ZZS un ”Saskaņas” deputāti trešajā lasījumā vēlas paaugstināt ātro kredītu likmi

15 komentāri
ZZS un ”Saskaņas” deputāti trešajā lasījumā vēlas paaugstināt ātro kredītu likmi
Foto: Egons Ansbergs, f64

Ātro kredītu un to radīto seku ierobežošana ir tēma, ko priekšvēlēšanu laikā cilā daudzas partijas. Latvijas Reģionu apvienība, Jaunā konservatīvā partija, ”KPV LV” un ”Progresīvie” sola samazināt pārāk augstās procentu likmes un aizliegt vai vismaz  ierobežot reklāmu. Ir partijas, kas apgalvo, ka valsts pārņems ātro kredītu atmaksu, tāpēc parādnieki, kas aizbraukuši no Latvijas parādu dēļ, atkal varēs atgriezties dzimtenē.

Partijas, kas jau ir Saeimā, ir pieticīgākas. Mēģinājumi kaut nedaudz ierobežot ātro kredītu biznesu Saeimā sastopas ne tikai ar nozares, bet arī pašu deputātu radītiem šķēršļiem. Tautsaimniecības komisijai, kurai jāvērtē priekšlikumi ierobežot ātro kredītu procentu likmes un uzlikt par pienākumu izvērtēt aizņēmēja finansiālo stāvokli līdzīgi kā bankām, divas reizes nevarēja savākt vajadzīgo deputātu skaitu lēmumu pieņemšanai.

Kamēr deputāti kavējas, klientu maksātspējas neizvērtēšana, lieli procenti un grūti izpildāmi atmaksas nosacījumi vairs nav vienīgās problēmas nozarē. Desmit gadu laikā Latvijā izaugusi vesela finanšu tehnoloģiju nozare, kurā naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas riskus šobrīd tā īsti neuzrauga neviens.

Pagājušā gada augustā Barselonā un Kambrilsā teroristi nogalināja 16 cilvēkus un ievainoja vairāk nekā simtu. Tie varēja nebūt vienīgie upuri – uzbrucēju plāni bija grandiozāki. Tie neizdevās, jo sagādātās sprāgstvielas un gāzes baloni pašu teroristu mājās uzsprāga.

Naudu uzbrukumu rīkošanai viņi ieguva ar nelielām zādzībām un ātrajiem kredītiem. Spānijas policija identificējusi trīs firmas – Francijas “Cofidis” un Spānijas “Moneyman.es”. Trešais aizdevējs nav publiskots, zināma tikai kredītu meklēšanas vietne, ko teroristi izmantojuši.

Starp lielākajiem ātro kredītu uzņēmumiem Spānijā ir arī Latvijas uzņēmumu filiāles vai saistītās kompānijas – ”VIA SMS group”, ”Creamfinance”, ”OC Finance” un nozīmīgākā spēlētāja  ”4finance”. Katalonijas policija neapstiprina un nenoliedz, ka kāda no Latvijas firmām ir aizdevusi naudu teroristiem.

“Uz jūsu jautājumu nevaram atbildēt, jo nevaram sniegt datus vai informāciju par privātiem uzņēmumiem. Turklāt izmeklēšana turpinās, un nevaram atklāt šāda veida detaļas,” teikts Katalonijas policijas atbildē.

No uzņēmumiem skaidri atbild tikai viens – “VIA SMS group” informē, ka tās datu bāzēs teroraktus īstenojušo cilvēku vārdi nav atrodami. ”OC Finance” Spānijas uzņēmumu pērn pārdevis un vairs nevar to pārbaudīt, savukārt  ”Creamfinance” un “4Finance” atbild, ka šādu informāciju sniegt nevar.

Andris Grandāns
“4finance” grupas naudas atmazgāšanas novēršanas vadītājs

Lai novērstu un cīnītos ar krāpniecību, naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu, mums spēkā ir striktas iekšējās procedūras, ko papildina ļoti efektīvi tehnoloģiskie risinājumi. Mēs cieši sadarbojamies ar tiesībsargājošajām iestādēm katrā tirgū, kurā strādājam. Jūs novērtēsiet un izpratīsiet, ka sakarā ar datu aizsardzības regulējumu, mums nav iespēju apspriest konkrētas privātpersonas.

Jau šogad Latvijā arī patēriņa kredītu nozarē bija jāievieš kontrole naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas jomā. Šo procesu vada Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, kas ikdienā nodarbojas ar preču un pakalpojumu kvalitātes uzraudzīšanu. Tagad ar naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanu tur nodarbosies astoņi cilvēki.

Baiba Vītoliņa

Baiba Vītoliņa
Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) direktore

Pagaidām tas pienākums ir tāds – drīzāk varētu teikt – vispārīgs, komersanti gatavojas detalizētai iekšējās kontroles sistēmas ieviešanai, kaut arī lielai daļai no viņiem ir tās sistēmas ieviestas, it sevišķi tiem, kam ir saistība ar mātes uzņēmumiem, kam jau ir tādas prasības.

Ātro kredītu saņēmēju iesaistīšanās naudas atmazgāšanā vai terorismā netiek uzskatīta par nopietnu risku, jo summas ir mazas. Aizdomīgāki ir šo firmu īpašnieki.

2016. gadā Igaunijā bankrotēja uzņēmums ”Minicredit”, šogad aizdomās par naudas atmazgāšanu aizturēta tā vadība. Ar šo uzņēmumu saistītais ”Minicredit” Latvijā agrāk daļēji piederēja bijušā ”Parex” baņķiera Valērija Kargina dēlam Maksimam.

Baiba Vītoliņa

Baiba Vītoliņa
Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) direktore

Mēs esam katru gadu saņēmuši kaut kādus pieprasījumus no dažādām Eiropas Savienības dalībvalstīm – pārsvarā par personām, kas ir iesaistītas kreditēšanas pakalpojumu sniegšanā. Tīri ar jautājumu, kāda ir personu reputācija, līdzšinējā darbība un tamlīdzīgi, lai varētu novērtēt personas reputāciju, kura droši vien tajā mirklī vēlas uzsākt darbību citā dalībvalstī.

Pirms mēneša Lietuvas parlamenta Nacionālās drošības un aizsardzības komitejas pārstāvis aicinājis valsts centrālo banku izvērtēt, vai Latvijā bāzētais ātro kredītu uzņēmums “VIA SMS Group” nerada drošības draudus Lietuvai. Seima deputāta bažas izraisījis tas, ka firmas padomē strādā otra bijušā ”Parex” baņķiera Viktora Krasovicka dēls Georgijs.

Baiba Vītoliņa

Baiba Vītoliņa
Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktore

Es teiktu drīzāk droši vien naudas izcelsme pamatkapitālam, ko mēs esam arī līdz šim vienmēr uzraudzījuši, un arī naudas izcelsme pašiem darījumiem, kas tiek izsniegti kredītos, visticamāk, ir lielākie riski šajā jomā.

Ātro kredītu uzņēmēji pēdējos gados pievērsušies jaunam biznesam: investīciju platformām. Tajās cilvēki no visas pasaules ieguldījuši jau vismaz pusotru miljardu eiro, kas tālāk tiek izmantoti aizdevumu izsniegšanai. Šis bizness netiek uzraudzīts.

Savstarpējo aizdevumu jeb kopfinansēšanas platformas no vienas puses piesaista investoru naudu, no otras – uzņēmumus, kas to par augstām likmēm aizņemas.

Lielākoties nauda nonāk ātro kredītu firmās . Latvijā lielākā platforma ir “Mintos”, kas investīcijās piesaistījusi vairāk nekā miljardu eiro. Tai uz papēžiem min ”Twino”.

Šo jomu neuzrauga un neregulē neviens. Finanšu ministrija raksta likumu, bet kad izdosies vienoties par regulējumu, nav zināms.

Inese Lazdovska
“Twino” un “OC Finance” zvērināta advokāte

Proaktīvi lūgumi sniegt informāciju, šķiet, ka nebūtu sastopami tirgus spēlētājiem. Iespējams, kādam ir, bet man par tādiem nebūtu zināms, tomēr jebkuram saimnieciskās darbības veicējam un ne tikai ir pienākums ar likumu noteikts ziņot par aizdomīgiem un neparastiem darījumiem. Virkne uzņēmumi, kuri nav nepārprotami likumā uzskaitītie likuma subjekti, ir izmantojuši iespējas un ziņo par darījumiem kontroles dienestam.

Investoru ieguldījumu drošība un netīras naudas atsijāšana atkarīga tikai no platformu centības un godaprāta. Savukārt ieguldījumu ienesību ietekmē tas, cik ļauj nopelnīt ātro kredītu izsniegšana.

Saeimas deputāti pieķērušies ātro kredītu problēmām un cer tās atrisināt vēl līdz vēlēšanām. Galvenais uzdevums ir ierobežot ātro kredītu procentu likmes. Šobrīd likumā noteiktā maksimālā likme ir 0,55 % dienā. Ir ierosināts to būtiski samazināt uz 0,07%. Vasarā deputāti centās sanākt uz vairākām Tautsaimniecības komisijas sēdēm, lai izskatītu arī citus priekšlikumus, bet tas izdevās tikai ar trešo reizi, jo uz sēdēm neieradās vairāk nekā puse tautas kalpu.

Romāns Naudiņš

Romāns Naudiņš
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs (VL-TB/LNNK)

Uz komisijas sēdēm, kuras nenotika kvoruma trūkuma dēļ, bija atnākuši pieci deputāti uz katru, uz trešo sēdi septiņi deputāti, kas ir nepieciešami, lai mēs būtu lemttiesīgi, ieradās.

Ātro kredītu uzņēmēji ir pret, viņi uzskata, ka likme 0,07% ir tik zema, ka iznīcinās nozari. Nebanku kreditētāju asociācija aicina likuma pieņemšanu atlikt un cer, ka nākama Saeima būs viņiem labvēlīgāka.

Gints Āboliņš
Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs

Būtiski saprast, ka tās ir kredīta kopējās izmaksas, kurās ietver pilnīgi visas izmaksas, tā ir gan aizdevuma likme, gan komisijas maksa par aizdevumu izsniegšanu vai kādas citas izmaksas. Tā nav procentu likme kā tāda. Ja šāda likme tiks apstiprināta, tad, visticamāk, no tirgus pazudīs nelieli aizdevumi.

Nevienā no trim komisijas sēdēm, kas tika veltītas šim likumprojektam, nepiedalījās “Saskaņas” deputāts Artūrs Rubiks, tomēr trešajam lasījumam viņš iesniedzis priekšlikumu maksimālo kredītu procentu noteikt 0,5% dienā. Ļoti līdzīgus priekšlikumus iesniedzis arī ZZS pārstāvis Artis Rasmanis, kas tikai šonedēļ sācis darbu Tautsaimniecības komisijā, viņa piedāvātais slieksnis ir 0,4%. Arī Askolds Kļaviņš, kurš tikko nolicis deputāta mandātu, piedāvā mīkstināt ierobežojumus procentu likmei.

Romāns Naudiņš

Romāns Naudiņš
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs (VL-TB/LNNK)

Ja kādu jautājumu negrib ātri virzīt uz priekšu, tad deputāti sniedz ļoti daudz priekšlikumus, lai izraisītu debates par šiem priekšlikumiem.

Tautsaimniecības komisijas loceklis Jānis Klaužs no ZZS bija viens no tiem deputātiem, kas izlaida divas komisijas sēdes vasarā. Pirmajā reizē viņš esot bijis ārzemēs, otrajā – Aglonā. Amatpersonas deklarācijā viņš norādījis, ka pērn no ātro kredītu uzņēmuma “ExpressCredit” saņēmis 325 eiro.

Jānis Klaužs
Saeimas deputāts (ZZS)

Man ir neapdzīvojamas telpas Līvānos un viņi kādu laiku šīs telpas no manis īrēja, mums bija nomas līgums. Bija labs, normāls klients, bet diemžēl viņi atrada labākas telpas un jau kādu gadu vai vairāk man ar viņiem nav nekādu darījuma attiecību. Tā firma, kas saucas “Banknote”, viņi tā asociējas. Es pat neatceros, bet “Banknote” bija manās telpās kādu pusgadu. Varbūt vairāk, neatceros.

Pagājušajā gadā Latvijā izsniegti 800 000 distances jeb tā saukto ātro kredītu kopumā 240 miljonu eiro apjomā. 22 ātro kredītu firmas kopumā pērn guvušas 80 miljonu eiro peļņu.