Nodzeltējuši lauki, saulē “izdeguši” augi – Kurzemes zemnieki noraizējušies par lielo sausumu

11 komentāri
Nodzeltējuši lauki, saulē “izdeguši” augi – Kurzemes zemnieki noraizējušies par lielo sausumu
Ilustratīvs foto. (Foto: LETA)

Tāds sausums te nav bijis 20 gadus – tā saka Kurzemes zemnieki, kuriem šovasar ir trāpījies šo dabas untumu izjust visbargāk. Daudzviet lauki nodzeltējuši, augi saulē burtiski izdeguši. Siens, kuru parasti novāc ap Jāņiem, jau savākts, un tā ir divas, trīs reizes mazāka nekā citus gadus.

“Ar vecākiem saimniekiem runāju, viņi saka, kādus 20 gadus atpakaļ kas tamlīdzīgs varēja būt. Astoņdesmito beigas, deviņdesmito sākums,” norāda zemnieks Jānis Uzulēns.

Viņš Turlavā saimnieko desmit gadus, gan kopj laukus, gan audzē gaļas liellopus. Daudzviet nopļautie lauki saulē izdeguši. Lielākais sausums Latvijā ir Kurzemē, kur augsnei izteikti trūkst mitruma. Sausums negatīvi ietekmē gan ziemāju un vasarāju, gan arī zālāju attīstību.

“Atrodamies nedēļu nopļautā siena laukā. Normālos apstākļos zāle augtu, mēs ap Jāņiem sāktu pļaušanas darbu. Šobrīd esam novākuši sienu, kura raža ir divas trīs reizes mazāka nekā normāli. Sausums ir vairāk nekā 30 dienas, ja tā turpināsies, ataugšana būs ļoti lēna. Visi mokās! Ir bažas, vai ataugs. Var redzēt, ka siens ir labs, zilganzaļš, var priecāties, bet apjomi ir par mazu. Jācer, ka būs labi pārējie mēneši! Varbūt varēsim vēl pļāvumus uztaisīt,” stāsta zemnieks.

Pārlieku sausos laika apstākļos sējumi nepilnvērtīgi attīstās, tiem trūkst nepieciešamo barības vielu. No karstuma un sausuma cieš arī lopiņi. “Šobrīd ir vējš, govis atnākušas kalna galā, kur vismaz vējš pūš mušas prom, bet arī ūdens ir nepieciešams daudz vairāk. Dzīvnieku izganīšanas jautājums komplicēts. Pagaidām vēl ir ko ēst, bet tur kur pirms vairākām nedēļām noganīts, nevar atgriezties,” norāda Jānis Uzulēns.

Turlavieši novērojuši, ka lielas dīķis pamatīgi sarāvies, un arī mazdārziņos augi izdeg. “Mēs laistam dārziņu, ņemam ūdeni no dīķa, bet visu jau nevar apliet! Kartupeļus neapliesim. Mēs redzam, ka pārmaiņas notiek – tās ir krasas! Te auksts, te karsts. Lietains… Cilvēkiem vajadzētu aizdomāties, kāpēc tas notiek. Cilvēku darbības rezultātā,” teic Turlavas iedzīvotāja Ilze.

Pagastvecis sūkstās, ka dabas dusmas pieņemas spēkā: pērn zemnieku iekoptie lauki applūda pēc pamatīgām lietavām, tagad vērojams pilnīgs pretstats.

“Zemnieki, kam bija krājumā sēklas, tie pavasarī līdzēja tiem, kas rudenī nevarēja nokult. Tā pašpalīdzība jau notiek. Bet ko šajā situācijā darīt? Es nezinu. Graudiniekiem, ražas tādas, kā cerēts nebūs, varbūt pēc pāris nedēļām izdosies nokult, tad redzēs,” skaidro Turlavas pagasta pārvaldes vadītājs Mārcis Brantevics.

Nākamnedēļ Turlavas apkaimē lietus solīts vien pirmdien. Ja svelme un suta nepāries, iespējams, zemniekiem nāksies lūgt valsts atbalstu.
11 komentāri