4 komentāri
Neviens aiz labas gribas neiedomātos apmeklēt Daugavpili ziemā. Bet varbūt vajadzētu?
Foto: Sabīne Zvirbule, Skaties.lv

“Neviens aiz labas gribas neiedomātos apmeklēt Helsinkus novembrī. Izņemot tevi, negantniek. Laipni lūdzam.” – šāds ir aptuvenais tulkojums no plakāta, kas pirms aptuveni pusotra gada sagaidīja Somijas galvaspilsētas ciemiņus. Pārfrāzējot – vai ir kāds, kurš vēlētos braukt trīs stundas, lai apskatītu Daugavpili ziemā? Mēs to izdarījām un mums tīri labi patika.

Kā jau pilsētā, kurai cauri kursē vilcieni, par vienu no svarīgākajiem Daugavpils objektiem gribētos uzskatīt tās dzelzceļa staciju. “Skaties.lv” par to ieinteresējās arī tāpēc, ka kopš šī gada sākuma no Daugavpils nedēļas nogalēs ir atklāta pastāvīga vilcienu kustība uz Viļņu. Turklāt, uz Lietuvas galvaspilsētu ar vilcienu no turienes ir iespējams nokļūt pat nedaudz ātrāk nekā uz Rīgu.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Dažas lietas gan nav līdz galam sakārtotas – vismaz janvāra beigās vilciena biļeti uz šo reisu stacijā nevarēja iegādāties. Tā vietā kasiere pa pusei krieviski, pa pusei latviski aicina pirkt biļeti vilcienā vai internetā un iedod mazu lapiņu ar lietuviešu adresi “traukiniobilietas.lt”.

Ja neskaita no padomju laikiem mantotos “caurumus” tualetes podu vietā, pati vēsturiskā stacijas ēka atstāj sakārtotas vietas iespaidu.

Sūdzēties par tīrību te būtu nevietā un ir acīmredzams, ka dzelzceļa darbinieki sirdī ir dārznieki – teju katru no uzgaidāmās telpas palodzēm rotā telpaugi, bet pa vidu visam atrodas milzīga palma, kurai fonā diendusu guļ kāds mazliet saguris ceļotājs.

Daugavpilī dzīvojošie latvieši nav pārāk priecīgi, kad to dēvē par “krievu pilsētu”, taču nav dūmu bez uguns. Pilsonības un Migrācijas Lietu Pārvaldes (PMLP) 2017. gada statistika liecina, ka pēc nacionālā sastāva te dzīvo 50% krievu, kamēr latvieši ir izteiktā mazākumā – 18,7%. Zīmīgi, ka, dodoties centra virzienā gar autoostu, viena no pirmajām lietām, kas iekrīt acīs ir tieši Krievijas karogs pie ģenerālkonsulāta. Ne vienam vien Daugavpils ciemiņam tas, visticamāk, tikai uzjundītu tipiskos priekšstatus par šo pilsētu.

Ja stacijas apkaime dienas vidū šķita mazliet “izmirusi”, tad autoostas tuvumā beidzot var manīt kaut kādu rosību. Cilvēki gaida autobusu, vai ietur maltīti uzgaidāmās telpas kafejnīcā – it kā pašsaprotama lieta, taču daudzās pašmāju autoostās nemaz nav, kur paēst. Kā liecina izkārtne, te ir pat savs īru pabs! Katrā ziņā, kopējā noskaņa pilsētas ielās (tur, kur ir cilvēki) neliecina par tādu nolemtību, kā dažam labam varbūt gribētos domāt.

Arhitektūras ziņā Daugavpilī ir ko redzēt – 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā celtās ēkas pašas par sevi ir vērtība un tie, kuri jūsmo par Āgenskalnu, pavisam noteikti nebūs vīlušies, izstaigājot arī otras lielākās Latvijas pilsētas centru.

Vienīgā “darvas karote” ir uzbāzīgie 1990. gadu stila reklāmas plakāti un izkārtnes, kas novērš uzmanību no visādi citādi pievilcīgajām ēkām. Atsevišķs stāsts ir baznīcas. To Daugavpilī netrūkst un, piemēram, pārbraucot 18. novembra ielas dzelzceļa pārvadam piecu minūšu gājiena rādiusā mūs sagaida pat veselas četras, viena par otru košāka. Vismaz rozā baznīcu līdz tam nebija sanācis redzēt.

Šo pilsētu īpašu padara arī tramvaju satiksme un, līdzīgi kā Rīgā, to sastāvs tiek pakāpeniski atjaunots. “Skaties.lv” ļoti cerēja ieraudzīt arī kādu no pēckara gadu retro tramvajiem (vismaz pirms vairākiem gadiem uzņemts foto liecina, ka nesenā pagātnē tādi tur kursēja), taču tas neizdevās. Būtu ļoti žēl, ja progresa vārdā vēsture tiktu nodota metāllūžņos. Piemēram, jau iepriekš minētajos Helsinkos kopā ar jaunajiem tramvajiem joprojām kursē arī modernizēti 1950. gadu tramvaji. Tas pilsētai ar vēsturi, un arī Daugavpils tāda ir, piešķir savu “odziņu”.

Tramvajs Daugavpilī. 2010. gads. Foto: LETA

Domājot par izklaides iespējām, līdz šim Daugavpilī latviešu auditorijai nav bijušas plašas izvēles iespējas – viena no retajām vietām (ja ne vienīgā), kur klientus apkalpo tikai latviski, ir “Artilērijas Pagrabi”. Ar aktīvu koncertdzīvi un citu pasākumu rīkošanu šis bārs / klubs ir sevi “uzlicis uz kartes” arī visas Latvijas mērogā. Izskatās, ka nu “pagrabiem” ir piepulcējusies vēl kāda izklaides vieta – “Ezītis Miglā”, kas kopš savas darbības aizsākumiem Rīgā, nu atvēris filiāles arī citās pilsētās.

Tiem, kuri pieraduši pie galvaspilsētas standartiem, patīkams pārsteigums varētu būt salīdzinoši zemās cenas ēdināšanas vietās. Īsteniem gardēžiem, iespējams, rastos iebildumi par mazo izvēli, tomēr pat tādā ekskluzīvā vietā kā Marka Rotko mākslas centrs 4-5 eiro robežās var ieturēt maltīti, kas Rīgā izmaksātu ievērojami dārgāk. Mākslas centra apmeklējums vispār būtu jāiekļauj savā apskates objektu plānā un ne jau izēšanās dēļ.

Ko vien vērts ir kontrasts, kad Daugavpils cietokšņa teritorijā vienkopus “sadzīvo” vēsturiskās arhitektūras pērles un padomju blokmājas. Mums patika…

Ziema nav pateicīgākais brīdis, kad apciemot Daugavpili, taču kopumā vīlušies nebijām, jo gadalaiks ļauj apskatīties uz pilsētu pavisam no cita skatpunkta. Katrā ziņā, būs interesanti atgriezties un salīdzināt, kādas izmaiņas tā piedzīvos vēl pēc kāda laika, jo palika sajūta, ka rosība šajā ziņā notiek. Un, starp citu – braucot ar auto pa otru Daugavas krastu uz Rīgu var nokļūt gandrīz tikpat ātri, kā pa A6 šoseju.

TOP komentāri

  • Dpils
    +2 +2 0

    Dpils

    Vecos pēckara tramvajus var iznomāt īpašam braucienam pa pilsētu. Viens no vecajiem tramvajiem ir sataisīts kā restorānvagons. Zvaniet Daugavpils satiksmei
  • latgalietis
  • daugavpilietis Rīgā
    0 0 0

    daugavpilietis Rīgā

    Braucot uz Daugavpili noteikti nav jābaidās, ka latviešu valodā neviens nerunās. Principā, visos tirdzniecības centros un kafejnīcās, ja pats runāsi latviski, tad ar tevi arī runās latviski. Kāds vairāk, kāds mazāk, bet latviešu vaodu saprot. Un itkā Rīgas centrāltirgū visi runā latviski - NĒ, tāpēc no Daugavpils arī nav jābaidās

    Noteikti ieteiktu atbraukt vasarā, kad pilsēta ir sakopta un cilvēku skaits arī ir lielāks. Atvaļinājumos šeit uzturās tie, kuri kādreiz dzīvoja Daugavpilī, kā arī lielāka daļā jauniešu, kuri studē citās pilsētās. Atpūta pie Daugavas, Daugavpils cietokšņa apskate, pilsētas centrs, spīdveja sacensības "Lokomotīves" stadionā vairāk nekā 5000 skaītāju klātbūtnē, baznīcu kalns un daudzas citas vietas ko apskatīt kādā no savām brīvdienām.

    Braucot uz Daugavpili noteikti nav jābaidās, ka latviešu valodā neviens nerunās. Principā, visos tirdzniecības centros un kafejnīcās, ja pats runāsi latviski, tad ar tevi arī runās latviski. Kāds vairāk, kāds mazāk, bet latviešu vaodu saprot. Un itkā Rīgas centrāltirgū visi runā latviski - NĒ, tāpēc no Daugavpils arī nav jābaidās

    Ja neesi bijis Daugavpilī, tad TU nedrīksti ticēt stereotipiem vai citu cilvēku kultivētām negācijām par šo jauko pilsētu. Daugavpils vienmēr gaida ciemiņus :)

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Itālijas virtuve! Truša gaļas ragū ar pastu un gailenēm

Itālijas virtuve! Truša gaļas ragū ar pastu un gailenēm

Šī būs klasiska ragū recepte, kuras pamatā izmantosim truša gaļa. Jārēķinās, ka ragū pagatavošana prasīs salīdzinoši ilgu laiku, taču nekā sarežģīta šī ēdiena pagatavošanā nav, un zemāk esošajā video Uģis Veits no ”Gatavo 3” to parādīs.

Lasi vēl