Komentāri

Ceļot var ne tikai ar lidmašīnu, bet arī ar velosipēdu. Nākotnē ar riteni Eiropu varēs apceļot, sākot no Norvēģijas ziemeļiem līdz pat Turcijai.

Šā apjomīgā veloinfrastruktūras projektā iekļauta arī Latvija, un, ja projektu īstenos, gar jūras piekrasti vīsies sakārtots, labas kvalitātes veloceliņš. Vēl gan svarīgi Latvijas pašvaldībām vienoties par kopīgu rīcību.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Veloprojekts “Eiro velo 13” ir viens no kopumā 17 maršrutiem, kas vijas viscaur Eiropai. Šis būs līdz šim garākais veloceliņš, pa kuru no Norvēģijas ziemeļiem varēs aizmīties līdz pat Turcijai, un tas būs arī pirmais, kurā iekļautas Baltijas valstis.

Projekts “Eiro velo 13” Latvijā aizsākts pirms 6 gadiem. Ir izveidots maršruts, kas vedīs gar piekrasti, taču tālākā izstrāde rit gausi. Iesaistītās pašvaldības nu iecerējušas vienoties par kopēju projektu, kas vedīs no Ainažiem līdz Rucavai.

“Tas būtu produktīvāk, ja mēs spētu visas pašvaldības vienoties, nevis katra pašvaldība katra cīnītos pati par sevi un sacenstos, kura tad pirmā kaut ko izdara,” uzskata Carnikvas novada domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica (LZS).

Veloceliņš, kas nodēvēts par Dzelzs priekškara maršrutu, kopumā šķērsos 20 Eiropas valstis vairāk nekā 10 000 kilometru garumā. Maršruts šķērsos teritorijas, kuras savulaik sadalīja dzelzs priekškars, un tas vedīs gar vēstures un kultūras apskates objektiem. Latvija šajā projektā saredz tūrisma attīstības iespējas, kā arī infrastruktūras sakārtošanu.

Raitis Sijāts
Vidzemes tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētājs

Diemžēl no Lietuvas un Igaunijas puses mums šie posmi ir tādi, ka mēs izmantojam lielās šosejas, kas ir galīgi nepieņemami. Šobrīd ir tā iespēja izmantot no “Rail Baltica” apkalpojošos posmus, kas būtu apkalpojošie posmi transportam, kas uztur “Rail Baltica”, un izmantot viņu velo infrastruktūrai.

Kvēls idejas atbalstītājs ir Eiropas Parlamenta deputāts Mihaels Krāmers, kurš par dzelzs priekškara maršrutu izdevis vairākas grāmatas, koncentrējoties tieši uz ziemeļu posmu un Latviju, stāsta, ka velotūrisms ar gadiem kļūst jo populārāks un pieprasījums pēc šādas vienotas, sakārtotas velo infrastruktūras tikai augs.

“Šveiciešu pētījums liecina, ka velo tūrists tērē 35 eiro dienā, bet tūrists ar auto – 10 eiro, neskaitot naktsmītnes. Tam ir ekonomiskā interese, īpaši šim reģionam,” norāda Krāmers.

Projektu plānots īstenot ar Eiropas Savienības atbalstu, un, ja viss izdosies kā plānots, to varētu pabeigt līdz 2020. gadam.

Lasi vēl