Viens no vadošajiem ENAP banku lietu policistiem Dmitrijs Strogonovs zaudē pielaidi valsts noslēpumam

5 komentāri

Par tiesībsargājošo iestāžu operatīvajiem darbiniekiem parasti plašākai sabiedrībai nekas nav zināms. Tieši viņi ir tie, kuri vāc informāciju par plānotiem vai īstenotiem noziegumiem. Vienam no ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) inspektoriem, kurš bijis klāt pēdējo gadu skaļajās banku lietās, Dmitrijam Strogonovam anulēta pielaide valsts noslēpumam.

Policista advokāte apgalvo, ka Strogonovam uzrādītie pārkāpumi bijuši pārāk formāli un viņš no darba atstatīts nepamatoti. Valsts drošības dienesta priekšnieks kategoriski noraida, ka palaides anulēšana būtu  atriebība par daudzajām pret bankām sāktajām izmeklēšanām.

Šī gada janvārī Skanstes ielas rajonā dienas laikā varēja ieraudzīt trillera cienīgas ainas. Pretterorisma vienības OMEGA vīri maskās, un vēl ievērojams skaits citu tiesībsargājošo iestāžu darbinieku, burtiski ieņēma augstceltni. Tiesībsargi izmeklē naudas atmazgāšanu caur “ABLV Bank”. Nosauktā summa ir gana iespaidīga, dažos gados uz fiktīvu darījumu pamata izlaisti cauri 50 miljoni eiro. Organizētā grupa bijusi plaša, bijušie bankas darbinieki, Latvijas un arī  Baltkrievijas un Krievijas uzņēmēji.

Raidījums “Defacto” ziņo, ka šajā lietā iesaistīts arī bankas akcionārs un bijušais valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis. Lietu pirms  diviem gadiem sāka izmeklēt Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde. Taču nesen lietu pārņēma organizētās noziedzības prokuratūra un arī kratīšanas vietas un laiku noteica tieši viņi. Prokuratūra reti kad pati ir procesa virzītājs  un tas bija pirmais signāls, ka ENAP 1.nodaļai, kas izmeklēšanu sāka, neuzticas.

ENAP pirmā nodaļa, ko vada Inese Gise, izmeklējusi skaļas banku lietas.  Pirms pieciem gadiem šīs nodaļas policisti  atklāja, ka ar “Trasta komercbanka” vadības ziņu īstenotas naudas atmazgāšanas shēmas, par rubļiem uzpērkot Krievijas vērtspapīrus un naudu izlaižot caur Eiropas bankām. Kratīšanas  notika arī pie bankas valdes locekļa Viktora Ziemeļa, kas vēlāk sniedza izšķirošās liecības pret Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču.

“Trasta komercbankā” sāktā izmeklēšana vēlāk noveda pie apsūdzībām pret nacionālajā apvienībā ietekmīgo Māri Sprūdu, kuru šobrīd tiesā vienā lietā ar apvienības bijušo ģenerālsekretāru Aigaru Lūsi.

Starp  šīs nodaļas lietām var minēt arī “Baltic International Bank” kriminālprocesu, un lietu ar  “Swedbank” darbinieku līdzdalību naudas atmazgāšanā. Izņemot  apsūdzību pret Sprūdu un vēl 10 personām, pārējās lietas uz  tiesu nevirzās.

ENAP informāciju, kas ļauj atklāt noziegumus, pamatā saņem no Finanšu izlūkošanas dienesta ziņojumiem. Bet pārvalde arī pati veic operatīvo darbu. Ar dažādām metodēm vāc informāciju,  arī iesaistot aģentus un iefiltrējoties uzņēmumos.

ENAP pirmās nodaļas  lietu  daudzskaitlīgus parādījās līdz ar operatīvo darbinieku Dmitriju Strogonovu. Viņš policijā strādā jau kopš 2002.gada. Dmitrijs Strogonovs kādu laiku pameta dienestu, un strādāja par detektīvu. Interneta dzīlēs joprojām atrodama viņa kā privātdetektīva adrese Brīvības gatves namā

Pirms pieciem gadiem Strogonovs atgriezās policijā,  kļuva par ENAP inspektoru un pamatā strādāja ar banku lietām. Visiem policistiem, kuri strādā ar krimināllietām, ir nepieciešama pielaide valsts noslēpumam.

Tāda bija arī Strogonovam. Taču Valsts drošības dienests to pirms nedēļas  anulēja. Pagājušajā gadā Valsts drošības dienests veica pārbaudi ENAP, kā tiek glabāta slepenā informācija. Dmitrijam Strogonovam tika izņemts dators. Vēl vairākiem policistiem tika atklāti pārkāpumi valsts noslēpuma glabāšanā. Strogonovam šogad bija plānots paaugstinājums. Nodaļas vadītāja Inese Gise viņu gribēja iecelt par savu vietnieku. Tas sakrīt ar Valsts drošības dienesta lēmums anulēt pielaidi Dmitrijam Strogonovam.

Dmitrijs Strogonovs
ENAP galvenais inspektors

Nekā personīga: Vai Jūs pārsūdzēsiet Valsts drošības dienesta lēmumu par pielaides atņemšanu?

Dmitrijs Strogonovs: Jā, protams, apstrīdēšu. Jā!

Nekā personīga: Vai un kā pielaide ietekmē Jūsu atrašanos ENAP?

Dmitrijs Strogonovs: Protams, ietekmē.

Nekā personīga: Bez tās Jūs nevarat darīt to darbu, ko darāt?

Dmitrijs Strogonovs: Neapšaubāmi!

Valsts policijas atbilde “Nekā personīga”

Varam apstiprināt, ka šobrīd šai personai ir anulēta speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam un šobrīd šī persona vairs nepilda Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes galvenā inspektora pienākumus. Amatpersonai bija jāveic kārtējā pārbaude, lai saņemtu speciālo atļauja pieejai valsts noslēpumam. Šo personu var vērtēt kā kompetentu un profesionālu darbinieku, bet, saņemot šādu Valsts drošības dienesta lēmumu, policija to ņem vērā un īsteno.

Dmitrija Strogonova advokāte ir redzējusi Valsts drošības dienesta lēmumu un apgalvo, ka iemesli pielaides atņemšanai ir pārāk formāli. Tiekot uzsvērts, ka policists neesot glabājis slepeno informāciju atbilstoši noteikumiem.

Jeļena Alfejeva
Zvērināta advokāte

VDD pārbaudes bijušas arī iepriekš un nav konstatēta kaut kāda informācijas vākšana privātās interesēs, ne arī kāda neatļauta informācija izmantošana ne tiem mērķiem, kam tā paredzēta. Tur ir tādi formāli pārkāpumi, ka vajadzētu to informāciju glabāt tā kā tas ir paredzēts MK noteikumos. Un tā konstatēta neatbilstība šo te pielaidi noņemot.

Advokāte min, ka VDD lēmumā nav konkretizēti pārkāpumi, kā tieši Strogonovs nav ievērojis likumu par valsts noslēpumu. Tikpat labi policija pati nenodrošinot savus darbiniekus ar pienācīgām telpām, piemēram, lai liecinieka nopratināšanu nedzirdētu citi kolēģi. Pielaides anulēšana ar sensitīvām lietām strādājošam policistam bez smagu pārkāpumu pazīmēm, pēc advokātes domām esot jāvērtē piesardzīgi. Versiju, kā tā būtu atriebība pret ENAP sāktajām izmeklēšanām, kategoriski noraida Valsts drošības dienesta priekšnieks.

Normunds Mežviets
Valsts drošības dienesta priekšnieks

Es kategoriski noraidu šādās spekulācijas. Kā es jau teicu, mēs raugāmies objektīvi uz situācijām. Un mums nav jāvērtē tas, ar ko konkrēti amatpersona tajā brīdī nodarbojas.

Valsts drošības dienesta lēmumu var pārsūdzēt un Strogonovs solījis to darīt. Vispirms to vērtēs ģenerālprokurors, pēc tam pierādījumus  skatīs tiesa.

Normunds Mežviets
Valsts drošības dienesta priekšnieks

Mēs esam pārliecināti par savu pierādījumu stiprumu. Jebkurā gadījumā mēs dzīvojam demokrātiskā valstī un regulējums, kas nosaka valsts noslēpuma aizsardzības kārtību arī paredz īpašu pārsūdzības kārtību. Jebkura  persona, kura uzskata, ka viņas tiesības ir aizskartas, var vērsties noteiktajā kārtībā tiesā. Un tiesa pieņem objektīvu lēmumu.

Valsts policija “Nekā personīgā” atbildēja, ka tā  izvērtējot amatpersonas dienesta pieredzi, izglītības tematisko jomu un Dmitrijam Strogonovam  piedāvājot turpināt dienestu amatā, kur šāda speciālā atļauja nav nepieciešama. Raidījumā rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka operatīvajam darbiniekam piedāvā strādāt ceļu policijā.