Zatlers: Esmu pesimistisks – karš būs

43 komentāri

Šogad pirmo reizi Latvijas vēsturē par spiegošanu pieķerta augsta līmeņa amatpersona – Saeimas deputāts Jānis Ādamsons. Gaišā dienas laikā Rīgā nošauts futbola aģents. Visa gada garumā notikuši mēģinājumi izprovocēt nekārtības ar Covid-19 pošu un ierobežojumu pretinieku pūļiem Rīgā un citās Latvijas pilsētās. Bet notikumi, kas norisinās gada nogalē pie Baltkrievijas un Ukrainas robežā, aizēno visu līdz šim pieredzēto.

Tā saucamo bēgļu krīze Baltkrievijā, potenciālais karš Ukrainā, apdraudējums no Krievijas. 2022. gadā drošības jomā izaicinājumu būs ļoti daudz.

Valsts prezidents Egīls Levits sarunā ar ”Nekā personīga” liela Latvijas robežsargus. Viņi pierobežā ar Baltkrieviju katru dienu mūs pasargā no Lukašenko režīma veiktā hibrīduzbrukuma. Eiropa tam nav bijusi gatava, jo, piemēram, likumi, kas regulē bēgļu un patvērumu meklētāju kontroli uz robežas, sen vairs neatbilst reālajai dzīvei.

Egīls Levits
Latvijas Valsts prezidents

“Lukašenko režīms izmanto migrantus kā hibrīdieroci pret Latviju, Lietuvu, Poliju Bet man jāsaka tā, kā Eiropas Savienības normatīvie akti, kas attiecas uz migrāciju, kas attiecās uz patvērumu, tā koncepcija ir pieņemta divtūkstošo gadu sākumā, kad bija pilnīgi cita starptautiska situācija, kad nebija zināmi tādi hibrīdi uzbrukumi, izmantojot migrantus. Un šī koncepcija ir novecojusi. To es esmu pārrunājis ar Polijas prezidentu, Lietuvas prezidentu, bet arī ar daudziem citiem, un tādēļ ir svarīgi, ka tiek iniciēta Eiropas Savienības likumdošanas šajos jautājumos maiņas, lai adaptētu likumdošanu reālai situācijai, kāda tā ir izveidojusies šodien un tieši aizvakar. Arī Francijas prezidents Makrons teica, ka sākumā viņš bijis pret to, bet tagad arī Francija atbalsta iniciatīvu tagad grozīt Eiropas Savienības likumdošanu tādā veidā, lai tā nevarētu tikt ļaunprātīgi izmantota, kā to patlaban izmanto Lukašenko režīms.”

Eksprezidents Valdis Zatlers saka – nevajag daudz runāt, bet darīt. Tuvāko gadu laikā draudzīgu attiecību ar Baltkrieviju nebūs. Un, kamēr tur pie varas ir represīvs režīms, mums ar steigu jāizbūvē robeža, ko naivi būdami, līdz šim neesam izdarījuši. Jo tā saucamie bēgļi nav vienīgais hibrīdierocis kā Minska varētu censties apdraudēt mūsu robežas.

Valdis Zatlers
Bijušais Latvijas Valsts prezidents

“Mums bija tāda ilūzija, ka Eiropā būs miers, kā mēs esam pieraduši, jo kā mēs arī cerējām, ka tas būs arī visā Eiropas ģeogrāfiskajā daļā. Kā redzam, esam nedaudz bijuši naivi. Savas robežas tomēr nāksies aizsargāt un diezgan cieši. Jo vienmēr tomēr jāatceras, ka kādreiz Padomju Savienības robeža bija nostiprināta ļoti spēcīgi – pilnīgi neiespējami saprast, kāpēc starp draudzīgo Poliju un draudzīgo Padomju Savienību ir gandrīz divus kilometrus plaši nocietināta robeža. Laiki mainās un mums viņiem ir jāpielāgojas.”

Džo Baidens
ASV prezidents

“Lūk, kāds ir piedāvājums. Es pret prezidentu Putinu biju pilnīgi tiešs – pēdējais, ko teicu, ja viņš ieies Ukrainā, ekonomiskās konsekvences viņa ekonomikai būs iznīcinošas. Iznīcinošas. Punkts viens. Punkts divi – mēs uz austrumbloka valstīm nosūtīsim vēl vairāk  ASV un NATO karavīru, lai nodrošinātos pret jebkādu Krievijas uzbrukumu.”

Pirms dažām dienām Krievijas žurnāla ”Nacionālā aizsardzība” redaktors, kurš vēl nesen komplimentāri eksluzīvi intervēja Aleksandru Lukašenko, TV tiešraidē nodemonstrēja karti, kā Krievija teorētiski varētu uzbrukt Baltijai. Lai gan Krievija to nekad nedarīšot, jo cienot kaimiņvalstu robežas. Turklāt – šo absurdo plānu publiskojuši ārvalstu žurnālisti. Tāpēc tās uzskatāmas par absolūtām muļķībām. Ar to nodemonstrējot, ka rietumu runas kā Krievija apdraud Ukrainu, arī ir nepatiesas.

Igors Korotčenko
žurnāla ”Nacionālā aizsardzība” galvenais redaktors

“Tiek dots masīvs Krievijas radioelektronisks trieciens, visa rietumu kara apgabala radioelektroniskās iekārtas izslēdzas un Baltijas flotei. NATO radari kļūst akli un neko neredz. Tajā laikā Zviedrijas salā Gotlandē izsēžas Krievijas kara transporta lidmašīnas. Krievijas armija un Baltkrievijas bruņotie spēki noslēdz Suvalku koridoru, savienojas un izolē NATO un Poliju no Baltijas valstīm. Jauna valdība Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Tiek pasludināta Igaunijas tautas republika, Latvijas tautas republika un Lietuvas tautas republika.”

Valdis Zatlers
Bijušais Latvijas Valsts prezidents

“Un šie paziņojumi, ka NATO tuvojas Krievijas robežām, var būt pilnīgi pretēji – Krievija agresīvi militārā ceļā tuvojās NATO robežām, un mēs esam gatavi šīs robežas aizsargāt un attiecīgi arī reaģēt. Attiecībā uz pašu Ukrainu, Ukrainas armija ir daudz labāk sagatavota, nekā tā bija pirmā kara laikā, un, protams, es ceru, ka karš nesāksies. Bet tad jautājums ir, cik reizes Putins savilkusi savu karaspēku lielā apjomā pie Ukrainas robežām vienkārši tāpat vien. Viņš jau sāks kļūt nenopietns ar savu militārā spēka demonstrāciju. Tā kā pastāv ļoti augsti riski. Es katrā ziņā esam pesimistiskajā pozīcijās, ka ir jāgatavojas uz visļaunāko – karš būs.”

Viena no atslēgas amatpersonām, kura šajos saspringtajos laikos nodrošina Latvijas drošību un par kuras darbu publiski zināms maz, ir Satversmes aizsardzības biroja priekšnieks. Viņš ir galvenais, kurš koordinē Latvijas slepeno dienestu darbu. Un SAB priekšnieks uztur kontaktus ar partnerdienestiem rietumos. Pēc tam, kad novembrī pēkšņi mira līdzšinējais biroja vadītājs Jānis Maizītis, Rīgas pils saimnieks Egīls Levits aiz slēgtām durvīm veic pārrunas ar iespējamiem kandidātiem. Nacionālā drošības padome, kurā darbojas augstākās valsts amatperonas, ir vieta, kur šos kandidātus izvērtē un izraugās labāko. Līdz šim sanāksme nav notikusi. Neoficiāli izskan, ka visticamāk SAB priekšnieka kandidāti varētu būt no kādas no drošības iestādēm, prokuratūras un ārlietu resora.

NP: Ņemot vērā to, kādi ir gan iekšējie, gan ārējie draudi, kas, jūsuprāt, ir svarīgāk – tas, kas notiek ārpusē, kur mums piepalīdz arī mūsu partneru dienesti, vai arī tas, kas notiek šeit, iekšienē, kur mums pašiem tomēr jātiek galā? Vai šajā amatā var būt, piemēram, diplomāts, kurš strādā ārpusē, un varbūt iekšējo situāciju nezina, vai tomēr ir kāds speciālists no institūcijām šeit, Latvijā?

Levits: “Satversmes aizsardzības biroja galvenais uzdevums ir pretizlūkošana, tas nozīmē, tas darbojas uz ārpusi, pamatā, bet ne tikai, bet pamatā uz ārpusi. Un šeit ir ārkārtīgi svarīga uzticība no mūsu sabiedrotajiem, no sabiedroto dienestiem. Ja šāda uzticība nebūs, tādā gadījumā arī šis cilvēks vai visi mūsu dienesti nevarēs efektīvi strādāt. Tā kā tas ir ārkārtīgi svarīgs faktors, šī uzticība un tādēļ jebkāds mēģinājums politiski ietekmēt šo izvēles procesu būs kontraproduktīvs. Tā ir iestāde, kas nodarbojas pamatā ar pretizlūkošanu, un tas arī nosaka šī cilvēka profesionālo kvalifikāciju.”

NP: Jūs arī tomēr sazobē, strādājot ar SAB vadītāju diezgan ciešā, cik daudz no šī cilvēka profesionālajām zināšanām ir atkarīgs tas, kā tas darbs tiek darīts un kā dienesti strādā, un, piemēram, vai cilvēks bez juridiskās izglītības, nepārzinot kriminālprocesu, piemēram, varētu vadīt šo iestādi?

Levits: Man jāsaka tā, ka SAB vadītājs nav tas, kurš dara operatīvo darbu. Bet vadītājs ir tas, kurš organizē to, vadītājs ir tas, kurš norāda virzienu, vadītājs ir tas, kas kontrolē operatīvo darbu. Ārkārtīgi svarīgs jautājums. Un līdz ar to tam ir jābūt, teiksim, cilvēkam, kurš pārskata, pārredz un spēj novērtēt iestādes darbu. Un arī pateikt, kur varbūt tas nav īsti pareizi un kur ir, kurā virzienā ir jāstrādā tā, kā tas ir tiešām, es teiktu ir primāri. Vadītāja amata kandidātu loks nav liels, bet ir pietiekoši iespējas atrast piemērotu kandidātu.

NP: Ja mēs minētu, ka kandidātu loks ir trīs, mēs kļūdītos?

Levits: Tas, protams, ir amats uz kuru neviens tā īpaši necenšas, netiecas. Sak’, tas ir mans sapņu amats. Nu beidzot, beidzot es gribētu tur nokļūt. Šie cilvēki ir jāpārliecina, patlaban mēs atrodamies šajā pārliecināšanas procesā.

Valdis Zatlers
Bijušais Latvijas Valsts prezidents

“Viennozīmīgi tam jābūt cilvēkam, kas stāv ārpus politikas. Un nedrīkst būt ne mazākā aizdomu ēna par to, ka kāda politiskā partija vai politiskais spēks spēj šo cilvēku kaut kādā veidā ietekmēt. Tāpēc ir svarīgi, lai cilvēks būtu profesionālis. Ar profesionālu dzīves pieredzi. Un, pirmkārt, ļoti līdzsvarota personība. Tātad cilvēks, kuru nevar izsist no viņa uzskatu sistēmas, nevar izsist viņu no savu darbu uzdevumu veikšanas ar kaut kādām provokācijām. Vai mums šādi cilvēki ir? Ir, jo viņi parasti ir nemanāmi. Specdienesta vadība nav tā, kas iet katru dienu medijos un mēģina sevi pozicionēt un reklamēt – tās ir neredzamas personas, kas dara savu darbu. Tajā pašā laikā, mainoties pasaulei, nākamajam vadītājam jābūt spējīgam runāt medijos par to darbu, ko dara SAB. (NP: Ja mēs paraugāmies virzienus, kuros skatīties, lai meklētu šos profesionāļus, jūsuprāt, tas ir tikai specdienesta iekšiene. Vai tās var būt prokuratūra vai līdzīga veida institūcijas, kur tomēr ir  augstas raudzes cilvēki arī ar juridisku izglītību.) Līdzšinējā pieredze rāda, ka augstas raudzes jurists un arī augstas raudzes militārpersona var būt ļoti labi SAB vadītāji. Tā kā nav tāds obligāts noteikums, ka tam obligāti jānāk no specdienestu iekšienes.”

Egīls Levits
Latvijas Valsts prezidents

“(NP: Bet tad mēs nekļūdīsimies, sakot, ka nākamnedēļ, visticamāk, šī te Nacionālās drošības padomes sēde varētu notikt?) To es nekomentēšu, jo Nacionālās drošības padomes sēdes darba kārtībā ir, protams, konfidenciāla.

(NP: Atskaitot jūs to neviens cits nedrīkst komentēt.) Jā, tā kā es to nekomentēšu, bet Nacionālā drošības padome strādā. (NP: Bet tad sanāk tā, ka 2022. gadu mēs varēsim sagaidīt ar jaunu SAB priekšnieku? Visticamāk. Potenciāli vismaz kandidātu?) Es domāju, ka tas vēl nākamā gada sākumā šis process turpināsies. Tagad jau tikai palikušas divas nedēļas, nedaudz vairāk.”

Raidījumam “Nekā Personīga” neoficiāli ir zināms, ka Nacionālā drošības padome, kurā darbojas valsts augstākās amatpersonas, lai izvērtētu potenciālo SAB priekšnieka kandidatūru, varētu sanākt jau nākamnedēļ – 22. decembrī.

43 komentāri