Komentāri

Partijai “Vienotība” pēdējos gadus neiet. Popularitāte nepārsniedz 5%, biedri aiziet. Kopš 2016. gada oktobra partijai nav valsts finansējuma. Pirms tam “Vienotība” gadā saņēma 140 000 eiro. Par valsts naudas atņemšanu “jāpateicas” deputātiem, kas 2014. gada Saeimas vēlēšanās īstenoja naudīgas individuālās kampaņas. Jāatbild par to visai partijai.

Pēc vēlēšanām “Vienotība” apņēmās uz atbildīgiem posteņiem vainīgos deputātus nevirzīt. Bet drīz vien to vairs nevarēja īstenot. Viens no individuālajiem “kampaņotājiem” bija deputāts Vilnis Ķirsis. Šogad viņš bija “Vienotības” mēra kandidāts pašvaldību vēlēšanās Rīgā.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Vilnis Ķirsis

Vilnis Ķirsis
Rīgas domes deputāts (“Vienotība”)

(NP: Kā jūs vērtētu situācija partijā, ņemot vērā, ka ir finanšu iztrūkums?) Protams, labāk, ka, ja nav iztrūkuma, bet nu vērtēju, nu, ka nekas jau traģisks nav, jācīnās. Jādara lietas un viss būs.

Pēdējo gadu “Vienotību” vadīja Andris Piebalgs, kurš partijas finansēs neesot iedziļinājies. Viņa vietnieks Edvards Smiltēns esot bijis aizņemts ar partijas nodaļu organizēšanu un darbu frakcijā. Par naudu diezgan brīvi lēmis ģenerālsekretārs Artis Kampars. Pašvaldību vēlēšanās naudu ieguldīja Ķirša kampaņā, lai konkurētu ar visur esošo Nilu Ušakovu. Vēlēšanās neveicās, un rezultātā partija ir palikusi parādā ne tikai reklāmas aģentūrām, bet arī valstij. Revīzijas ziņojumā, ko nolasīja partijas kongresā pirms pāris nedēļām, teikts, ka partijai ir 19 000 nodokļu parāds un “Vienotības” darbiniekiem algās nav izmaksāti 14 000.

Artis Kampars

Artis Kampars
“Vienotības” ģenerālsekretārs

(NP: Vai esat noseguši arī savas saistības pret darbiniekiem?) Nu, pilnībā visas saistības pret darbiniekiem ir nosegtas, ja neskaita ģenerālsekretāru, kuram šobrīd divus mēnešus nav izmaksāta alga. (NP: Ir parādi valstij. Cik šie parādi ir apjomīgi un kā jūs viņus nosegsiet?) Uz šo brīdi “Vienotībai” nav nodokļu parādu pret valsti, tie jau ir nosegti. Uz konkrēto situāciju tas bija viena mēneša darbaspēja nodokļa parāds, bet tas šobrīd ir nosegts.

Tomēr Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati Kampara teikto neapstiprina. Pirms nedēļas “Vienotības” parāds valstij vēl bija 12 000 eiro, šonedēļ nepilni 4000 eiro. Partija vēl ir parādā 5000 eiro reklāmas aģentūrai “Guilty”, aptuveni tikpat daudz kādam nekustamā īpašuma izīrētājam Jelgavā. Bija arī 5000 eiro parāds Liepājas namīpašniekam Ivaram Kesenfeldam, bet dienu pirms kongresa Kampars šo parādu samaksājis.

Vislielākais parāds “Vienotībai” ir par reklāmas izvietošanu. Esot kāda aģentūra, ar kuru ģenerālsekretārs sarunājis, ka tā ļaus parādu atdot ilgākā laikā. Kampars spītīgi atsakās atklāt, kas tas par uzņēmumu.

Arvils Ašeradens

Arvils Ašeradens
“Vienotības” valdes priekšsēdētājs

(NP: Jautājums – kas ir mediju aģentūra, caur kuru “Vienotība” izvietojusi reklāmu vēlēšanu kampaņā, kāds ir parāds un kā to plāno nokārtot?” Cik man ir zināms, tā ir aģentūra “Mediacom”. Un “Vienotība” tai ir parādā 120 000 eiro un mums ir panākts parāda atmaksas grafiks, kuram mēs sekojam.

“Mediacom” vadītājs Normunds Roziņš “Nekā personīga” neskaidroja, kāpēc ļāvis “Vienotībai” atlikt maksājumus, jo attiecības ar klientiem nekomentējot. No Kampara teiktā bija noprotams, ka soda procenti no “Vienotības” netiekot prasīti.

“Mediacom” jau ir bijis jāskaidro savas finanšu attiecības ar “Vienotību”. Uzņēmumā šai sakarā 2014. gadā bijuši KNAB darbinieki. Gadu iepriekš “Mediacom” bija ieguvis tiesības izvietot reklāmu par eiro ieviešanu, ko īstenoja tolaik “Vienotības” paspārnē esošā Finanšu ministrija.

Augustā notikušajā kongresā “Vienotība” ievēlēja jaunu valdi, kurā vairs nav iepriekšējo vadītāju Solvitas Āboltiņas, Edvarda Smiltēna un Andra Piebalga.

Lai saprastu, ko darīt ar partijas bēdīgo finanšu situāciju un ģenerālsekretāru Arti Kamparu, “Vienotības” valdes locekļi pulcējās Doles salā uz neformālu sanākšanu viesu namā.

Sanākšanu bija organizējis pats Kampars. No sanāksmes pirmais aizbrauc Rinkēvičs, paliek Salaspils mērs Raimonds Čudars, eiroparlamentārietis Krišjānis Kariņš, “Vienotības” ministri, Saeimas Aizsardzības komisijas vadītājs Ainars Latkovskis un ekspremjere Laimdota Straujuma. Kāds sarunu dalībnieks “Nekā personīga” pastāstīja, ka sanāksmē esot zīmētas shēmas, kā palielināt popularitāti, kas kuram turpmāk jāsaka. Finanšu problēmas īpaši izrunātas neesot. Salaspils mērs Čudars ir skeptisks, vai maz iespējams finansiāli partiju glābt.

Raimonds Čudars

Raimonds Čudars
Salaspils mērs, “Vienotības” valdes loceklis

Iepriekš mēs vienmēr spējām tikt ar šo situāciju galā. Bet, protams, ka šobrīd mēs nedrīkstam slēpt. Ir bažas saistībā ar to, ka mums šobrīd ir atņemts valsts sniegtais finansējums, un tas, protams, šo situāciju padara nu, zināmā mērā…, mēs esam bažīgi par to.

Kampars apgalvo, ka bažām nav pamata. Tāda situācija ar parādiem esot uz katrām vēlēšanām, pēc tam nauda ienāk un viss ir labi. Tomēr tā nav gluži taisnība. KNAB iesniegtās atskaites liecina, ka pirms četriem gadiem uz iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām “Vienotībai” finanšu problēmu nebija. Partija iztērēja tik, cik iekasēja.

Ķirša kampaņa nebija partijai pa kabatai, atzīst politiķe, kuru vairs uz svarīgām sanākšanām Doles salā neaicina. Viņas aiziešana no Saeimas esot tuvāko nedēļu jautājums. Un šonedēļ esot bijusi viena no pēdējām Saeimas frakcijas sēdēm, kuru viņa vadīja.

Solvita Āboltiņa

Solvita Āboltiņa
“Vienotības” Saeimas frakcijas priekšsēdētāja

Jaunajai valdei, pieņemot jebkuru nākamo lēmumu par jebkuras naudas tērēšanu. Vai tiek likts uz kaut ko vienu, vai vienu cilvēku vai tiek likts uz vienu komandu. Uz kaut kādu paredzamu darbību. Un kādā veidā tas tīri psiholoģiski ietekmē to kopējo klimatu partijā un kā tas ietekmē citas nodaļas. Vēlēšanas, arī pašvaldību vēlēšanas ir visā Latvijā un, cik es zinu, tad daļēji arī iekšēji ir pārliecība, ka tāpēc, ka tik daudz tika tērēts Rīgā, ir kaut kādā veidā mazāk sanācis tērēt citās pašvaldībās.

Pirms kongresa bijušas garas diskusijas, kas būs partijas vadītājs. Kādā valdes sēdē bijis priekšlikums, ka “Vienotību” varētu vadīt Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis caur “skaipu”.

Beigās izvēle apstājusies pie premjerministra vietnieka, ekonomikas ministra Arvila Ašeradena. Jau pēc kongresa partijai lielas summas ziedojuši uzņēmēji, kas uzvarējuši AS “Sadales tīkli” sarunu procedūrās. Vilis Dzenis 25. augustā ziedojis 7000 eiro. Viņa uzņēmums ECU Ķegums “Sadales tīkliem” veic darbus par 1,6 miljoniem eiro. Tikpat daudz ziedojis Didzis Duburs no SIA “Delta EM”. Šim uzņēmumam ar sadales tīkliem ir līgums par 800 000 eiro.

Arvils Ašeradens

Arvils Ašeradens
“Vienotības” valdes priekšsēdētājs

Partijas finansējumam ir kritiska situācija, es to neesmu noliedzis. Tomēr es nepārspīlētu to, mēs savas saistības kārtojam. un vairāk vai mazāk ir noregulētas tās attiecības ar visiem kreditoriem. Protams, ir nepatīkama situācija ar nodokļiem, bet katrā ziņā tā ir prioritāte.

Lasi vēl