1 komentārs

Šonedēļ ar spēkā stājušos tiesas lēmumu noslēdzās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) cīņa par bankrotējušā graudu pārstrādes uzņēmuma Daugavpils dzirnavnieks miljonu nodokļu parādu. Nodokļu administrācija izrādījās bezpalīdzīga, kad maksātnespējīgās firmas miljonus vērtos graudu elevatorus iekāroja dažādās īpašumu shēmās rūdīti ļaudis. Nodokļu inspektoru acu priekšā citi kreditori savāca maksātnespējīgā uzņēmuma mantu. Arī tiesā VID ir “apspēlēts”.

Valstij nodarīti miljona eiro zaudējumi, cietusi nodokļu administrācijas reputācija. Tikmēr VID saka, ka izdarījis visu iespējamo, un tagad cer uz Valsts policijas spējām pierādīt, ka ir apkrāpts.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Valsts ieņēmumu dienesta priekšā nodreb gan pieredzējuši grāmatveži, gan risku mīloši uzņēmēji. Taču izrādās, maksātnespējas procesā un tiesās arī nodokļu inspektorus var itin viegli apspēlēt. To uzskatāmi parāda trīs gadus ilgušais Daugavpils dzirnavnieka bankrots, kurā ieņēmumu dienests no diezgan drošām pozīcijām sākumā, beigās ir zaudējis miljonu eiro.

Akciju sabiedrība Daugavpils dzirnavnieks ilgus gadus bija nozīmīgs uzņēmums visiem Dienvidlatgales zemniekiem – tā ir vienīgā vieta, kur nodot un uzglabāt graudus. Uzņēmumu smagi skāra 2009. gada krīze, vairākus gadus tas nīkuļoja.  Īpašās nozīmes dēļ VID necentās piedzīt nodokļus, bet pagarināja samaksas termiņus, cerībā, ka uzņēmums atkopsies. Tomēr tā nenotika. 2014.gada decembrī Daugavpils dzirnavnieks bankrotēja un sākās tā mantas izpārdošana.

Viens no vērtīgākajiem īpašumiem bija akciju kontrolpakete Latvijas lielākajā zivjaudzētavā “Nagļi”. Tā apsaimnieko gandrīz divtūkstoš hektāru plašus zivju dīķus pie Lubānas ezera, kur audzē karpas. Valsts ieņēmumu dienests miljonu vērtās akcijas nebija apķīlājis. Īsi pirms bankrota Daugavpils dzirnavnieka akcionāri slepus šo īpašumu pārdeva paši sev. Vēlāk garā darījumu ķēdē Zivjaudzētavas akcijas nonāca pie akciju sabiedrības Tukuma straume padomes priekšsēdētāja vietnieces Aldonas Šlukas.

Pateicoties jaunajiem īpašniekiem, par Nagļu valdes priekšsēdētāju kļuva Gints Lazdiņš. Daugavpils dzirnavnieka vērtīgākais īpašums bija graudu pirmsapstrādes komplekss pilsētas pievārtē. Nodokļu administrācija tam bija uzlikusi hipotēku, lai nodrošinātu 1,8 miljonu nodokļu parādu. Tomēr pirmā roka uz šo kompleksu bija bankai, no kuras akciju sabiedrība bija aizņēmusies 1,2 miljonus eiro.

Maksātnespējas administratora algoti vērtētāji noteica, ka kompleksa cena ir 1,9 miljoni eiro. Īpašums bija jāpārdod izsolē un šo summu noteica par izsoles sākuma cenu.

Izsole izgāzās. Lai gan bija pieteikušies graudkopības nozares smagsvari “Latraps” un “Baltic agro”, solīšana izvērtās par farsu. Vairākkārt sevi pārsolot, uzvarēja firma “Lat export holdings”. Nesamērīgi augsto cenu, piecus ar pusi miljonus, viņi nesamaksāja.

Tāpēc iegādāties īpašumu bija tiesības otras augstākas cenas solītājam zivsaimniecībai “Nagļi”. Uzņēmuma pārstāvis Gints Lazdiņš solīja 5 miljonus. Taču arī Nagļiem nebija naudas, ko samaksāt. Tāpēc izsoli atzina par nenotikušu.

Lai gan Latraps bija gatavs maksāt 3 miljonus, administratore izlēma, ka otru izsoli nerīkos, bet atdos īpašumu par sākuma cenu nodrošinātajam kreditoram.  2015. gadā bankas prasījumu pret maksātnespējīgo Daugavpils dzirnavnieku bija nopircis graudu pārstrādes uzņēmums “Tukuma straume”.

Izsoli tiesā apstrīdēja gan kooperatīvs Latraps, gan Valsts ieņēmumu dienests. Sūdzībās tiesai minēts, ka abu augstāko cenu solītāju darbības rada pamatu bažām par ļaunprātīgu rīcību, kas vērsta uz to, lai AS Tukuma straume iegūtu īpašumu par izsoles sākuma cenu.

Izsoles uzvarētāja SIA Lat export holdings finanšu rādītāji neliecināja par spēju samaksāt 5,5 miljonus eiro.  Vienīgās uzņēmuma amatpersonas Sergeja Vojevodas divi citi uzņēmumi ir valstij nodokļos parādā vairāk nekā miljonu eiro. Tagad arī Lat export holding ir nodokļu parādnieks un pērn atzīta uzņēmuma maksātnespēja.

Savukārt otrs naskais solītājs, sabiedrība Nagļi ir uzņēmuma Tukuma Straumes kontrolē. Šis uzņēmums ir nodrošinātais kreditors un ir ieguvējs no izgāztās izsoles.  Nagļu valdes locekļa Gintars Teličena tēvs Vitauts strādā Nagļos un vienlaikus ir valdes loceklis AS Tukuma straume. Arī Nagļu padomes priekšsēdētāja vietniece Aldona Šluka ir padomes priekšsēdētāja vietniece sabiedrībā Tukuma straume.

Otrā lielākā solītāja saimniecības Nagļi saistība ar  Tukuma straumi  Daugavpils tiesas tiesnesei Regīnai Paipalai nelikās būtiska.  8.martā tiesnese izlēma, ka Valsts ieņēmumu dienesta aizdomas ir noraidāmas, jo lietā nav rakstveida pierādījumu par ļaunprātīgas vienošanās noslēgšanu. Raidījumam Nekā personīga tiesnese nebija gatava izskaidrot, kā šādam pierādījumam būtu jāizskatās.

VID spriedumu nepārsūdzēja, jo tā bija jau trešā tiesa par šo izsoli. Vispirms Daugavpils tiesa Valsts ieņēmumu dienesta prasību atzina par pamatot un atzina izsoli pat nenotikušu. Taču Latgales apgabaltiesa šo lēmumu atcēla un lieta nonāca pie tiesneses Regīnas Paipalas.

Valsts ieņēmumu dienests ir pārliecināts, ka izdarīja visu iespējamo, lai maksātnespējas procesā aizstāvētu valsts intereses.

Tagad nodokļu administrācijas cerība ir, ka shēmošanu izdosies pierādīt Valmieras policijai. Krimināllieta par krāpšanu lielā apmērā organizētā grupā policijā atrodas jau vairāk nekā gadu, taču lietā nav neviena aizdomās turamā, arī strīdus īpašums nav apķīlāts.

Šī gadījuma dēļ Valsts ieņēmumu dienests ir rosinājis mainīt parādu piedzīšanas kārtību no maksātnespējīgajiem uzņēmumiem. Dienests vēlas, lai vispirms no bankrotējušās firmas naudas tiek nomaksāti nodokļi, un tikai pēc tam uz atlikušo naudu var pretendēt pārējie, tostarp bankas.

TOP komentāri

  • pats
    0 0 0

    pats

    Par attiecīgu samaksu , VID nočammāja darījumu ! Nav citu komentāru !

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl