No visa patērētā alus Latvijā uz vietas ražo mazāk nekā pusi

1 komentārs
No visa patērētā alus Latvijā uz vietas ražo mazāk nekā pusi
ĢIRTS OZOLIŅŠ, F64

Mazāk nekā pusi jeb 41% visa Latvijā patērētā alus patlaban saražo pašmāju tirgū uz vietas, bet 59% importē no citām valstīm, secinājusi Konkurences padome (KP) tās veiktajā tirgus uzraudzībā.

Pēdējos gados auguši patēriņam nodotie alus apmēri, jo īpaši importa alum. Laikā no 2016. gada līdz 2018. gadam importa alus realizācijas apjomi Latvijā ir palielinājušies par 12%, ko var skaidrot ar “Aldara” un “Cido Grupas” alus ražotņu pārcelšanu ārpus Latvijas un patērētāju lojalitāti pret alus produkciju kopumā. Tikmēr Latvijā ražotā alus apjomi auguši nedaudz vairāk nekā par vienu procentu.

KP tirgus uzraudzībā arī secinājusi, ka alus izplatīšanas tirgū Latvijā pēdējo desmit gadu laikā ir audzis tirgus dalībnieku skaits un mainījušās to tirgus daļas.

No 2006. gada līdz 2008. gadam KP veiktajā tirgus uzraudzībā konstatēja tirgū izteiktus divus līderus – “Aldari” un “Cēsu alu” ar kopējo tirgus daļu vairāk nekā 70%. Savukārt tirgus izmaiņu analīzē no 2016. līdz 2018.gadam KP konstatēja deviņu lielu tirgus dalībnieku – “Cēsu alus”, “Cido grupas”, “Aldara”, “Tērvetes AL”, “Bauskas alus”, “Piebalgas alus”, SIA ”Duty free baltics”, “Užavas alus” un “Valmiermuižas alus” darbošanos alus vairumtirdzniecības tirgū, kuru kopējā tirgus daļa veido teju 80% kopējā tirgus.

Papildus KP uzraudzībā konstatēja, ka Latvijas patērētāji nesaņem informāciju par alus izcelsmes vietu uz alus pudeļu etiķetēm. KP ieskatā, šādu maldinājumu varētu novērst ar grozījumiem Alkoholisko dzērienu aprites likumā, nosakot, ka uz etiķetes obligāti jānorāda alus ražotājvalsts.

KP arī secinājusi, ka ik gadu pieaug arī mazo alus darītavu popularitāte, tajā skaitā novērojams amatalus (“craftbeer”) segmenta pieaugums. Alus izplatīšanas tirgus apjomi Latvijā 2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu un 2016. gadu ir palielinājušies par 7,44%.

KP norāda, ka viens no tās veiktās tirgus uzraudzības mērķiem bija apzināt iespējamās konkurenci ierobežojošās barjeras alus vairumtirdzniecības tirgū, tai skaitā izplatīšanai viesnīcu, restorānu un kafejnīcu (HoReCa) un sabiedrisko pasākumu segmentā.

KP konstatēja, ka HoReCa segmentā pastāv objektīvas barjeras jaunu piegādātāju ienākšanai tirgū, ņemot vērā, ka klienti nereti izvēlas slēgt vienošanos ar vienu lielo alus darītavu par produkcijas piegādi. Tam ir vairāki iemesli – lielo alus darītavu pārstāvji izplata un piegādā plašu produkcijas sortimentu, kā arī lielāks pieprasījums HoReCa segmentā pēc lejamā alus.

Lai veicinātu godīgu konkurenci alus izplatīšanas tirgū, KP iesaka izvērtēt iespēju tirgot alus produkciju internetā, veicot nepieciešamos drošības pasākumus.

Kopumā 816 respondenti KP sniedza informāciju par alus lietošanas paradumiem tās īstenotajā patērētāju aptaujā, kā arī KP ieguva informāciju no alus biedrībām, alus ražotājiem un alus importētājiem, mazajām alus darītavām, publisko pasākumu organizatoriem un HoReCa segmenta uzņēmumiem.

1 komentārs