Vēstuļu nekvalitatīvo piegādi pirms EP vēlēšanām veica dzīvoklī reģistrēta firma; tās apakšnieks jau iepriekš sodīts par sliktu darbu

18 komentāri

Eiroparlamenta vēlēšanās balsotāju uzskaitei izmanto vēlētāju sarakstus. Lai vēlētājs zinātu, kurā iecirknī atrodas saraksts ar viņa datiem, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) 70 dienas pirms vēlēšanām katram vēlētājam tas jāpaziņo.

Tradicionāli tas notiek, izsūtot vēstules uz vēlētāju deklarētajām adresēm. Uz maijā notikušajām vēlēšanām tādu bija 1 380 000.

PMLP gada sākumā izsludināja konkursu pastniekiem. Visās iepriekšējās vēlēšanās pieteicās tikai viens uzņēmums – valsts akciju sabiedrība “Latvijas pasts”. Šogad valsts uzņēmumam pirmoreiz uzradās konkurents – SIA “Reller”.

PMLP nebija gatava, ka konkursā bez “Latvijas pasta” varētu pieteikties vēl kāds uzņēmums. Konkursa nolikums bija sagatavots pavirši. Pretendentiem neprasīja pieredzi līdzīga mēroga pasūtījumos, nebija paredzēti arī citi veidi, kā pārliecināties par pretendenta spējām. To mainīt vairs nevarēja, jo tad tā būtu pretendenta diskriminācija.

Vienīgais nosacījums, pēc kura noteica piegādātāju, bija cena. “Latvijas pasta” tarifus apstiprina regulators, tāpēc mazāk par 24 centiem par sūtījuma piegādi tas nevar piedāvāt. SIA “Reller” cena bija par divarpus centiem zemāka, un uzņēmums konkursā uzvarēja.

Uzņēmumam aptuveni 1,4 miljonu vēstuļu bija jānogādā katram vēlētājam līdz 16. martam. Aizdomas, ka liela daļa sūtījumu nav sasniegušas adresātus, radās vien aprīļa beigās. Pirmais trauksmi sāka celt Ozolnieku novads.

Cik vēstuļu nav piegādāts, nezina neviens. To arī nav iespējams noskaidrot. Pašvaldībās uzskata, ka informāciju saņēmuši aptuveni puse vēlētāju, tie, kas dzīvo pilsētās un lielākajās apdzīvotajās vietās. Tomēr rakstveida sūdzību PMLP nav daudz.

PMLP saņēma 200 konkrētas iedzīvotāju un pašvaldību sūdzības, kas ir juridiski iegrāmatotas, esot zināmi arī vārdi, uzvārdi, personas kodi. Tāpat pārvaldē nonākuši 5677 sūtījumi, kas nav sasnieguši adresātus. Lielāko daļu no tiem atdevis SIA “Reller”, pārējie saņemti no “Latvijas pasta”, kam nepareizi piegādātus sūtījumus nogādājuši iedzīvotāji.

SIA “Reller” dibināta 2003. gadā, bet pasta komersantu reģistrā firma reģistrēta 2017. gada maijā.  Togad uzņēmuma apgrozījums bija 220 000 eiro, bet 2018. gadā jau 770 000. Firmā ir trīs darbinieki. Uzņēmuma juridiskā adrese ir daudzdzīvokļu namā Purvciemā.

SIA “Reller” īpašniece un valdes locekle kopš 2007. gada ir Marina Mjasņikova. Viņa strādā arī citā pasta uzņēmumā – SIA “Post Service”. Šī kompānija norādīta arī kā apakšuzņēmējs līgumā ar PMLP. Konkursa noteikumi paredz, ka arī apakšuzņēmumam nedrīkst būt nodokļu parādu, ja tam atvēlētais darbu apjoms ir vismaz 10% līguma summas. “Reller” bija norādījis, ka ”Post service” veiks 9% darba.

Krievijas pilsonim Leonīdam Kaļiņinam piederošā “Post Service” pasta komersantu reģistrā ir no 2004. gada, bet no 2014. gada daudzkārt ir uzvarējusi valsts un pašvaldību iestāžu konkursos. Kopš 2017. gada maija firmu nomoka nodokļu parādi, un konkursos tā startēt nevar. Tieši tobrīd par pasta komersantu kļūst Mjasņikovas firma “Reller”, kas turpmāk piedalās iepirkumos. Abu kompāniju pamata nodarbošanās ir neadresēto sūtījumu jeb reklāmas bukletu izplatīšana. Uzņēmumu darbinieki uzskata, ka pārmetumi liela daudzuma Eiropas Parlamenta vēlēšanu informatīvo vēstuļu nozūmēšanā ir nepamatoti.

Kopš reģistrācijas pasta komersantu reģistrā ”Reller” atklātā konkursā ieguvis tiesības piegādāt Jelgavas pašvaldības izdevumu ”Jelgavas Vēstnesis”. Tur ar kompānijas pakalpojumu ir apmierināti. Neapmierinātas ir iestādes, kam pakalpojumus sniedza ar ”Reller” cieši saistītā ”Post service”. Tai lielākie līgumi bijuši ar Centrālās statistikas pārvaldi un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru. Abās organizācijās atzīst, ka sadarbība nebija laba, vairākkārt piemēroti līgumsodi.

Trūkumi vēlētāju apziņošanā par Eiroparlamenta vēlēšanām pamudināja Saeimas opozīcijas partiju deputātus prasīt atbildību no iekšlietu ministra Sanda Ģirģena. Tomēr ministru nav pamata vainot. PMLP apšaubāmo konkursu pirmoreiz izsludināja 23. janvārī. Šajā dienā Saeima vēl tikai lēma par Krišjāņa Kariņa valdības apstiprināšanu.

Lai gan PMLP atzīst, ka konkursa noteikumi nav mainīti vairākas vēlēšanas pēc kārtas, tomēr ministrs pārvaldi aizstāv un vainu meklē citos.