Zemkopības ministrija sāk pārbaudi par iespējamu “Latvijas valsts mežu” labvēlību vienam uzņēmumam

14 komentāri

Pirms nedēļas “Nekā Personīga” vēstīja, ka aptuveni trīs gadus Latvijas valsts mežos iegūtā papīrmalka pieejam vietējiem ražotājiem un Ulda Mierkalna “Patas” grupas uzņēmumiem. Tie pie papīrmalkas tiek apejot konkurentus un koksni eksportē. “Nekā Personīga” šonedēļ turpināja šķetināt tehniskās koksnes iepirkumus, iegūstot jaunus pierādījumus šai shēmai.

“Nekā Personīga” jau stāstīja, ka trīs gadus “Latvijas valsts mežu” papīrmalkas eksports notiek caur diviem privātiem uzņēmumiem “Pata” un “Pata Board”. “Latvijas valsts meži” interviju par šīm tēmām atteica. Valsts uzņēmums nepiekrīt intervijai, līdz Zemkopības ministrija pabeigs pārbaudi. Taču tas aktīvi uzstājas citos medijos.

Tomass Kotovičs

Tomass Kotovičs
“Latvijas valsts mežu” Komunikācijas daļas vadītājs (Fragments no TV24 intervijas)

“(TV24:Ir izskanējuši tādi kā apgalvojumi, ka “Pata” [..] ka viņi ir tie, kas nosmeļ krējumu. Kāpēc, no kurienes pūš vējš? Vai jūs piekrītat?) Nē, mēs šādiem apgalvojumiem noteikti nevaram piekrist. Šeit ir šobrīd pārmetumi, ka “Patai” jau trīs gadus nav izdevies uzcelt šo rūpnīcu, kā tad tā, kā tik ilgs laiks pagājis. (TV24: Ka viņi veido, it kā no malas izskatās, lielas uzkrājuma rezerves, tāpēc izskatās pēc krējuma?) Loģiski, koksni tik ilgi nevar glabāt, tātad viņa tiek pārdota tālāk.”

Nozares uzņēmumi norāda uz netaisnīgu attieksmi “Latvijas valsts mežu” koksnes pārdošanā. Strīds ir par papīrmalkas klasifikāciju. To kāro skandināvu celulozes ražotāji, kas ik pa laikam izpērk Latvijā pieejamo. Tagad papīrmalku kopā ar sliktākas kvalitātes koksni valsts uzņēmums piedāvā pirkt tikai ražotājiem. Tas vietējām kokskaidu granulu un plātņu fabrikām ļauj tikt pie stabilām piegādēm un nebūt atkarīgiem no straujām cenu svārstībām, ko izraisa daudz lielāko skandināvu celulozes rūpnīcu aktivitātes. Taču viens no lielākajiem papīrmalkas pircējiem ir “Pata” grupas uzņēmumi, kam koksnes pārstrādes ražotnes nav.

2017. gadā “Latvijas valsts meži” pārtrauca pārdot papīrmalku brīvajā tirgū. Ieviesa jaunu produktu, ko nosauca par “tehnoloģisko koksni”. Tā ir papīrmalka, kam piejaukta zemākas kvalitātes koksne. Noteica kritērijus pircējiem. Galvenais nosacījums: firmai jābūt savai koksnes pārstrādes fabrikai. Īpaši noteikts, ka pretendenti nevar būt tie, kas koksni šķeldo vai vienkārši saskalda malkā.

2016. gadā “Latvijas valsts meži” saņēma vēstuli no politiski ietekmīgā kokrūpnieka Ulda Mierkalna. Viņa uzņēmums “Pata Board” grasījās celt kokskaidu plātņu rūpnīcu Valmierā, tāpēc arī vēlējās slēgt līgumu par tehnoloģiskās koksnes pirkšanu. Fabrikas celtniecības sākums bija prognozējams pēc vairākiem gadiem, taču “Latvijas valsts meži” ar “Pata Board” līgumu noslēdza.

“Pata” strādā visā valstī, un viens no tās centriem ir Valmierā. Te intereses sakrita: “Pata”  taisījās būvēt kokskaidu plātņu rūpnīcu vietā, kur Valmieras pašvaldība vēlējās attīstīt ambiciozu industriālā parka plānu.

Zemi industriālā parka celtniecībai atrada “Latvijas valsts mežu” teritorijā. Tie ir 100 hektāri Valmieras pievārtē. Taču problēma bija tā, ka zeme neatrodas Valmieras pašvaldībā, bet gan blakus esošajā Beverīnas novadā.

Plāna īstenošanai Zemkopības ministrija piekrita zemi uzdāvināt Valmierai. Bonusā nāca mežs, no kura iegūtos kokmateriālus pašvaldība drīkst izmantot industriālā parka finansēšanai. 2015. gadā valdība mainīja Valmieras robežu, tai pievienojot plānoto industriālo parku. Te savu rūpnīcu gribēja būvēt “Pata”.

Jānis Baiks

Jānis Baiks
Valmieras mērs (“Valmierai un Vidzemei”)

“”Pata” izteica, viņi arī iedevuši visu to, kas no viņa puses būtu nepieciešams. Bet viennozīmīgi to, ko mēs arī viņus bijām informējuši par to, ka šī teritorija tā kā būtu gatavoti priekš no kokapstrādes uzņēmumiem. Šeit arī tāds interesants aspekts, ja Eiropas finansējums tiek izmantots. Attiecīgi, lai pašvaldība iesniegtu projektu, mums ir jābūt sadarbības partneriem ar noslēgtiem līgumiem, bet šie līgumi viņiem nedod nekādas priekšrocības, jo pēc tam, kad šī infrastruktūra ir sagatavota, ir atklāta izsole.”

Līdz līgumam netika. Teritorijā atradās Otrā pasaules kara sprāgstvielu noliktavas paliekas un atklāja aizsargājamo trīspirkstu dzeni, vakarlēpi un melno dzilnu. 2016. gadā mežu iekļāva piesārņoto vietu reģistrā, mainīja plānus, lai neapdraudētu retos putnus. Dome sarēķināja, ka spridzekļu aizvākšana projektu sadārdzinās par vairākiem simtiem tūkstošu. Tāpēc izlēma to atlikt līdz nākamajam ES fondu plānošanas periodam.

Jānis Baiks

Jānis Baiks
Valmieras mērs (“Valmierai un Vidzemei”)

“2017. gada augustā pašvaldība tikai kļuva par īpašnieku. Un faktiski tā reāli bija 2018. gads, kad mēs arī 2018. gada vidū aptuveni mēs arī savos plānos salikām to, ka reāli tas viss pārceļas uz 2021., 2022. gadu, kad būs jaunais plānošanas periods. (NP: Ap to laiku droši vien bija skaidrs, ka fabrikas tur vēl trīs gadu laikā nebūs.) Tas noteikti.”

“Pata” apgalvo, ka par problēmām Valmieras projektā nav zinājusi līdz pat 2018. gadam, tādēļ ar tīru sirdsapziņu piedalās “Latvijas valsts mežu” koksnes izsolēs.

Jānis Baiks

Jānis Baiks
Valmieras mērs (“Valmierai un Vidzemei”)

“(NP: Pašvaldība ir maldinājuši uzņēmumu par termiņiem?) Es absolūti negribētu teikt, ka mēs esam kaut ko maldinājuši, jo tā informācija arī viņiem tika nodota par šo visu. Protams, ka viņi rēķina savu biznesa plānu, mēs no savas puses liekam, un mēs esam arī par to informējuši katrā ziņā.”

“Pata Board” ir tikai divi darbinieki, firma nodarbojas tikai ar kokmateriālu tirdzniecību. 2018. gadā, kad papīrmalkas cena sasniedza rekordu, tieši šim uzņēmumam piegādāja piekto daļu no visas “Latvijas valsts mežu” tehnoloģiskās koksnes. Līgumi ir arī mātesuzņēmumam “Pata” – kurināmās un kamīnmalkas ražošanai, lai gan “Latvijas valsts mežu” definētajos kritērijos īpaši norādīts, ka malkas skaldītāji un šķeldotāji tehnoloģiskās koksnes iepirkšanai nekvalificējas. Valsts uzņēmums neatklāj to, cik daudzi līgumi un kādos laikos slēgti ar šiem uzņēmumiem.

Tomass Kotovičs

Tomass Kotovičs
“Latvijas valsts mežu” Komunikācijas daļas vadītājs (Fragments no TV24)

“Mežā aug koki. Ir tievā daļa kokam, tuvāk galotnei, un arī kopšanas cirtē, izkopjot tievos kociņus, tas ir tas sortiments, ko sauc par sīkkoksnes vai tievkoksnes sortimentu. Tas no viņa var uztaisīt vairākas lietas, viņu var izšķirot tādā veidā, ka viņš kļūst par papīrmalku. Tad tiek sašķirots pa sugām, visi sausie tiek izšķiroti ārā, var pārdod papīrmalku. Tad ir augstāka cena, bet ir daudz vairāk malkas un daudz vairāk izmaksu. Pēc Latvijas uzņēmēju pieprasījuma, jo viņiem šāds produkts nav vajadzīgs jau no 2009. gada, “Latvijas valsts meži” ir uzsākuši ražot citu sortimentu – tehnoloģisko koksni, kur visas sugas ir kopā sajauktas tā kā no meža nāk, tātad viņa ir lēti uztaisīta.”

Taču tā nav taisnība. Koksni sašķiro jau mežā un nekur tālākā transportēšanas procesā to nejauc kopā. Šis ir “Latvijas valsts mežu” mežizstrādes uzdevums firmām, kas strādā valsts mežos. Tajā redzams, ka pašu mazvērtīgāko koksni – malku – uzdots kraut vienā krautnē. Bet koksne, kas atbilst papīrmalkas kvalitātei jāšķiro pa sugām. Savs kods un vieta bērza papīrmalkai, savs apsei, savs melnalksnim, savs skujkokiem. Katra kaudze cirsmas malā gaida savu kārtu, kad tai atbrauks pakaļ un nogādās pie pircējiem. Pārvadājumus “Latvijas valsts mežiem” nodrošina privāti uzņēmumi. Pavadzīmes rāda, ka arī tie katru koksnes tipu ved atsevišķi, ja tā uzdevis pasūtītājs.

Pēc pagājušās nedēļas “Nekā personīga” sižeta “Latvijas valsts mežu” papīrmalkas piegādes uz Latvijas ostām ir apstājušās. Izņemot vienu, Ventspils ostā uzņēmuma “Ventplac” teritorijā turpina vest “Pata” piederošo papīrmalku no “Latvijas valsts mežiem”.

Divi no Ventspils ostā nofilmētajiem pārvadātājiem “Nekā Personīga” apstiprināja, ka piegādes veikuši “Latvijas valsts mežu” uzdevumā.

Zemkopības ministrija reaģējusi, uzdodot valsts uzņēmumam izvērtēt “Latvijas valsts mežu” un “Patas” darījumus. Ceturtdien sasauktas “Latvijas valsts mežu” valdes un padomes sēdes, piektdien, 11. jūnijā, ministrijā jāiesniedz izvērtējums.

Arvīds Ozols

Arvīds Ozols
Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors, LVM kapitāldaļu turētājs

“Es kā kapitāldaļu turētāja pārstāvis esmu uzdevis akciju sabiedrības “Latvijas Valsts meži” padomei un valdei valdei sagatavot savus izvērtējumus, iesniegt viņus man, es izvērtēšu šos izvērtējumus un viņus iesniegšu ministram.”

Ozols pārrauga Latvijas mežus 28 gadus. Bijis Mežu ministrs, tagad ir Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors un cilvēks, kas pārstāv ministriju kā “Latvijas valsts mežu” akcionāru.

Pēc būtības”Nekā Personīga” atklātos faktus nepārbaudīs ne “Latvijas valsts mežu” padome, kuras uzdevums ir uzraudzīt uzņēmuma darbu, ne Zemkopības ministrija, kas ir uzņēmuma akcionārs. Visticamāk, pārbaude nekādus pārkāpumus nekonstatēs. Ministrija un “Latvijas valsts meži” varēs paziņot, ka bažas par labvēlību pret vienu uzņēmumu ir nepamatotas.

“Pata” grupā ietilpst uzņēmums “Pata Saldus”, ko agrāk sauca par “Saldus mežsaimnieku”. 90. gados tas noslēdza četrus līgumus ar Valsts meža dienestu, saņemot savā rīcībā 40 tūkstošus hektāru valsts meža uz 99 gadiem. Tagad šis mantojums nonācis “Latvijas valsts mežiem”. 2016. gadā līgumus pārjaunoja. Mežus atdeva atpakaļ valstij. Taču pretī “Pata Saldus” bez konkursa dabūja 16,7 miljonu eiro līgumu ar “Latvijas valsts mežiem” par mežistrādi un pārvadājumiem. Privātais uzņēmums piecus gadus varēs bez izsoles iepirkt ap 150 tūkstošiem kubikmetru koksnes gadā.

Arvīds Ozols

Arvīds Ozols
Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors, LVM kapitāldaļu turētājs

“(NP: Vai jūs kā kapitāldaļu turētājs esat informēts, ka šis 99 gadu līgums 2016. gadā ir mainīts uz valstij neizdevīgākiem nosacījumiem?) Pašlaik negribu to komentēt, tas būs iekļauts izvērtējumā. (NP: Arī šis punkts. Varbūt ir vēl kādas citas lietas, ko esat iekļāvis šajā izvērtējumā?) Atgriezīsimies pie viņa, tad viņš būs pabeigts.”

Jurģis Jansons

Jurģis Jansons
“Latvijas valsts mežu” padomes priekšsēdētājs

“(NP: Vai padomei tomēr nebūtu rūpīgāk jāuzrauga tas, ko dara “Latvijas valsts meži” šajos līgumos?) Es noteikti pārstāvu to sabiedrības daļu, kas uzskata, ka kaut kāda aktīva represīva rīcība ir nepieciešama tajā brīdī, kad tiesībsargājošo institūciju lēmumus, un tajā brīdī, ja mēs tādu saņemtu, protams, ka būtu.. Es kā padomes priekšsēdētājs, visticamāk, iekļautu dienaskārtībā šādus jautājumus. (NP: Tātad, kamēr nav tiesas lēmums, ka kāds ir zadzis, tad tikmēr jūs par efektivitāti un aizdomīgiem līgumiem vai konkurences kropļošanu neinteresēties.) Bet kā savādāk? Kā mēs varam bez tiesas lēmuma interesēties  par jūsu pieminēto procesu? (NP: Bet jūs esat padomes priekšsēdētājs, tāds ir jūsu pienākums.) Mēs interesējamies, protams, tiklīdz mums būs indikācijas par nelikumībām, es vēlreiz atkārtoju, ka esi iekļaušu padomes sēdes kārtībā šādu jautājumu.”

Aizvadītajā nedēļā “Nekā Personīga” telefoniski un klātienē uzdeva uzņēmumam “Pata”  jautājumus par līgumiem ar “Latvijas valsts mežiem”. Saņēmām atteikumu. Pēc raidījuma “Pata” atsūtīja pretenziju, ka viņu netapusī ražotne bija plānota nevis Kocēnu novadā, bet gan Valmierā.