Notikumi Saeimā liek šaubīties par Krišjāņa Kariņa valdības izveidi

7 komentāri
Notikumi Saeimā liek šaubīties par Krišjāņa Kariņa valdības izveidi
MĀRTIŅŠ ZILGALVIS, F64

Saeimas balsojums par ekonomikas ministra Arvila Ašeradena (JV) demisiju liecina, ka “KPV LV” pagaidām ir neprognozējamākais politiskais spēks. Kaut pārējās partijas piekāpušās vairākām tās prasībām, viens no partijas līderiem Aldis Gobzems joprojām sola balsot pret valdību. Līdz ar to precīzs topošās koalīcijas balsu skaits joprojām nav zināms.

Pārējo partiju izbrāķētais premjerministra amata kandidāts Aldis Gobzems šorīt publicētā intervijā “Neatkarīgajai Rīta Avīzei” atkārtoti solījis nebalsot par “Jaunās Vienotības” vadītu valdību, un spēris arī soli tālāk, apgalvojot, ka nebūs vienīgais partijas deputāts, kurš balsos pret.

Gobzems arī prognozējis, ka citos jautājumos “KPV LV” un pārējās koalīcijas nostājas atšķirsies, piemēram, partija neatbalstīšot vienu no topošās valdības centrālajiem darbiem – pašvaldību reformu: “Ja mēs palasām Satversmi, Saeimas deputātam jābalso pēc sirdsapziņas. Mana sirdsapziņa neļauj nobalsot par Kariņa-Solvitas Āboltiņas valdību, zinot, ka tā ir vecas politikas, vēlēšanās zaudējušas partijas valdība. Valdība, kurā turpināsies kariņi – iekšēji un ārēji -, tā nebūs ne stabila valdība, ne valdība Latvijas sabiedrības interesēs.”

Vai tas nozīmē, ka arī pēc valdības apstiprināšanas darbosies opozīcijā, viņš skaidri neatbild, solot strādāt tautas labā. Tikmēr pārējo koalīcijas partiju pārstāvji prognozē, ka Gobzems savā nostājā varētu arī palikt viens.

“Tas, ka Gobzema kungs tajā nebūs iekšā faktiski arī mani priecē, jo es domāju, ka viņš būtu šīs nestabilitātes viens no elementiem, galvenokārt ar savu bezatbildību un slinkumu strādāt,” teic Jaunās konservatīvās partijas (JKP) vadītājs Jānis Bordāns.

“Ziņas, kas ir manā rīcībā no tā, kā šobrīd iet darba grupu darbs ar deklarāciju sagatavošanu, kurās visās piedalās arī “KPV LV” pārstāvji, liecina par augstu pragmatismu, par kompromisu meklēšanu, spēju vienoties, tā kā es esmu noskaņots pozitīvi,” saka partijas “Latvijas attīstība” valdes priekšsēdētājs Juris Pūce.

“Šo arī frakcijas vadītājs nav slēpis, ka nav pilns frakcijas atbalsts, ir mazāk šo te balsu, bet katrā ziņā viņš pie šī te jautājuma strādā. Es domāju, ka šeit būs ļoti liela nozīme tam, kā izskatīsies deklarācija, vai izdosies vienoties par veicamajiem darbiem,” norāda “Jaunās Vienotības” valdes priekšsēdētājs Arvils Ašeradens.

Tikmēr “KPV LV” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Atis Zakatistovs norāda, ka turpinās darbs pie valdības deklarācijas izveides un partijas balsojums par Kariņa valdību būšot atkarīgs no tās satura. Svārstīgo deputātu viedokļus viņš esot apzinājis, bet cik tieši un kuri tie ir, neatklāj.

“Par Gobzema kungu es nešaubos, viņš ir publiski paudis savu nostāju, pārējie deputāti nav publiski pauduši savu nostāju. Tas tiešām ir frakcijas iekšējais lēmums. Frakcijas nostāja būs kopēja. (TV3: Bet cik tad ir tie svārstīgie deputāti?) Es jums to neteikšu jo tā ir frakcijas iekšējā informācija,” saka “KPV LV” valdes priekšsēdētājs Atis Zakatistovs.

Jāpiebilst, ka apmaiņā pret Gobzema kandidatūras atsaukšanu iekšlietu ministra amatam KPV LV izvirzīja virkni nosacījumu koalīcijas partneriem, piemēram, Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra amatu, kuram grasās virzīt savu deputātu Ralfu Nemiro. Tāpat KPV LV vēlētos no opozīcijā atstātā zaļzemnieka Jāņa Dūklava pārņemt Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadību. Tomēr kandidāts šim amatam vēl nav zināms un par to lemšana notikšot tikai pēc jaunās valdības apstiprināšanas.