Neatkarīgi no daudzajiem iebildumiem valdība skata ziņojumu par augstskolu pārvaldības modeļa maiņu

2 komentāri

Valdība pirmdien atbalstīja Izglītības ministrijas (IZM) piedāvājumu augstskolu pārvaldības modeļa maiņai. Pret šā ziņojuma pieņemšanu iestājās, piemēram, Rektoru padome, saucot to par sasteigtu.

Ministru kabineta sēdē ieradās virkne sociālo partneru – lai arī visi pauda idejisku atbalstu ziņojumam par augstskolu pārvaldības maiņu, norādot, ka reforma ir nepieciešama, kritika skanēja tieši par procesu, kādā ziņojums tapis. Rektoru padome aicināja valdību tā pieņemšanu atlikt par pāris nedēļām, taču netika sadzirdēta.

“Mūsuprāt, joprojām ziņojums tika apstiprināts negatavs un ar ļoti, ļoti daudzām neprecizitātēm. To varēja redzēt arī ministres teiktajā, piemēram, ziņojumā skaidri un gaiši teikts, ka filiāles tiks likvidētas, tad pēc divarpus stundu garām sarunām ministre saka, ka par filiālēm ir jādiskutē. Par to arī ir vislielākā neapmierinātība, ka mēs vēlējāmies skaidrību jau uz šo brīdi, kad ziņojums tiek apstiprināts valdībā,” sacīja Rektoru padomes ģenerālsekretārs Jānis Bernāts.

Arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) aicināja ziņojuma pieņemšanu atlikt, kamēr nav norādīts, kur tiks rasts finansējums, lai augstskolas sasniegtu izvirzītos mērķus, ko šī reforma paredz.

“Aizkadrā to jau neviens nenoliedz, ka, lai to visu īstenotu, ir nepieciešams papildu finansējums, tajā pašā laikā seko atbilde, ja mēs skaļi runāsim par vajadzīgo finansējumu konceptuālā ziņojuma īstenošanai, tad to nekad neapstiprinās valdība. Un tad ir jautājums, vai valdībai ir jāapstiprina dokuments ar visnotaļ labām idejām, bet tie, es atļaušos teikt, būs butaforiski,” pauda LIZDA vadītāja Inga Vanaga.

Sociālos partnerus pārsteidzis arī ziņojumā minētais, ka jālikvidē Augstākās izglītības padome, kas pārstāv 12 dažādas organizācijas, un iepriekš šāda iecere neesot pat apspriesta. Pēc partneru kritikas ministre solīja vēl vērtēt padomes funkcionalitāti.

“Šis ziņojums, manuprāt, ir diezgan īpatnējs, jo faktiski viss, kas ir  šajā ziņojumā, ir tēmu pieteikumi. Jo gandrīz uz jebkuru jautājumu šajā vairākus stundu garajā sarunā, bija tikai – par to lems vēlāk, par to lems vēlāk,” uzskata Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra.

Savukārt Studentu apvienību satrauc, ka līdz ar augstskolu padomju izveidi tiks ierobežotas studējošo tiesības ietekmēt lēmumus mācību iestādēs.

“Mēs par to turpināsim cīnīties, lai studenti var piedalīties lēmumu pieņemšanā, un ietekmēt lēmumus, kas skars, piemēram, studiju maksas, stipendijas, dažādus sociālā atbalsta mehānismus, jo tas būs tieši saistīts ar augstskolu budžetu,” pauž Studentu apvienības prezidente Justīne Širina.

Neatkarīgi no vairāku sadarbības partneru iebildēm valdība atbalstīja ziņojumu augstskolu pārvaldības modeļa maiņu, vienojoties, ka detalizētāka diskusija būšot vēlāk, kad taps jau reāli likuma grozījumi. Būtiskākie no tiem – ārējo ekspertu iesaiste augstskolu pārvaldībā  – padomju veidošana, kā arī jauna  augstākās izglītības iestāžu tipoloģijas izveide.

“Konkrētajā ekonomiskajā situācijā Latvijai ir nepieciešama stratēģiska, mērķtiecīga un uz izcilību vērsta zinātne un studijas. Un tie rādītāji, kas šobrīd mums ir iezīmēti kā indikatīvi, kā tipoloģijas maiņas kritēriji, tie īstenosies jau tuvākajā nākotnē,” uzskata izglītības ministre Ilga Šuplinska (JKP).

Grozījumus Augstskolu likumā plānots izstrādāt līdz aprīļa vidum. Savukārt padomju ieviešana sāksies augustā.