Zinātniskajā institūtā Stendē vairākus gadus eksistējusi melnā kase

Komentāri

Nekā personīga kļuvis zināms par šmaukšanos kādā lauksaimniecības nozares zinātniskajā institūtā, kur vairākus gadus eksistējusi tā dēvētā melnā kase. Institūta vadība noliedz, ka būtu līdzekļus no ES fondiem piesavinājusies savām vajadzībām. Daļa pētnieku algas esot tērēta, lai institūts varētu pastāvēt.

Linda Brunava pirms sešiem gadiem beidza bioloģijas maģistrantūras studijas un meklēja darbu kādā zinātniskā institūtā tuvu mājām. Reģionā vienīgais tāds bija Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūts. Pētniecei maksāja minimālo algu. Un tad 2013.gada nogalē nāca vilinošs piedāvājums nopelnīt vairāk kādā Eiropas atbalstītā projektā, taču ar vienu nosacījumu – daļa algas būs jānes atpakaļ direktorei Ingai Jansonei.

Linda Brunava, bijusī APP Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūta pētniece: Daļu tā, lai 600 eiro man paliktu uz rokas, bet atlikusī daļa līdz tam tūkstotim man būs jāatdod institūta jaunajai direktorei Ingai Jansonei.
Nekā personīga: Un kā viņa to skaidroja, kāpēc tas ir nepieciešams?
Linda Brunava: Skaidroja ar to, ka tas nesmuki izskatās, ka tik liela alga un tev blakus kabinetā sēž cits pētnieks, kas nav ticis projektā, bet viņam ir tie knapi 400 alga. Ka vajagot solidarizēties un, vai man patiktu strādāt tā, ka visi uz mani skatīšoties, ka man ir, bet citiem nav. Būtībā izmantoja tādu morālu teroru.

Pētniece vēl šaubījās, taču Stendes institūta zinātniskās padomes priekšsēdētāja Sanita Zute aicināja piedāvājumu pieņemt, jo tādā gadījumā par Lindu būšot lieli samaksātie nodokļi. Eiropas projekts ilga pusotru gadu. Linda nezināja, ne kur paliek viņas nestā nauda, ne arī to, vai vēl kāds no iesaistītajiem līdzīgi viņai, atsakās no daļas savas algas.

Linda Brunava, Stendes graudaugu selekcijas institūta pētniece

Tad, kad nauda tika ieskaitīta kontā, es izņēmu attiecīgo summu katru mēnesi un nesu Ingai Jansonei direktorei uz kabinetu vai kur citur, kur es viņu satiku. Viņai bija tāda ieņēmumu – izdevumu grāmatiņa, kurā viņa reģistrēja, kāda nauda ieiet, kāda iziet, būtībā neoficiāla. Un es, kad iedevu, es tai grāmatiņā parakstījos.

Gadu Linda naudu deva atpakaļ direktorei, taču tad tas sāka viņai traucēt. Par nepamatotas atlīdzības prasīšanu Linda ziņoja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam. KNAB Stendē sāka izmeklēšanu. Par amatpersonu dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu KNAB aizdomās turēja gan zinātniskās padomes priekšsēdētāju Sanitu Zuti, gan direktori Ingu Jansoni.

Nekā personīga: Mēs braucām uzdot jums jautājumus saistībā ar vienu Eiropas projektu. Mums ir informācija, ka tajā dažiem darbiniekiem jūs esat likusi atmaksāt daļu naudas atpakaļ?
Inga Jansone, Stendes pētniecības centra vadītāja p.i.: Nē, tādu variantu nav.
Nekā personīga: Tad jūs apmelo?
Inga Jansone: Ziniet šoreiz nekomentēšu.

KNAB izmeklētāji Stendē atrada melnās kases grāmatiņu. Par kreisajiem maksājumiem liecināja Linda un citi darbinieki, to pierādīja arī bankas izdrukas. Taču KNAB noticēja vadības skaidrojumiem, ka algas daļas nodošana direktorei bijusi labprātīga un tā ziedota labiem mērķiem. KNAB ierosināto kriminālprocesu šovasar izbeidza.

Pētnieku algām domātā nauda tomēr izlietota institūta ikdienas vajadzībām

Eiropas fonda projekta vadītāja Sanita Zute ir krietni atklātāka. Viņa neslēpj, ka daļa pētnieku algām domātā nauda izlietota institūta ikdienas vajadzībām, piemēram, printerim, arī jaunām automašīnas riepām. Ar varu nevienam neesot spiests naudu atdot. Un visi par to ir zinājuši. Tādā veidā esot izlīdzināts iestādes budžets, un vienlaikus mazināta sociālā spriedze darbinieku vidū. Arī viņa daļu savas algas esot maksājusi melnajā kasē. Zute to dēvē par fondu.

Inovatīvā pieeja Eiropas fonda naudām, pēc Zutes stāstītā, sākusies krīzes gados, kad stipri sarucis Zemkopības ministrijas dotais finansējums institūtam. Ministrija ir nepatīkami pārsteigta par šādu informāciju.

Atbalsts tiešām iepriekš samazinājies, taču konkrētajā 2013. gadā ministrija piešķīrusi pusmiljona finansējumu Stendei, jo uzskatījusi tā pētījumus par nozarei būtiskiem.

Projektam, kurā notikusi šmaukšanās budžets, ir bijis turpat pusmiljons eiro 445 559. Tā laikā pētniekiem bijis jānoskaidro, kā graudaugi palīdz zarnu slimību prevencijā. Algām no šā projekta tērēta lielākā daļa naudas jeb turpat 280 tūkstoši eiro (279 566). Institūts ņēmis talkā arī Latvijas universitātes sadarbības partnerus. Bet no Stendes projektā iesaistījušies 8 darbinieki. Ja visi devuši savu artavu melnajā kasē, tad neattaisnoti šajā projektā varētu būt vismaz 30 tūkstoši. Projekta administrētāja Valsts izglītības attīstības aģentūra par to neko nezina. Lai gan projekta uzraudzībai jāturpinās vēl piecus gadus pēc tā pabeigšanas.

”Iepriekšējais projekts, kas bija ERAF, bija runa par prostatas vēzi, prevencijā tiek izmantoti šie graudaugi,” atklāj Linda Brunava, ”es nedomāju, ka tos kaut kur tagad izmanto. Ja godīgi, es vispār neredzu šajos projektos (vismaz tajos, kas tur tagad tiek veikti) kaut kādu ieguvumu nākotnei. Būtībā tas ir tā, tiek izsludināts projektu konkurss, un mēs tagad sēžam un domājam, kā ”palīst apakšā zem tēmas” un atbilstoši uztaisām projektu, sadarbojamies ar ķīmijas fakultāti, mediķiem, uztaisām, krāšņu noslēguma beigu pasākumu, bet tālāk – nav dzirdēts, ka to kaut kur izmantotu.”

Institūts novērtēts kā vājš

Izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa laikā visiem valsts zinātniskajiem institūtiem veica starptautisku vērtēšanu. Rezultāti bija bēdīgi. No 150 institūcijām tikai 15 saņēma augstāko novērtējumu. Institūts Stendē bija viens no 23, par kuriem starptautiskie eksperti teica, ka tie jāslēdz.

Laura Treimane, IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece politikas plānošanas jomā

Šajā izvērtēšanā bija arī lauksaimniecībā darbojošies zinātniskie institūti, tajā skaitā Stendes. Un šis institūts saņēma novērtējumu 1, t.i., vājš vietējais spēlētājs un attiecīgi ekspertu rekomendācijas bija tādas, ka turpmāk šī institūta finansēšana no valsts budžeta nav lietderīga.

Stendi pievienoja Latvijas Lauksaimniecības universitātes Agroresursu un ekonomikas institūtam. Inga Jansone šajā apvienotajā iestādē joprojām vada Stendes pētniecības centru, bet Sanita Zute ir viena no zinātniskās padomes loceklēm, kas uzrauga visa apvienotā institūta darbu.

Nekā personīga: Tieši šobrīd šī radošā grāmatvedība ir beigusies?
Sanita Zute, LLU APP Agroresursu un ekonomikas institūta zinātniskās padomes locekle: Domāju, ka tā radošā grāmatvedība beidzās ātrāk, nekā KNAB mums uz to norādīja. Bet tas ir atkarīgs no projekta. Ja tas ir normāls, tad tajā ir iekļauti arī apkalpojošais personāls. Un tad jau nav jātaisa nekādas inovācijas.

Video

Lasi vēl