No patronām līdz droniem un satelītu komunikācijām: Latvijā attīstās militārās industrijas uzņēmumi

Pievienot komentāru

Par augošu nozari Latvijā kļuvusi militārā industrija. Un vairāki desmiti uzņēmumu ar saviem produktiem un pakalpojumiem šonedēļ Ādažu bāzē iepazīstināja Latvijas un sabiedroto valstu armiju pārstāvjus. Lai gan nozare attīstās sekmīgi, netrūkst arī problēmu, kas traucē izaugsmei.

Lai gan pagaidām mazā apjomā, Nacionālo bruņoto spēku arsenālā jau ir pašmāju patronas, ko uzņēmums ražo tieši armijas vajadzībām.

“Nē, mēs vispār neražojam nekādu civilo munīciju. Nekādā gadījumā. Mēs kā firma jau sākumā izlēmām, ka mēs būsim tīri militārā ražotne. Un sakarā ar to mēs tikai fokusējamies uz militāro klientu,” stāsta uzņēmuma “VAIROG EU” īpašnieks Juris Ozols.

Savu produkciju uzņēmums arī eksportē, tā pat kā šis dronu ražotājs. Arī Latvijā radītie attālināti vadāmie lidaparāti jau ir mūsu bruņoto spēku rīcībā, bet ražotāja klientu loks ir daudz plašāks.

“Gan militārie klienti, gan mums ir arī civilie klienti. Un mums ir vēl trešā klientu grupa, tie ir akadēmiskie klienti. Pieņemsim, mēs piegādājam ļoti daudz produktus vai lidaparātus Amerikas universitātēm, lai viņi dažādā veidā trenētu nākotnes operatorus tiem produktiem,” teic uzņēmuma “UAV Factory” dibinātājs Konstantīns Popiks.

Taču jomu nepārstāv tikai bruņojuma ražotāji vai augsto tehnoloģiju uzņēmumi. Armiju kopumā apgādā ap piecsimt kompāniju, stāsta nozares federācijā. Tās vadītāja Elīna Egle norāda, ka aizvadītajos gados nodokļos samaksātās naudas apmērs audzis vidēji par divdesmit procentiem.

“Visa šī ārkārtas situācija apliecināja to, ka aizsardzības industrija ir tā, kas nesaņem dīkstāves pabalstus, bet vienkārši strādā. Un es domāju, ka mums arī nākotnē ir jāsaprot, ka šī ir stratēģiska nozare, kas ne tikai dod atbalstu valsts drošībai un aizsardzībai, bet arī nodrošina to, ka ieņēmumi, kas paliek Latvijas biznesā tālāk arī nonāk nodokļu veidā Latvijas valsts budžetā,” pauž Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle.

Tikmēr citi vēl tikai cer uz piegādes līgumiem armijai. Viens no tādiem ir uzņēmums, kas ražo dažādus produktus no medījumiem.

“40 gramīgā paciņa satur visas uzturam nepieciešamās daļas. Piemēram, divu trīs dienu pārgājienam vairākas tādas paciņas — neaizņem vietu, neaizņem svaru, viegli transportēt. Tās nav [paredzētas] ikdienai ēst pārtiku, bet kā taktiskais iepakojums, taktiskā barība, tas būtu perfekti,” stāsta uzņēmuma “Apiro” direktors Raivis Polis.

Armijas apgādāšana ar Latvijā ražotu pārtiku ir viena no prioritātēm aizsardzības ministram Artim Pabrikam (AP), kurš vienlaikus jau atkārtoti ceļ trauksmi par to, kas bremzē attīstību: “Uzņēmējiem ir grūti eksportēt, uzņēmējiem ir grūti piesaistīt investīcijas, uzņēmējiem ir grūti atvērt banku kontus. Un tas, protams, ir jautājums, kas mums ir pēc iespējas ātrāk jāatrisina, jo tas traucē ne tikai militārajai industrijai, bet tas traucē, protams, arī daudziem citiem uzņēmējiem.”

Minētās problēmas aizsardzības ministrs uzskata par nacionālās drošības jautājumu.