Neoficiāla versija: Bunkus slepkavības pasūtītāji varētu būt Azerbaidžānas “biznesmeņi”

5 komentāri
Neoficiāla versija: Bunkus slepkavības pasūtītāji varētu būt Azerbaidžānas “biznesmeņi”
Foto: f64

TV3 Ziņas turpina pētīt maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības lietu. Viena no versijām, kas politikas un juristu kuluāros tiek minēta visbiežāk, saistīta ar “Trasta komercbankas” likvidāciju. Administratora Armanda Rasas komandā strādāja Bunkus, un neoficiāli tika uzskatīts par šīs bankas maksātnespējas procesa faktisko īstenotāju. Bankā naudu glabāja daudzi “biznesmeņi” no postpadomju valstīm, kas, iespējams, nevarēja samierināties ar zaudētajām finansēm.

Par pagājušajā nedēļā notikušo administratora Mārtiņa Bunkus slepkavību nerimst runas juristu, politiķu un likumsargu vidū. Ienaidnieku juristam netrūka, to apgalvo teju visi nozarē iesaistītie, tostarp kādreizējais Maksātnespējas aģentūras vadītājs.

“Bunkus savā karjerā ir veiksmīgi izvairījies no publicitātes, ņemot vērā viņa aizmuguri. Bet viņam bija daudz ienaidnieku, bija pamats tādai situācijai,” norāda advokāts Aldis Gobzems.

Viena no neoficiālajām versijām – slepkavība saistīta ar “Trasta komercbankas” maksātnespējas procesu. Formāli to vada administrators Armands Rasa, taču kuluāros kā patiesais “arhitekts” minēts Bunkus, ko Rasa nolīga savā komandā kā ekspertu.

Bunkus pērn deklarējis 1,4 miljonus eiro lielu peļņu. “Trasta komercbankai” bija pārstāvniecības Krievijā, Ukrainā, Kazahstānā, Tadžikistānā, Azerbaidžānā. Šajās valstīs aktīvi darbojas grupējumi, kas ir ārkārtīgi bagāti, ietekmīgi un labprāt slēpj naudu ārzemju bankās un ofšoros.

Vairāki informācijas avoti TV3 Ziņām pauduši versiju, ka pasūtītāji varētu būt tieši Azerbaidžānas “biznesmeņi”, kas ļoti nepatīkami pārsteigti par naudas iesprūšanu bankā un niecīgajām cerībām zaudēto atgūt. “Trasta komercbankā” lauvas tiesu noguldījumu zaudēja 206 nerezidenti, tostarp 52 privātpersonas un 154 juridiskas personas.

Martā kādu azerbaidžāņu izcelsmes uzņēmēju nošāva Maskavā, kas tiek uzskatīta par azerbaidžāņu mafijas darbības epicentru. Slepkavas rīkojās profesionāli, arī raksturs līdzīgs – upuris nāvējoši ievainots savā lepnajā džipā. Līdzīgi kā Bunkus slepkavībā, arī Maskavā šāvēji izvēlējās vietu, kur nav novērošanas kameru, lai veiktu asiņaino darbu.

Bunkus slepkavības vēriens, forma liecina, ka izpildītāji un pasūtītāji, visticamāk, nav no Latvijas. Pieredzējušos policistus pārsteidzis fakts, ka slepkavas šāvuši nevis no rokas, bet gan īpaši izveidota, sametināta metāla statīva. Kas tāds Latvijā neesot manīts.

“Vispār no statīviem ir notikušas starptautiskā pieredzē šaušanas, bet katrā gadījumā pie mums, nezinu, vai bijis! Tas tikai norāda, ka viņi diezgan precīzi zinājuši savas spējas, vajadzības, izveidojuši statīvu, kaujas pozīciju. Es domāju, ka tas nav pirmais viņu gadījums, ka tā pieredze ir bijusi. Protams, ar statīvu nostiprinot ieroci, ir lielāka iespējamība trāpīt, ko viņi arī izmantoja,” norāda bijušais Valsts policijas priekšnieks Valdis Voins.

Tiek uzskatīts, ka noziegumu vislielākās iespējas atklāt, ja izdodas noķert izpildītājus pāris stundu laikā; pēc tam – “visi gali ūdenī”. Slepkavu taktika var būt atšķirīga. Mūkot uzreiz prom no valsts, ir iespēja “uzrauties” uz robežu pārbaudēm, lidostas datus policija var pārbaudīt. Iespējams, “killeri” vēl kādu laiku uzkavējušies Latvijā, kamēr norimst pirmais šoks.

“Jā, protams, iespējams, ka cilvēki ir aizbraukuši projām, pietiekami ātri. Varbūt nav steigušies – vienkārši atpūšas pludmalē, pēc tam nopērk biļeti vai aizbrauc ar auto,” pauž Voins.

“Šādos gadījumos, kad tiek veikta tik brutāla slepkavība, izpildītāji nav vietējie. Noziedznieks mēģina pazust, šķērsot robežu. Iespējams, ar svešām pasēm. Pēc dokumentiem jūs neredzēsiet. Tas, ka bija sadedzināta mašīna, lai nebūtu pierādījumu, ka konkrēti cilvēki atradušies šeit,” atzīst bijušais Satversmes aizsardzības biroja darbinieks Arnolds Babris.

Valsts policija pagaidām atturas no komentāriem par slepkavības izmeklēšanas gaitu un sola sniegt jaunu informāciju, tiklīdz tā parādīsies un būs publiskojama.

5 komentāri