Vitenbergs sola atbalstu uzņēmējiem un kopā ar uzņēmēju Ošleju gatavo krīzes plānu

25 komentāri

No augļu un dārzeņu tirgotāja par Tautsaimniecības komisijas vadītāju Saeimā un ekonomikas ministru. Tieši šāda dažu gadu laikā bijusi karjera Jānim Vitenbergam no “KPV LV”.

Krīzes laikā viņš nonācis ministrijā, kas vistiešāk atbild, cik veiksmīgi izkļūsim no krīzes bedres, kuras dibenu vēl neesam sasnieguši.

Tūrisma gida profesija Kultūras koledžā, Liepājas pedagoģijas akadēmijā bakalaurs tūrisma vadībā. Un pieredze vairumbāzē lielajiem klientiem tirgojot augļus un dārzeņus. Tāds ir Covid-19 krīzes ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs. Viņš uzskata, ka ar šiem pienākumiem tiks galā.

Kas ir Jānis Vitenbergs?

Ekonomikas ministrs, par kuru neviens neko sliktu nevar pateikt. Tāds ir īsais raksturojums, ko žurnālisti secināja pirmajās dienās, kad Vitenbergs nonāca augstajā amatā. “Latvijas Avīze” vien sajauca viņa foto – rakstam par jauno ministru pievienojot attēlu ar saskaņieni Andri Morozovu.

Vitenbergs dzīvojis Tukuma rajonā, Zentenē. Mācījies Kandavas internātvidusskolā. Tajā iepazinies ar vēlāko “Vienotības” un arī Zatlera partijas biedru, tagad advokātu Klāvu Olšteinu, kurš mācījies divas klases augstāk. Olšteins atceras, ka Vitenbergs viņam prasījis padomu, kur mācīties tālāk. Ieteicis tagadējam ministram nākt uz Rīgu. Vēlāk pēc mācībām Latvijas Kultūras koledžā un Liepājas pedagoģiskajā akadēmijā Vitenbergs pastrādājis ārzemēs. Tad atgriezies un sācis strādāt preču vairumtirdzniecības kompānijā “SANITEX”.

Tad mainījis darbu. Kļuvis par lielo klientu menedžeri uzņēmuma ”Augļu serviss” noliktavās.

Agrākais priekšnieks rakstiskās atbildēs “Nekā personīga” stāsta, ka Vitenbergs pie viņiem nostrādājis četrus gadus. Tagadējā ministra uzdevums bijis klientu līgumu saskaņošana, vienošanās par cenām un preču apjomiem, pārdošanas plānošana. Ar agrāko priekšnieku par politiku neesot runājuši, bet ar citiem kolēģiem diskutējis un mudinājis būt politiski aktīviem. Tas jau bijis laiks, kad Artuss Kaimiņš sāka veidot “KPV LV”.

“Vitenberga stiprās puses – mērķtiecība, vienkāršība, spēja izveidot komunikāciju ar dažādiem cilvēkiem, spēja ātri mācīties un apgūt liela apjoma informāciju.Vājās puses – pieredzes trūkums konkrētajā sfērā,” norāda SIA “Lietas MD” pārdošanas vadītājs Edgars Jackevičs.

“Nekā personīga”: Cilvēki kuluaros saka, ka Jūsu izglītība varētu kalpot par labu pamatu, lai vadītu viesnīcu. Latvijas Kultūras koledža – tūrisma gids. Liepājas Pedagoģijas akadēmija – Tūrisma vadības bakalaurs. Vai ar to nav par īsu šobrīd krīzes laikā, lai vadītu veselu nozari valstī?

Vitenbergs: Es gribētu jautāt, kas tad ir tā nepieciešamā izglītība, lai Tu būtu labs ekonomikas ministrs. Diemžēl Latvijas Universitātē nav tāda mācību programma ”Ekonomikas ministrs”. Šobrīd skatoties pēc manas darba pieredzes un tas, ko esmu izdarījis gada laikā Tautsaimniecības komisijā, es esmu sevi parādījis no tās labākās puses, un es domāju, ka šobrīd atbilstu šim amatam.

Vairāki “KPV LV” biedri “Nekā personīga” atceras, ka Vitenbergu uz partiju atvedis Ralfs Nemiro. Abi bijuši pazīstami jau iepriekš. Kādā satikšanās pasākumā ar vēlētājiem Vitenbergs palūdzis iespēju nofotografēties ar partijas līderiem, tajā skaitā Kaimiņu. Vēlāk foto izmantota priekšvēlēšanu aģitācijas avīzei. Neoficiāli zināms, ka tā izdošanu noorganizējis Nemiro.

“Mana tā iesaiste ir pateicoties Ralfam Nemiro. Jo bijām pazīstami arī pirms tam. Es pats jau kādu laiku, sekojot līdzi politikai, gribēju vairāk iesaistīties arī savas dzīves lemšanā pats nevis atstāt to kāda cita ziņā,” norāda ekonomikas ministrs.

Citu partiju politiķi Vitenberga virzīšanu ministra amatam sauc par vienīgo iespējamo. “KPV LV”  rezervistu soliņš ir ļoti īss. Partijas līderis Atis Zakatistovs gan apgalvo – iekšienes diskusijās kandidāti bijuši vairāki, bet neatklāj kuri. Viņaprāt, Vitenberga galvenais trumpis esot neatkarība.

“Labāku Tautsaimniecības komisijas vadītāja nav bijis Latvijā. Un Labāka Ekonomikas ministra nevar būt krīzes brīdī, jo viņš ir pilnīgi neatkarīgs,” saka Zakatistovs.

Vitenberga (Ošleja?) krīzes plāns

Šis laiks ļauj ar viena “Twitter” ieraksta palīdzību nokļūt krīzes plānu radītāju epicentrā. Ekonomists un biznesmenis Jānis Ošlejs portālā “DELFI” publicēja savas pārdomas, ko vajadzētu darīt valstij. Vitenbergs to izlasījis, un nu Ošlejs ministrijā palīdz plāna tapšanā. Uzņēmumiem vienkārši jāļauj turpināt darboties. Tā ir Ošleja pamatdoma, kas jānodrošina. Viņš izraudzīts par darba grupas moderatoru.

“Es biju uzrakstījis viedokļa rakstu par to, kas ministram patika, un, balstoties uz šo, tika izveidota darba grupa, kuras mērķis ir izveidot Latvijas attīstības programmu. Un Ekonomikas ministrija un daudzas citas vietas līdz šim ir dalījušas naudu dažādos veidos, bet varbūt bez stratēģijas un bez skaidra redzējuma, kā nodrošināt izaugsmi. Mēs negribam dalīt naudu, mēs vēlamies ieguldīt tā, lai Latvija varētu strauji augt. Kā Singapūra,” norāda Ošlejs.

Nemiro iesāktie skandāli

Vitenberga priekšgājējs Ralfs Nemiro pašā vīrusa krīzes priekšvakarā aizgāja ar skandālu. SAB viņam atņēma pielaidi valsts noslēpumam. Kādi bijuši specdienesta argumenti šādi rīkoties, Nemiro sabiedrībai joprojām nav paskaidrojis.

Plašu neapmierinātību premjera Kariņa birojā un citos valdības partneros radīja Nemiro spītīgā vēlme “Latvenergo” iedabūt Pāvelu Rebenoku.

Vitenbergs izvairās vērtēt Nemiro rīcību. Esot aprunājies ar Rebenoku un viņš ministrijā vairs nestrādā. “Nekā personīga” zināms, ka tā bijusi koalīcijas partneru prasība, – lai “KPV LV” varētu paturēt ekonomikas ministra portfeli iztīrīt valsts pārvaldi no Rebenoka cilvēkiem. Tomēr ”Olainfarm” padomē savulaik strādājusī Daina Sirlaka joprojām strādā kompānijas ”Ventas osta” padomē, kur nokļuva ar Nemiro ministrijas gādību.

“Mēs kā partija esam apmierināti ar Nemiro darbību. To, ko viņš paveica šī gada laikā ministrijā, un viņš pieņēma lēmumu tai brīdī par “Latvenergo” padomi. Esam dzirdējuši par to, ka padome nebija izrādījusi iniciatīvu vai gluži pat pretēji, kas bija galvenais mērķis – elektrības tarifa samazināšana, kas bija ļoti svarīgi. Tad šobrīd tā situācija ir izvērtusies tāda, kāda viņa ir, un man vajadzēs tuvākajā laikā pieņemt lēmumus, iepazīties ar situāciju, saprast kā rīkoties tālāk,” norāda Vitenbergs.

Ministram Nemiro plāniem iebilda valsts sekretārs Ēriks Eglītis. Saspīlējums nonāca tik tālu, ka Nemiro jau nosūtīja Valsts kancelejai un premjeram ieteikumu Eglīti no amata atbrīvot un aizrotēt uz Statistikas pārvaldi. Un viņa vietā iecelt Eglīša vietnieku Edmundu Valanti. “Nekā personīga” zināms, ka ar viņa darbu ministrijā savulaik ļoti neapmierināts bijis agrākais premjers Māris Kučisnskis. Kritiku par nespēju tikt galā ar saviem pienākumiem Valantim netieši izteica arī Krišjānis Kariņš. Premjers vairākkārtīgi kritizēja Nemiro izgājienus.

Nemiro pret valsts sekretāru Eglīti ierosināja vairākas dienesta pārbaudes par it kā nolaidīgu darbību. Argumenti gan vairāk liecināja, ka pārbaudes sāktas, lai radītu negatīvu fonu Eglīša atlaišanai. Valsts sekretārs iesniedza atlūgumu, prasot viņu paturēt darbā līdz maija vidum, lai varētu sekot kā noslēdzas “Latvenergo” padomes konkurss. Visu citu ministriju valsts sekretāri rakstīja vēstuli Valsts prezidentam un premjeram, prasot nepieļaut politisku izrēķināšanos ar augstākajiem valsts ierēdņiem.

Sarunā ar “Nekā personīga” Vitenbergs neslēpj – Eglītim pēc paša atlūgumā noteiktā termiņa 15.maija darba ministrijā vairs nebūs.

Vitenbergs: Šobrīd Eglīša kungam iet trīs disciplinārlietas. Atlūgumu viņš ir iesniedzis, to iepriekšējais ministrs ir apstiprinājis. Viņa pilnvaras ministrijā beidzas 15.maijā. Šobrīd vēlos uzslavēt un uzteikt Edmundu Valanti, kas ir pienākumu izpildītājs, kurš visas šīs nedēļas, kad nebija politiskās vadības ministrijā, ir sekmīgi strādājis un visu to darba smagumu iznesis uz saviem pleciem. Tā kā es uzskatu viņam ir jādod iespēja, taču man šobrīd ir arī mana iespēja novērtēt viņu un varbūt arī citus vadošos ierēdņus ministrijā tādos kaujas apstākļos, lai izvērtētu tuvākajā laikā, ko es varētu darīt tālāk.

“Nekā personīga”: Tad tīri teorētiski uz šo brīdi 15.maijs ir pēdējā Eglīša darba diena?

Vitenbergs: Jā, šobrīd tāds statuss ir.

“Nekā personīga”: Tad Jūs neplānojat tur neko mainīt, un viņš 15.maijā savāc mantas un iet prom?

Vitenbergs: Jā, šobrīd tā sajūta tāda ir.

Jaunu valsts sekretāru konkursā nemeklēs – tam neesot laika. Tāpēc izraudzīsies no esošajiem ierēdņiem ministrijā.

“Uzņēmēji šobrīd ir mans darba devējs, kuri vistiešākā kontaktā būs un varēs saprast, vai Vitenbergs attaisto uz viņu liktās cerības vai nē. Tā kā, ja uzņēmēji būs priecīgi un apmierināti, tad es domāju valsts būs…. Augs savā labklājībā un arī valsts iedzīvotāji pēc tā izjutīs gandarījuma prieku,” saka Vitenbergs.