Zemkopības ministrija virza izmaiņas koku ciršanai privātos mežos

5 komentāri

Zemkopības ministrija ar sparīgu mērķtiecību valdībā virza izmaiņas koku ciršanas noteikums, kas ļaus meža īpašniekiem cirst jaunāku mežu. Noteikumu tapšanā nav ņemtas vērā vides prasības.

Process ir sasteigts un rada aizdomas, ka grozījumu deklarētais mērķis uzlabot privāto mežu kvalitāti, nav patiesas. Diskusijās ar dabas aizstāvjiem izgaismojas pretrunas mežkopju argumentācijā un meža industrija, kas līdz šim  lepojusies ar labu reputāciju, sāk to zaudēt.

Vēl lielāku neizpratni rada Zemkopības ministra teiktais, ka jaunāka meža ciršanas pieļaušana ir tikai pirmais solis ceļā uz to, ka meža īpašnieks bez ierobežojumiem varēs izlemt, kad un ko savā mežā cirst. Tā būtu revolūcija mežsaimniecībā, taču publiski šādi plāni nekad nav apspriesti.

Mežs ir nozīmīgākais Latvijas resurss. Mums ir augsti attīstīta mežsaimniecība un koksnes industrija, kas veido piecus procentus no valsts IKP. Nozare apgroza vairāk nekā 1,3 miljardus eiro gadā. Puse no mežiem ir valsts īpašumā.

Taču nozīme mežam ir arī dabas dēļ. Vērtība ir ne tikai putniem un dzīvniekiem, bet arī nespeciālistam nemanāmām un neatpazīstamām ekosistēmām. Mežs ir arī galvenais siltumnīcefekta gāzu piesaistītājs.

Šobrīd meža ciršanai ir stingri noteikumi. Var cirst vai nu noteiktu vecumu sasniegušus kokus, vai tādus, kas sasnieguši noteiktu resnumu. Piemēram, priedes var gāzt, ja stumbra diametrs labā augsnē augušai koku audzei ir 39 centimetri.

Zemkopības ministrija tagad ir atgriezusies pie reiz jau izbrāķēta plāna, ka meža īpašniekiem jāļauj cirst tievāki koki. Priedei tie būtu 30 centimetri. Tas nozīmē, ka priedes ciršanas vecums samazinās par 20–30 gadiem. Pēc nociršanas īpašniekam ir pienākums vietā iestādīt kvalitatīvus stādus. Ministrija liela ieceri, stāstot par iespaidīgiem ieguvumiem, ko pakāpeniski nesīs šīs izmaiņas. Vairāk piesaistīts C02,vairāk koksnes rūpniecībai, vairāk darba vietu un nodokļu.

Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors Arvīds Ozols norāda: “Iedodot lielāku izvēles diapazonu, mēs viņam iedodam papildu saistības. Tas ir labāka meža atjaunošana, stādot ar augstākās kvalitātes stādiem. Tad mums ir garantija, ka tas nākotnes mežs atbildīs tam, ko es teicu pašā sākumā. Bet tie ir nepieciešami ieguldījumi 800 līdz 1000 eiro uz hektāru. Tiesa gan, nopelnīt pārdodot šo koksni viņš var vairāk, bet viņam no tā jāatlicina nākotnes mežam. Līdz ar to man nepatīk tas salīdzinājums, bet tas burkāns ar to pātagu ir sasieti kopā.”

Meža politika, mežsaimniecības pamatnostādnes un likums pieprasa, lai saimniekošana un dabas vērtību saglabāšana būtu līdzsvarā. Līdz šim ekonomiskās intereses mežā ir dominējušas pār ekoloģiskajām, bet Zemkopības ministrijas vēlme bez iepriekšējiem pētījumiem atļaut cirst jaunāku mežu, šo līdzsvaru izjauc pavisam. Dabas aizstāvji ir pārliecināti, ka atļauja cirst jaunākus kokus mežu pārvērtīs par kokmateriālu audzēšanas plantācijām. No tā smagi cietīs dabas daudzveidība.

“Ja tiks pieņemtas šīs noteikumu izmaiņas, es gribētu teikt, ka tās būs lielākās izmaiņas pēdējo desmitgažu laikā saistībā ar meža apsaimniekošanu un tās uztveri. Un es domāju, ka lielākā daļa sabiedrības vēl nenojauš, kādas būs sekas šīm izmaiņām. Līdz ar to es tādā mežkopju valodā gribētu teikt, ka mēs virzāmies nākotnē uz jaunaudžu ciršanu kailcirtē. Tas nenotiks pēc gada vai pieciem gadiem, bet virzāmies pēc šiem noteikumiem tādas domāšanas virzienā,” norāda Pasaules dabas fonda direktors, meža programmas vadītājs Jānis Rozītis.

Dabas aizstāvji diskusijās ar Zemkopības ministriju, meža īpašnieku un kokapstrādes lobijiem ir pamanījuši pretrunas argumentos par jaunāku mežu ciršanu. Ministrija apgalvo, ka noteikumi attieksies tikai uz privātajiem mežiem, jo valsts mežu ciršanu regulē ar citiem noteikumiem. Tomēr uz aicinājumu ierakstīt šādu aizliegumu noteikumos, ministrija nav atsaukusies.  Tas rada aizdomas, ka nākotnē šie noteikumi varētu attiekties arī uz valsts mežiem. Patiesais noteikumu iemesls var izrādīties tas, ka industrijai  sāk pietrūkt kvalitatīvas koksnes, jo liela daļa privātīpašnieku mežus necērt tādā apjomā, kā industrijai vajag.

“Pašsaprotami, ka kokrūpnieki aizstāv savas intereses, bet Zemkopības ministrijai, kā jebkurai ministrijai vajadzētu būt tai, kas aizstāv sabiedrības intereses, bet var redzēt tiešām, jā, šausmīgu demagoģiju no ministrijas puses, cenšoties izvairīties no tiem sliktajiem faktiem, ko rādās minētie starptautiskie pētījumi, vai ko rāda dabas inventarizācija Latvijā, un turoties pie tiem šķietami labajiem faktiem. Un pat pašas ministrijas gatavotais dokuments, kas ir šī noteikumu projektu anotācija, pilns ar pretrunām, no vienas puses gribās teikt, ka ciršanas apjomi būtiski nepalielināsies, no otras puses, lai izpildītos tie ekonomiskie apsolījumi un atjaunošanas apsolījumi protams, ir jācērt vairāk un tur atkal palielināsies, un vecu mežu platības necietīs, bet vecu mežu platības ir slikti un samazināsies, tā ka ir skaidrs, ka ministrija maldās viltus argumentos un īstos nemaz nesaka,” bilst Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus.

Atbildība par mežu nozari no pagājušā gada nonākusi pieredzējušā nacionāļa Kaspara Gerharda pārziņā. Pirms tam viņš bija Vides ministrs un asi iebilda pret šiem pašiem noteikumiem.

“Nekā personīga”: Jūs kā vides ministrs teicāt, ka tie koki nav cērtami, tagad kā zemkopības ministrs sakāt, ka vajag cirst. Vai tā nav liekulība?

Gerhards: Ņemsim vērā, pirmkārt, to, ka ir jau izmainīti noteikumi. Ir ļoti būtiska lieta, kas pirms tam attiecās uz piejūras mežiem, šobrīd tas ir izņemts ārā, tas neattiecas nekādā gadījumā uz piejūras mežiem. Otra lieta, kas bija saistīta ar šīm ekoloģiskajām prasībām, cik jāpaliek ekoloģiskajiem kokiem, sausajiem kokiem, tas ir būtiski uzlabots, tieši vides jomā, šeit ir veiktas būtiskas izmaiņas.

Gerhards skaidro, ka jaunā kārtība ir pirmais solis, lai mainītu mežu apsaimniekošanas sistēmu, kas ir padomju laiku mantojums. Tā jāpadara liberālāka, kur meža īpašniekam ir lielākas tiesības lemt par savu īpašumu.

“Nekā personīga”: Vai nav apspriests jautājums, ka varētu atļaut privātīpašniekiem cirst mežu, kad vien viņi vēlas?

Gerhards: Tāda kārtība mums ir kaimiņvalstīs, Somijā un Zviedrijā, kur ir līdzīga situācija ar mežiem, bet vēsturiski ieveidojies tā, ka katrs īpašnieks pieņem savu lēmumu. Šobrīd Latvijā uz cilvēktiesībām realizēt savu īpašuma tiesības, protams, tas būtu pieņemams, bet no otras puses, ņemot vērā, ka no mūsu mežsaimniecības politikas mērķis nav nodrošināt to, ka cērt vienkārši pēc ātruma un varētu cirst četrreiz biežāk, nekā audzējot kokus, un to biomasu vienkārši šķeldā vai citos materiālos pārstrādāt, mūsu mērķis ir tomēr saglabāt šo mežu, saglabāt šo galveno bagātību, tas ir koki, lieli zāģbaļķi, šo vēsturisko attīstību, kāda ir bijusi, to saglabāt.

“Nekā personīga”: Tad tas jautājums nav dienas kārtībā un netiks aktualizēts, ka vajadzētu ļaut privātajiem cirst, kad vien viņi vēlas?

Gerhards: Es domāju, ka iesim soli pa solim.

“Nekā personīga”: Līdz tam varētu nonākt?

Gerhards: Nu jautājums ir, ja meža īpašnieki un nozare un sabiedrība kopumā to uzskatītu par pieņemamu, bet es domāju ka šobrīd šāds jautājums nav aktuāls Latvijā.

To, ka diskusija par stingrā regulējuma mīkstināšanu virmo starp ministrijas ierēdņiem un meža īpašniekiem, apstiprina Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors Arvīds Ozols. “Redziet, tā diskusija vienmēr ir starp to liberālo uzticības daļu un starp to policejisko regulēšanas daļu. Nu, mēs tajā diskusijā tagad esam kaut kur pa vidu. Somijā jau neviens meža īpašnieks nav ienaidnieks sev, līdz ar to, ja viņš nocirtīs kaut ko muļķīgi, viņš neiegūs to ienākumu, ko varētu. Un tad viņi skatās, kad tad tie koki ir izauguši pietiekami resni, lai būtu labākā cena, lai būtu ko atlicināt stādiem, ko iestādīt,” saka Ozols.

Nevienā meža politikas dokumentā būtiskas izmaiņas privāto mežu apsaimniekošanas jomā nav paredzētas. Tajos arī nav paredzēta iespēja samazināt cērtamo mežu vecumu, ko tagad grib panākt Zemkopības ministrija. Līdz ar to, ja valdība šos noteikumus pieņems, tā pārkāps labas pārvaldības principu.

Valdība par strīdīgajiem Zemkopības ministrijas noteikumu projektiem varētu lemt 18. februārī. Vides ministrija prasīs noteikumu projektu atlikt līdz brīdim, kad vasarā beigsies dabas skaitīšana un būs veikts ietekmes uz vidi novērtējums.