No šā gada sešas reizes palielināts partijām paredzētā valsts finansējuma apmērs

57 komentāri
No šā gada sešas reizes palielināts partijām paredzētā valsts finansējuma apmērs
ZANE BITERE, LETA

Šodien spēkā stājas grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, kas seškārt palielina valsts finansējumu partijām.

Likums nosaka, ka kopējais valsts budžeta finansējums vienai partijai gada laikā nevarēs pārsniegt 800 000 eiro un šo naudu partijas var tērēt savas politiskās un saimnieciskās darbības nodrošināšanai.

Piešķirot lielāku valsts budžeta finansējumu, būtiski samazināts pieļaujamais fizisko personu dāvinājumu un cita veida iemaksu maksimums. Vienlaikus noteikts, ka partijām līdz 2022.gada beigām kopējais finansējuma apmērs nedrīkstēs pārsniegt 1950 minimālās algas. Palielinoties minimālajai algai, pieaugs arī partijām paredzētais finansējums.

Politiskajai partijai, kas pēdējās Saeimas vēlēšanās pārvarējusi 2% barjeru, par katru saņemto balsi Saeimas vēlēšanās tiks piešķirti 4,5 eiro, par katru balsi pašvaldību vēlēšanās – 0,5 eiro, bet par katru balsi Eiropas Parlamenta vēlēšanās – arī 0,5 eiro. Par rezultātiem Saeimas un EP vēlēšanās partijas naudu atbilstoši jaunajai kārtībai sāks saņemt jau šogad, bet par pašvaldību vēlēšanām, kur valdošās koalīcijas partijām nebija spīdošu rezultātu, tikai pēc nākamajām vēlēšanām.

Līdz šim valsts budžeta finansējumu piešķīra politiskajai organizācijai (partijai), par kuru iepriekšējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā 2% vēlētāju, 0,71 eiro apmērā kalendārā gada laikā par katru iegūto balsi.

Tādējādi par vienu balsi Saeimas vēlēšanās partijas turpmāk saņems 6,3 reizes vairāk valsts budžeta naudas.

Papildus tam politiskajai partijai, par kuru iepriekšējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā 5% vēlētāju, ikgadēji piešķirs valsts budžeta finansējumu 100 000 eiro apmērā.

Valsts budžeta finansējums partijām tiks izmaksāts četrus gadus, sākot ar nākamo kalendāro gadu pēc Saeimas vēlēšanām. Naudu partijas saņems divas reizes gadā – līdz 15.janvārim un līdz 15.jūlijam. Pēc visu līmeņu vēlēšanām Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pārrēķinās piešķiramā finansējuma apjomu, ievērojot vēlēšanu rezultātus.

Saskaņā ar grozījumiem budžeta finansējums netiks piešķirts par balsīm, kas nodotas par kandidātu sarakstu, kuru vēlēšanu likumā paredzētajā kārtībā iesniegušas vēlētāju apvienības vai vismaz divas reģistrētas partijas, kas nav apvienojušās reģistrētā partiju apvienībā.

Tāpat noteikts, ka KNAB varēs apturēt valsts finansējumu partijai, ja tā pretlikumīgi izlietojusi 30 000 eiro. Mazāka pretlikumīgi iztērētā summa partijai būs jāatskaita valsts budžetā. Tāpat partijām būs vienu reizi gadā KNAB jāiesniedz budžeta finansējuma izlietošanas dokuments atbilstoši noteikumiem, kurus noteiks valdība.

Partiju apvienībām noteiktas tiesības valsts finansējumu pārdalīt to sastāvā esošajām politiskajām organizācijām ar nosacījumu, ka tās bijušas apvienības sastāvā, kandidējot pēdējās Saeimas vēlēšanās. Grozījumi nosaka arī to, ka partijām savas parādsaistības jāsedz trīs gadu laikā.

Šī likuma grozījumi izraisīja lielu neapmierinātību ne tikai daļā sabiedrības, bet arī parlamentā, rosinot no piedāvātajām normām atteikties pavisam vai vismaz to stāšanās spēkā datumu attiecināt tikai uz nākamo Saeimas sasaukumu.

Likumprojekta autori uzstāja, ka valsts finansējuma palielināšana partijām cels demokrātijas kvalitāti Latvijā, vienlaikus partijas atbrīvojot no “oligarhu naudas” ietekmes. Opozīcijas partijas gan pauda, ka nedrīkst kāpināt finansējumu partijām, vienlaikus nepildot iepriekš Saeimā pieņemtos likumus, tostarp par mediķu algu celšanu.

57 komentāri