Nodokļu reforma: FM piedāvā izmaiņas gandrīz visos galvenajos nodokļu veidos

8 komentāri

Pēc divu mēnešu darba, uzklausot dažādus priekšlikumus, Finanšu ministrija (FM) sagatavojusi vairākus scenārijus iespējamām nodokļu izmaiņām. Valdības sociālie partneri – darba devēju un darba ņēmēju pārstāvji – par lielu daļu piedāvātā gan nav iepriecināti.

Finanšu ministrijā trešdien pulcējās vairāki valdības sociālie partneri, kuriem tika prezentētas idejas tam, kādas izmaiņas varētu notikt nodokļu sistēmā. Valdošo partiju izstrādātie priekšlikumi, sagrupēti dažādos scenārijos, skar gandrīz visus galvenos nodokļu veidus.

“Nodokļu sistēmai jābūt taisnīgai, nodokļu sistēmai jābūt konkurētspējīgai Baltijas reģionā, nodokļu sistēmai jābūt vienkāršākai – viennozīmīgi, ka mēs nevaram visus šos trīs ieviest ar vienu lēmumu, bet uz to iet, virzīties ir nepieciešams,” uzskata finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Izstrādāti trīs iedzīvotāju ienākuma nodokļa izmaiņu scenāriji ar vairākiem apakšvariantiem. Viens paredz līdz 400 vai 500 eiro palielināt diferencēto neapliekamo minimumu un papildus celt ienākumu līmeni, līdz kuram to piemēro. Valstij dārgākajā variantā ir 500 eiro neapliekamais minimums, kas pakāpeniski mazināts, tiek piemērots līdz pat 1800 eiro ienākumiem.

Pārējie divi varianti paredz atcelt neapliekamo minimumu un solidaritātes nodokli, un atkarībā no ieņēmumiem ieviest jaunas likmes. Nulles likmi maziem ieņēmumiem, no 20 līdz 21% un no 23 līdz 25% palielināt likmes algām līdz četriem tūkstošiem eiro, un virs tā noteikt 36% vai 37% likmi, kas mazinās uz rokas saņemto lielo algu.

Taču sociālie partneri tikmēr uzstāj, ka Latvijā nepieciešams veicināt konkurētspējīgu algu nodokļus, lai pēc iespējas vairāk uzņēmumu varētu atļauties maksāt lielas algas, un likmju kāpumu kritizē.

“Pirmais vārds, kas nāk prātā pamatam un vispār jebkādām nodokļu sistēmas izmaiņām, ir jāiet saskaņā ar mērķi, ko mēs gribam izmainīt. Mums ir jāsamazina darbaspēka nodokļi visās algu grupās, diemžēl šeit bija piedāvājumi, kas varētu arī radīt papildu izmaksas, bet es ceru, ka mēs, kopīgi diskutējot, sapratīsim, ka tas nav nepieciešams,” TV3  Ziņām sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes locekle Elīna Rītiņa.

“Viens ir skaidrs, ja darbaspēka nodokļi nebūs konkurētspējīgi tātad IIN sadaļa un sociālā sadaļa, tad mēs vēl joprojām runāsim par ēnu ekonomikas apmēriem un tā tālāk,” uzskata Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

“Ja mēs nevienlīdzību mēģinām apkarot tikai darbinieku starpā, bet neskaram tos, kuri ir ļoti turīgi, viņiem citas nodokļu likmes, tad mums būtu jāsāk runāt par lietām, ka varētu būt arī vairākas likmes peļņai uzņēmumiem,” pauž Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns.

Lielas diskusijas paredzamas arī par piedāvājuma piemērot samazinātas PVN likmes medijiem, restorāniem, atsevišķiem pārtikas produktiem, jo uzņēmēji uzskata, ka drīzāk darbaspēka nodokļu slogs būtu jāpārnes uz patēriņu. Un vēl priekšlikumi paredz sašaurināt mazos nodokļu režīmus, tas skartu mikrouzņēmuma nodokļa, autoratlīdzību, pašnodarbinātā nodokļu maksātājus jeb kopumā ap 250 tūkstošus strādājošo. Uzņēmēji vienojās izstrādāt kopīgu priekšlikumu ar domu pilnveidot un samazināt nodokļu veidu skaitu.

“Mēs ļoti labi saprotam vajadzību ierobežot tos, kas optimizē ar maziem nodokļu režīmiem, tai pašā laikā ir jāatstāj vieta, kādā veidā maksāt, bet vienkārši, automātiski, samaksājami,” uzskata Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes locekle Elīna Rītiņa.

Pozitīvas atsauksmes var dzirdēt par ideju mainīt atbalsta sistēmu par apgādājamajiem. Šobrīd noteikti lieli atvieglojumi, taču mazo algu saņēmēji to neizjūt. Tāpēc piedāvāts atvieglojumus nosacīti izcelt no algu aprēķina un par katru bērnu vienlaikus ar ģimenes valsts pabalstu papildu maksāt 50 eiro. Turklāt visos variantos piedāvāt divkārt celt ģimenes valsts pabalstus. Tāpat politiķi piedāvā celt minimālo algu līdz 500 eiro, izmaiņas paredzētas arī solidaritātes nodoklī.

Saruna par nodokļu izmaiņām turpināsies. Finanšu ministrija tagad plāno sagatavot ziņojumu, un nākamnedēļ iesniegs valdībā, bet diskusijas ar sociālajiem partneriem turpināsies līdz maija beigām.

8 komentāri