“Nevis kādu atzīmi šodien nopelnīji, bet ko jaunu iemācījies?”; sākas pakāpeniska pāreja uz jauno mācību saturu

8 komentāri

Šogad visās Latvijas skolās sākas pakāpeniska pāreja uz jauno mācību saturu. No šā mācību gada septembra vingrināšanās būs beigusies, un visās Latvijas skolās (pamatizglītībā un vidusskolā) sāks ieviest jauno – kompetencēs balstīto – mācību saturu un pieeju.

Šādā pieejā skolotiem bērniem vajadzētu iegūt dzīvei noderīgas prasmes, iemācīties analizēt un secināt, nevis tikai “truli iekalt”. Mācīšanās būs integrēta, vērsta uz risinājumu meklēšanu, nevis vienu pareizo atbildi. Tiek lēsts, ka  pasaules ekonomikai strauji mainoties, lielākā daļu šā brīža skolēni strādās profesijās, kādas vēl vispār nepastāv.

Valsts izglītības un satura centra (VISC) vadītājs Guntars Catlaks akcentē, ka līdz ar to jaunajā saturā viens no galvenajiem uzsvariem ir prasme un spēja mācīties visa mūža garumā. “Līdz ar to ir jādomā, nevis kā skolā tiek iegūts konkrēts prasmju un zināšanu kopums, kurš mums derēs visu tālāko dzīvi. Vairāk par to, kā mēs varam mācīt cilvēku būt radošam, kritiski domājošam, prast sadarboties ar citiem cilvēkiem,” skaidro VISC vadītājs.

Lai pilnveidotā pieeja mācībām skolās sasniegtu savu mērķi – veidotu skolēnu kā zinošu un domājošu darītāju – būtiska ir ne vien pedagogu un skolēna sadarbība, bet arī vecāku iesaiste.  Viens no mērķiem ir panākt, ka bērni mācību procesu uztver kā interesantu un aizraujošu. Šeit būtiska loma ir tieši vecākiem, lai bērns nemācītos tikai vērtējuma dēļ.

“Ir ļoti svarīgi, ka mēs jau no mazākām klasēm bērnam uzdodam nevis jautājumu, kādu atzīmi tu šodien nopelnīji, bet – ko tu šodien mācījies un ko tu iemācījies? Tādā veidā rosinot to, ka es mācos sev, nevis pelnu atzīmes,” uzsver “Skola 2030” ieviešanas vadītāja Zane Oliņa. Viņa arī uzskata, ka šāda veida attieksme no vecāku puses ir ļoti svarīga, “lai bērns nedarītu darbu tikai ārēja vērtējuma dēļ”. Esot arī izpētīts, ka tam ir ļoti tālejošas sekas bērna spējai būt sekmīgam un veiksmīgam viņa turpmākajā profesionālajā dzīvē.

Prieks nākt uz skolu, spēja saprasties ar vienaudžiem, tikt pāri grūtībām, uzticēties skolotājiem  – tas ir svarīgs pamats skolēnu vēlmei mācīties un spējai sasniegt vairāk. Tāpēc pilnveidotajā mācību pieejā iekļauta arī sociāli emocionālā mācīšanās. Tas nozīmē – prast pārvaldīt savas emocijas un uzvedību, apzināties savas stiprās puses, būt empātiskam un sadarboties. Šīs prasmes nevar iemācīt teorētiski, tās ir apgūstamas praksē, arī šeit neatņemama loma ir vecāku iesaistei bērna pārdzīvojumos.

“Šīs prasmes patiešām ir ļoti būtiskas, lai varētu mācīties, jo, iedomājaties, bērns, kurš ir ļoti nomākts, satraukts vai ārkārtīgi sabēdājies, viņš nevar visu sevi 100% veltīt mācību procesam. Tajā brīdī, kad es saprotu, kas ar mani notiek, nosaucu to vārdā, varu nolikt šīs lietas nosacīti malā un mācīties,” saka “Skola 2030” vecākā eksperte Solvita Lazdiņa.

Pārmaiņas vispārējā izglītībā pirmsskolās iesāktas jau aizvadītājā gadā 1. septembrī. Bet šogad tās turpināsies pamatizglītībā un vidusskolas posmā – attiecīgi pirmajā, ceturtajā, septītajā un 10. klasē.