu piedāvā Juris Pūce. Viņš rosina Latviju sadalīt 35 novados. Šā brīža 110 novadi un deviņas republikas pilsētas tiktu pārveidotas divās republikas pilsētās – Rīgā un Jūrmalā – un 33 novados.

Administratīviem tēriņiem tas ļautu ietaupīti desmitiem miljoniem eiro nodokļu maksātāju naudu. Taču daudz lielākas summas valsts budžetam dotu jau citas reformas, piemēram, skolu vai slimnīcu tīklā, kuras vieglāk būs veikt jau pēc kartes pārzīmēšanas. “Mēs faktiski runājam par desmitiem, ja ne simtiem miljonu, kas varētu tikt ietaupīti,” saka Pūce.

Jaunā karte ir “saplosītu lupatu deķis”, bet pati reforma – revolūcija – tie ir tikai daži no apzīmējumiem, kurus vietvaru vadītāji jau veltījuši šonedēļ pirmo reizi oficiāli prezentētajiem plāniem.

“It kā uzmetums, bet jūs redzat tā ažiotāža ir gana liela, jo cilvēki jau nezin un varbūt šobrīd ir izbrīnīti, kāpēc ir karte,” saka Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis.

Līdzīgi apzīmējumi un reakcija bija arī pirms desmit gadiem, kad gadiem ilgiem mēģinājumiem pārzīmēt karti punktu izdevās pielikt Edgaram Zalānam: “Ir ideālais variants, ko varētu gribēt analītiķi un sākotnēji, ko politiķi sāk, un ir reālais. Pēc tam, kas Saeima ķērās klāt un sāka balsot par katru konkrēto teritoriju, ZZS izdarīja visu, lai paliktu, cik vien iespējams, mazi novadi.”

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) bija Ivara Godmaņa valdības koalīcijas partija, viņu kategoriskā nostāja pret reformu apdraudēja arī valdības stabilitāti.

Tagad starp valdību veidojošajām partijām nav daudz tādu, kurām būtu nozīmīga pārstāvniecība reģionos, tādēļ teritoriālā reforma varētu būt vienīgā, kuru Krišjāņa Kariņa (JV) valdībai patiešām izdosies īstenot, prognozē bijušais ministrs. Tomēr bilst: pārzīmējot karti vienmēr – kādam par labu, kādam par sliktu – mainīsies arī tās politiskā nokrāsa.

“Konstruktīva diskusija ir pareizais ceļš, nevis tāda pielipināšanās pie tiem krēsliem, ka tik tur nekas nemainās, iedzīvotājiem īstenībā nekas daudz tur nemainīsies,” saka Zalāns.

Parlamentā neievēlētā, bet pašvaldībās plaši pārstāvētā Latvijas Reģionu apvienība jau sākusi pieprasīt pie varas esošajiem politiskajiem spēkiem par reformu rīkot vietējo iedzīvotāju aptaujas, kas līdzinātos referendumiem. Ikšķile šādas aptaujas organizēšanai kā konsultantu pat nolīgusi nupat bez darba palikušo Centrālās vēlēšanu komisijas bijušo vadītāju.

Novadu mēri, kas aizvien skaļāk runā par vietējo iedzīvotāju viedokļa noskaidrošanu, norāda uz kļūdām, kuras Rīgā pieļāvuši politiķi.

“Ņemot vērā, ka mums ir bijuši deleģējumi OIK pieņemt, e-veselības dažādi projekti, ka šinī gadījumā mums tiešām jāuzticas cilvēkiem un sabiedrība lai pati nobalso par to, kādai būt gala reformas variantam,” teic Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs (LRA).

Tikmēr bijušais ministrs Zalāns šādās aptaujās, kuru rezultāts būtu konsultatīvs un kuras saskaņā ar šā brīža kārtību obligāti nav jārīko, saskata manipulācijas iespējas: “Lielākoties pašvaldību mēri ir pret referendumiem, paprasiet jebkuru jautājumu – nē nu ko tad tur lemt referendumā, mēs jau te paši visu izlemjam domē, tikko vajag torpedēt kādu lēmumu, mēs esam par referendumu.”

Dodoties pie urnām pašvaldību vēlēšanās šobrīd iedzīvotāji ievēl 1614 deputātus. Pēc reformas viņu skaits saruktu par 57%, proti, vietvarās strādātu 928 deputāti. Daudzi uzrunātie iedzīvotāji savu pārstāvju skaita sarukumu vietējā varā atbalsta.

“Ļoti daudz kundziņi sēž, kas īpaši neko… Tur kaut ko paraksta, padara un saņem algu, bet citiem jābrauc uz ārzemēm,” saka Rūjienas novada iedzīvotāja Tamāra.

“Varbūt, ka “bardaks” nebūs, ja nebūs desmitiem kantoru jāuztur lieki ar katru novadu. Es esmu par. Es pat teiktu, ka vajadzētu kā vecajos laikos ar vienu lielu Valmieras apriņķi,” prāto Alojas novada iedzīvotājs Oskars.

Vēl pirms Rīgā kāds bija uzzīmējis jaunu karti Tērvetes novadā jau noritēja neformālas sarunas par brīvprātīgu apvienošanos ar Jelgavas novadu.

Tomēr jaunajā kartē Tērvete ir ”saprecināta” nevis ar Jelgavas, bet ar Dobeles novadu. Vienlaikus izrādās, ka arī pats Jelgavas novads tiks pievienots Jelgavas pilsētai un tas liek tērvetniekiem uz iepriekšējiem plāniem raudzīties piesardzīgāk.

“Šobrīd Jelgavas novads arī iezīmēts pie Jelgavas pilsētas, arī tur ir jāvērtē, kā notiks šo divu novadu jau savstarpējā sadarbība. Tērvete nu pagaidām tur nav iezīmēta nekādā veidā,” saka Tērvetes novada domes priekšsēdētāja Dace Reinika.

Pirms desmit gadiem veiktajā reformā mēģinājums republikas pilsētas padarīt par novadu attīstības centriem izgāzās. Lielās pilsētas gribēja būt pašas par sevi. Jaunajā kartē pilsētas atkal ir saliktas kopā ar mazajiem novadiem. Tas un arī Pierīgas turīgo pašvaldību apvienošana varētu būt lielākie šķēršļi, kas būs jāpārvar reformas bīdītājiem.

“Loģika saka, ka jāiet uz priekšu, jautājums, vai tik strauji, ka uzreiz 35. Jautājums salīdzinājumam, vai mēs roku uzreiz griežam nost, pie vienām sāpēm nogriežam, vai mēs tomēr cīnāmies – nogriežam pirkstiņu un ceram, ka daļa rokas saglabājas?” vaicā Liepājas domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis (LRA).

“Mēs esam kļuvuši par vienu no bagātākajiem novadiem, ar lielāko blīvumu iedzīvotāju, ekonomiski patstāvīgs, mēs spējam veikt savas funkcijas, jautājums – ko mums vēl vajag?” jautā Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Pēc iepriekšējās reformas jeb kā to tolaik nodēvēja “piespiedu laulības” šķirties nolēma Mērsraga un Rojas novadi. Tagad abas mazās pašvaldības plānots pievienot daudz lielākajam Talsu novadam. Roja tādam plānam jau bijusi gatava, taču sola stingri sekot līdzi tam, vai solījumi, piemēram, asfaltēt ceļu no Rojas līdz Talsiem, tiks pildīti.

“2023. gadā tad būs pagājuši jau divi gadi jaunajās kartēs, jaunajās robežās, tad skatīsimies, jo mums ir pieredze atvienošanās jautājumā, tā ka 2023. gads būs reformai liktenīgais,” saka Rojas novada domes priekšsēdētāja Eva Kārkliņa (LZP).

Pirms tam gan vēl reforma ir jāapstiprina. Tagad līdz rudenim ar pašvaldību deputātiem un iedzīvotājiem tiks rīkotas apspriešanās, to rezultātā kartē iespējamas izmaiņas, saka ministrs.

“Tā problēma ir tāda, ka tam ir jāiekļaujas tomēr kopējā modelī, ka ikvienai teritorijai, kur dzīvo cilvēki, ir jābūt dzīves un darba iespējai, gan arī pietiekamam ekonomiskās attīstības potenciālam, citādi mēs jau pēc dažiem gadiem pēc šīs reformas pieņemšanas atkal lemsim, ka nu tomēr nesanāca reforma,” norāda Pūce.

Saeimā ar reformu plānotos likumprojektus iecerēts iesniegt šā gada decembrī, lai to varētu apstiprināt nākamā gada vasarā – gadu pirms 2021. gada pašvaldību vēlēšanām.