NEPLP: Politiķiem nav tiesību dot uzdevumus padomei un sabiedriskajiem medijiem

1 komentārs
NEPLP: Politiķiem nav tiesību dot uzdevumus padomei un sabiedriskajiem medijiem
POSTIMEES/SCANPIX

Politiķiem nav tiesību dot uzdevumus Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) un sabiedriskajiem medijiem, uzsvēra padomē.

NEPLP ir saņēmusi Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Artusa Kaimiņa (KPV LV) vēstuli, kas adresēta NEPLP un VSIA “Latvijas Radio” valdei.

Vēstulē norādīts, ka Kaimiņš uzdod NEPLP un Latvijas Radio valdei ne vēlāk kā divu nedēļu laikā rast jēgpilnus risinājumus sabiedriskā medija pilnvērtīga darba nodrošināšanai, un klātienē – komisijas sēdē – informēt deputātus par rastajām iespējām noregulēt situāciju sabiedriskajā medijā.

NEPLP norāda, ka politiķiem nav tiesību sabiedriskajam medijam un neatkarīgam nozares regulatoram “dot uzdevumus”, tai skaitā arī rast “jēgpilnus risinājumus”.

NEPLP un Latvijas Radio valde risina esošo krīzes situāciju Latvijas Radio, cenšoties nodrošināt sabiedriskajam medijam nepieciešamo papildu finansējumu kā šim gadam, tā nākamajiem, tai skaitā arī strādājot pie reformu modeļa sabiedriskajos medijos kopumā, uzsvēra padomē.

Kā ziņots, Cilvēktiesību komisija ir saņēmusi informāciju no Latvijas Radio Ziņu dienesta, kā arī no vairākām mediju jomu pārstāvošām organizācijām par finanšu un cilvēkresursu krīzi sabiedriskajā medijā, iezīmējot problēmas, kas jau ilgstoši apdraud medija pilnvērtīgas un kvalitatīvas darbības nodrošināšanu.

Kaimiņš nav apmierināts ar līdzšinējo situāciju, un uzskata, ka iejaukšanās tajā esot vienīgais veids, kā “neeskalēt tālāk konfliktu un nevājināt sabiedriskā medija nozīmi sabiedrībā”.

Kaimiņš norādīja, ka komisija šajā jautājumā ir saņēmusi vairāku organizāciju vēstules ar aicinājumu pievērst uzmanību sabiedriskā medija problēmai. Politiķis solīja, ka, ja no NEPLP un Latvijas Radio vadības netiks sperti nopietni soļi situācijas regulēšanā, tad viņš lemšot par “atbilstošu rīcību”. Tāpat viņš aicinās arī pirmo Saeimas rudens sesijas komisijas sēdi veltīt šai problēmai un uzklausīt iesaistītās puses par progresu konflikta risinājumu meklēšanā.

Jau vēstīts, ka Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) vērsusies Saeimā, pieprasot no amatiem atbrīvot NEPLP locekļus. Saeimai tiek lūgts neatliekami savā darbakārtībā iekļaut jautājumu par NEPLP locekļu darba vērtēšanu, aģentūra LETA noskaidroja organizācijā. Vienlaikus organizācija lūdz Saeimu nekavējoties izstrādāt un ieviest jaunu sabiedrisko mediju pārvaldības modeli.

LŽA uzskata, ka pašreizējais NEPLP sastāvs nav pietiekami kompetents, atbildīgs un vērsts uz konstruktīvu sadarbību mediju vides jautājumu risināšanai. NEPLP ir izveidojies konflikts ar lielāko daļu pārraugāmās nozares dalībnieku un nav redzamas pazīmes, ka situācija tiktu labota.

NEPLP ir zaudējusi mediju organizāciju un to darbinieku uzticību, uzsvērts Saeimai adresētajā iesniegumā, piebilstot, ka par vairāku NEPLP locekļu darbības atbilstību reputācijas prasībām izteiktas pamatotas šaubas. LŽA tāpat uzsvēra, ka NEPLP 2018.gada nogalē bez pietiekama pamatojuma atbrīvoja no darba Latvijas Televīzijas (LTV) valdi. Iesniegumā norādīts arī uz vairākām citām problēmām ar NEPLP.

NEPLP loceklis Patriks Grīva aģentūrai LETA sacīja, ka LŽA rīcība nav nekas jauns, jo “asociācija nemitīgi ir kritizējusi padomes darbu un izmantojusi visus līdzekļus, lai diskreditētu to”. “Personīgi es priecātos par konstruktīvu kritiku, bet patlaban asociācijas apgalvojumi par to neliecina,” uzskata Grīva, piebilstot, ka NEPLP turpinās darbu kā iepriekš līdz Saeima lems pretēji.