Zemes īpašnieks vēršas ģenerālprokuratūrā par Rīgas namu pārvaldnieka nepamatotu maksājumu iekasēšanu no iedzīvotājiem

4 komentāri
Zemes īpašnieks vēršas ģenerālprokuratūrā par Rīgas namu pārvaldnieka nepamatotu maksājumu iekasēšanu no iedzīvotājiem
NEKĀ PERSONĪGA

Rīgas centrs, Katrīnas dambis 18a – pirms 15 gadiem te 2576 kvadrātmetru zemes gabalu, uz kura atrodas arī puse no piecstāvīgas dzīvokļu ēkas, nopirka privātfirma, kas tirgojas ar santehniku.

Tieši tā pat kā citi dalītā īpašuma saimnieki, viņi nolēma situāciju izmantot un iekasēt nomas maksu par zemi, kas atradās zem dzīvokļu mājas un tai apkārt.

Likums šādiem uzņēmējiem ir uzrakstīts ļoti pretimnākošs – viņiem nomas maksa nav jāprasa no katra dzīvokļa īpašnieka atsevišķi. Atliek noslēgt vienošanos ar nama apsaimniekotāju, kurš nomas maksu iekļauj iedzīvotāju rēķinos, naudu iekasē un pārskaita tālāk īpašniekam. Šajā gadījumā ēku apsaimnieko Rīgas namu pārvaldnieks.

Zemes īpašnieku pārstāvis Lauris Zvanītājs norāda: “Mēs mēģinājām vairākas reizes noslēgt viņiem līgumu. Tas bija ļoti nesekmīgi, jo vai nu nebija nekādas komunikācijas no viņiem, vai arī viņi mēģināja uzspiest līguma noteikumus. Neko nepamatojot, neveidoja dialogu. Galu galā 2016. gadā viņi pat neatbildēja mums vispār uz pieprasījumu, kā rezultātā mēs vērsāmies tiesā.”

Kamēr notika tiesa, Rīgas namu pārvaldnieks no iedzīvotājiem sāka iekasēt nomas maksu. Lai arī līguma, kas to ļautu darīt, nebija. Pārvaldniekā “Nekā personīga” skaidro – tā esot ierasta prakse. Šādi veido uzkrājumu, lai gadījumā, ja līgumu ar zemes īpašnieku noslēdz, iedzīvotājiem nebūtu vienā maksājumā jāsamaksā milzīga summa par vairākiem gadiem.

Tomēr Katrīnas dambja īpašuma saimnieku ieskatā šī darbība bijusi nepareiza. Turklāt Rīgas namu pārvaldnieks esot iekasējis naudu arī par 100 kvadrātmetru lielu iebrauktuvi un stāvlaukumu, ko izmanto tikai firmas darbinieki. Tiesas ieskatā par zemi, ko iedzīvotāji nemaz izmantot nevar, nomu prasīt nav tiesiski. Bet kā apgalvo zemes īpašnieki – Rīgas namu pārvaldnieks arī par šo strīdīgo gabalu no iedzīvotājiem naudu iekasēja vairākus gadus.

“Pamatbaža bija tāda, ka pienāks noilgums bez tiesvedības, viņi to naudu vienkārši paturēs. Jo arī tiesvedības laikā viņu paustā informācija liecina par to, ka viņi negrasās atmaksāt starpību. Starpība izveidojās, jo tiesvedības laikā sākās strīds par neliela zemes gabala daļu. Un attiecīgi šī summa mums tika noraidīta, kas nozīmē, ka tā nepienākas ne mums, ne Rīgas namu pārvaldnieka, viņu par pienākas iedzīvotājiem, kuri pa to samaksājuši,” norāda Zvanītājs.

Savukārt “Rīgas namu pārvaldnieks” valdes priekšsēdētājs Aivars Gontarevs skaidro: “To var jebkurš no dzīvokļu īpašniekiem pārliecināties, kādā veidā tika izstādīti rēķini un kādā veidā viņi tika pēc tam samaksāt. Tā kā te ir vēl tiesas spriedums pa vidu, tad tiesa to arī visu ir pārbaudījusi.”

Gadiem ilgā tiesāšanās un nomas maksas iekasēšana no iedzīvotājiem un iesaldēšana noveda pie tā, ka par šo summu sakrājušies nokavējuma procenti. Kā apgalvo Lauris Zvanītājs – pārvaldnieks esot gribējis šādi uzaudzēto parādu piestādīt iedzīvotājiem. Lai gan dzīvokļu īpašnieki naudu vairākus gadus bija punktuāli laikā maksājuši.

“Un pēc sprieduma spēkā stāšanās viņi lūdza atlikt sprieduma izpildi līdz 2019. gada beigām, lai varētu paspēt iegūt visus dzīvokļa īpašnieku vārdus, uzvārdus, personas kodus, kuri ir bijuši īpašnieki, sākot no 2010.gadā, lai varētu piestādīt rēķinus par likumiskajiem nokavējuma procentiem, neskatoties uz to, ka jau no 2010. gada viņi bija samaksājuši,” saka Zvanītājs.

Zemes īpašnieku stāstīto apliecina arī 2017.gadā tiesā notikusi saruna starp tiesnesi un Rīgas namu pārvaldnieka pārstāvi. Viņa uz jautājumu vai nokavējuma procentus iekasēs no iedzīvotājiem, atbildēja nepārprotami un pārliecinoši.

Gontarevs: Nu, tas ir kaut kāda pārstāvju interpretācija par tēmu. Bet ir fakti un es vēlreiz saku – pārliecinājos arī pats personīgi saku, – vai šie procenti ir iekļauta rēķinos? Nē – viņi iedzīvotāju rēķinos nav iekļauti. Viņi segti no mūsu naudas. Es pārliecinājos par to pats personīgi. Var runāt daudz ko, bet ir fakti.

“Nekā personīga”: Bet mums ir ieraksts no tiesas sēdes, kur jūsu pārstāvis uz jautājumu, vai nauda tiks piedzīta no iedzīvotājiem saka – protams.

Gontarevs: Viņš jau nezina, viņš nepieņem lēmumu, viņš ir konkrētajā konkrētajā gadījumā… Nu, šī tiesas sēde nebija tipiska, teiksim tā, ja.

Rīgas namu pārvaldniekā šo zemes īpašnieku sauc par nekaunīgu nagu maucēju, kura dēļ iedzīvotāji esot ķīlnieki. Nevienam no pārmetumiem pārvaldnieka valdes priekšsēdētājs nepiekrīt.

Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs (Gods kalpot Rīgai) Vjačeslavs Stepaņenko norāda: “Tas noteikti nav kārtīgi un neatbilst ne likuma burtam, ne likuma garam. Bet, lai izdarītu kaut kādus secinājumus, tomēr jāpasauc vai nu abas puses vai vismaz Rīgas namu pārvaldnieku, ko mēs varam izdarīt, tas ir pašvaldību uzņēmums un jāuzdod šie jautājumi viņiem.”

“Nekā personīga”: Jūsuprāt tā prakse kā tāda, ja Rīgas namu pārvaldnieks savus tiesāšanās izdevumus un kavējuma procentus iekļauj tālākos rēķinos no iedzīvotājiem. Vai tas ir pareizi?

Rīgas namu pārvaldnieka kapitāldaļu turētājs, Rīgas vicemērs Vadims Baraņņiks: Neesmu gatavos šo situāciju komentēt. Cik man zināms, tieši tādā veida viņi nerīkojas, protams, proti, viņi iekļauj sākumā izdevumus, pēc tam pēc atgūšanas to atgriež, bet pa to konkrēto situāciju, ko jūs pieminējāt. Ļaujiet man iepazīties.

Iepriekš Valsts kontrole revīzijā bija atklājusi, ka Rīgas namu pārvaldnieka dzīvojamo māju pārvaldīšanas maksas pamatojumi nav izsekojami un salīdzināmi ar faktiskajiem izdevumiem. Un no iedzīvotājiem tiek iekasēta nauda, kas nekāda veidā nav saistīta ar māju pārvaldīšanas izdevumiem. Zemes īpašnieki Katrīnas dambī saredzējuši, ka šis gadījums ir līdzīgs un par savu tiesvedības pieredzi uzrakstījuši vēstulē Valsts kontrolei un Ģenerālprokuratūrai.

“Jo skaidrs, ka mājas iedzīvotājiem nav ne informācija par tiesvedību. Ne viņi skatās tās tāmes, ne viņi var izsekot šiem izdevumiem,” saka Zvanītājs.

Savukārt Gontarevs pauž: “Lai viņi vēršas, lai viņi vēršas. Viņš izmanto valsts resursus un ne tur, kur vajag. Augstākā tiesa ir pateikusi, kam ir taisnība, kam nav. Ja tās jau ir vienkārši kaut kādas emocijas, kaut kāda ieriebšanas kāre, vai atriebības kāre. Tiesas spriedums skaidri pasaka abām pusēm par ko, kam bija taisnība un viss. Strīds ir izsmelts. Viņš var turpināt darīt un vērsties, kur viņš grib, mēs turpināsim pārstāvēt iedzīvotājus un dosim pretī.”

Vēl augustā Rīgas dome nobalsoja, ka pašvaldības kapitālsabiedrībās par pēdējiem diviem gadiem jāveic neatkarīgs audits. Tas plānots arī Rīgas namu pārvaldniekā. Valdes priekšsēdētājs “Nekā personīga” apliecina, ka vēl tikai tiekot gatavoti dokumenti iepirkuma rīkošanai. Tas nozīmē, ka laika audita veikšanai nebūs palicis pārāk daudz – saskaņā ar domes lēmumu pirmais starpziņojums kapitāla daļu turētājam – šajā gadījumā Vadimam Baraņņikam – auditoriem jāiesniedz ne vēlāk kā nākamā gada 31. janvārī.

Pēc “PNB bankas” agrākās “Norvik” bankas aizvēršanas, Rīgas namu pārvaldniekam tajā iestrēguši seši miljoni eiro. Banku uzraugam FKTK viņi pieprasa atzīt, ka tā nav viņu, bet iedzīvotāju nauda. Tas ļautu miljonus atgūt no noguldījumu garantiju fonda. FKTK intervijā “Nekā personīga” apliecināja, ka Rīgas namu pārvaldnieka interpretācijai nepiekrīt. Tā uzskatāma par pašvaldības uzņēmuma naudu. Tas nozīmē – Rīgas namu pārvaldnieks 6 miljonu vietā var droši cerēt atgūt tikai 100 000, kas ir likumā noteiktā izmaksa no banku garantiju fonda.

Bet Rīgas namu pārvaldnieks joprojām neesot saņēmis gala atbildi no FKTK. “Nekā personīga” zināms, ka komisija kārtējo reizi pagarinājusi atbildes sniegšanu līdz novembra vidum. Iespējams gaidot brīdi, kad amatā stāsies jaunā komisijas priekšsēdētāja. Neoficiāla informācija liecina, ka visticamāk FKTK atbilde Rīgas namu pārvaldniekam būs negatīva.