Veselības inspekcijai lūdz izvērtēt no Zolitūdes lietas noņemtās tiesneses Dzintras Zemitānes darba nespējas pamatotību

20 komentāri

Latvijas miera laikos vienā no lielākajām traģēdijām – Zolitūdes lietā – sešus gadus pēc notikušā joprojām nav skaidrs, kuriem jāuzņemas atbildība par gruvešos bojā gājušajiem un sakropļotajiem cilvēkiem. Lieta joprojām ir pirmās instances tiesā. Rudenī nenotika 20 sēdes, gaidot tiesneses Dzintras Zemitānes izveseļošanos.

Dīkstāve ilga divus mēnešus. Cietušie savu neapmierinātību ar iztiesāšanas ilgumu pauda protestos. Līdz Zemitāni novembra beigās nomainīja pret rezerves tiesnesi. Tiesnese Zemitāne izvairījusies no tiešām atbildēm gan par savas prombūtnes cēloņiem, gan prognozēm par atgriešanos darbā, tāpēc Tiesas priekšsēdētāja vērsusies Veselības inspekcijā, lūdzot izvērtēt viņai izsniegtās darba nespējas pamatotību.

Zolitūdē sabrukušā “Maxima” veikala lieta, kur dzīvību zaudēja 54 cilvēki un vēl daudzus sakropļoja, ir smaga – gan juridiski, gan emocionāli. Prokuratūra kriminālatbildību prasa piemērot septiņiem cilvēkiem. Prasītie sodi ir smagi – no trim līdz septiņiem gadiem cietumā.

Apjoma un sarežģītības dēļ krimināllietu pirmajā instancē neskata viens, bet gan trīs tiesneši. Septembrī lieta bija nonākusi noslēdzošajā posmā. Pabeigta tiesas izmeklēšana, nopratinātas 450 personas. Vēl atlika pabeigt debates, uzklausīt replikas un apsūdzēto pēdējo vārdu. Taču vienu darbdienu pirms nākamās nozīmētās tiesas sēdēs septembra vidū tiesnese Dzintra Zemitāne informēja kolēģus, ka ir slima un vairākas nedēļas nebūs.

Erlens Ernstons
Zolitūdes traģēdijas krimināllietas tiesnesis

Šajā telefonsarunā netika saņemta tāda objektīvi ticama informācija, cik tad ilgi būs šāda darba nespēja vai slimošanas ilgums, līdz ar to nebija iespējams prognozēt to nopietno laiku, cik tad ilgi varētu noņemt lietas no izskatīšanas, un es biju spiests vairākas reizes – piecas – nozīmēt un atkal atlikt lietas izskatīšanu.

Dīkstāve sadusmoja cietušos. Tādi lietā ir 267. Tiesāšanās ilgst jau ceturto gadu. Izmaiņas Zolitūdes krimināllietas tiesas sastāvā nenotika uzreiz. Un tam ir savs pamats. Tikai vienreiz kādu no pastāvīgā sastāva var aizstāt ar rezerves tiesnesi. Ja tad kādam kas notiek, lietu jāsāk skatīt pilnīgi no jauna – citā sastāvā.

Tiesas priekšsēdētājs nedrīkst iejaukties kolēģu darbā, vienlaikus tam ir jānodrošina saprātīgu termiņu ievērošana. Tāpēc tiesas priekšsēdētāja uzsāka saraksti ar sasirgušo tiesnesi, bet saņēma atbildes, ka notiek konsultācijas ar ārstiem. Uz pēdējo īsziņu pirms izšķirošā lēmuma par tiesnešu nomaiņu atbilde nemaz nepienāca.

Adrija Buliņa
Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas priekšsēdētāja

Tiesnese man neatbildēja, kad ir plānota vizīte pie ārsta, šādu informāciju nesaņēmu arī līdz dienai, kad tika pieņemts lēmums nomainīt tiesnesi Zemitāni ar rezerves tiesnesi, un mēs neriskējām, gaidot, kad būs nākamā vizīte, un pieņēmām lēmumu, jo citādi tas nebūtu samērīgi.

“Nekā personīga”: Kāda šobrīd ir situācija ar tiesnesi Zemitāni?

Viņai izsniegta darba nespējas lapa, un cerams viņa izdarīs visu, lai atrisinātu savas veselības problēmas.

Tiesnese Dzintra Zemitāne, kura līdz šī gada 13. septembrim skatīja Zolitūdes krimināllietu, arī “Nekā personīga” atbild, ka “vēl joprojām ir uz slimības lapas, ir darba nespēja”. Tiesnese arī apliecina, ka 19. decembrī viņai esot ārstu konsultācija.

Tiesnese Zemitāne stāsta, ka pēc atvaļinājuma atgriezusies darbā ar sasistu labo roku. Ārsti, domājot, ka roka lauzta, izsnieguši viņai darba nespējas lapu.

Dzintra Zemitāne
tiesnese, līdz šī gada 13. septembrim skatīja Zolitūdes krimināllietu

Un, rakstot šos spriedumus, man radās sarežģījumi, kuru rezultātā man priekšā ir smaga operācija.

“Nekā personīga”: Labā roka lauzta?

Jā.

“Nekā personīga”: Tā, ar kuru tikko noglaudāt matus?

Jā. Man tā ir šinī vietā lūzusi.

“Nekā personīga”: Un tas jums neļāva skatīt tik atbildīgu lietu (Zolitūdes lietu), kurā nonākusi finiša taisnē?

Es labprāt būtu atradusies zālē, ja tiesas priekšsēdētāja nebūtu no savas puses uzstādījusi prasījumu no manis, ka man ir jāraksta spriedums.

“Nekā personīga”: Jūs prasījāt palīdzību tiesas priekšsēdētājai asistenta veidā, un viņa to noraidīja?

Nē, es neesmu prasījusi.

“Nekā personīga”: Un kāpēc Jūs neprasījāt?

Šāds asistents jau nav paredzēts.

“Nekā personīga”: Kāpēc, lai tik svarīgā procesā tas nebūtu atbalstāms?

Šinī procesā, es nezinu, kā to varētu realizēt. Mums ir palīgi, kas strādā, bet – tas nav tik vienkāršs darbs.

“Nekā personīga” pamana tiesnesi Zemitāni braucam pie automašīnas stūres. Intervijas dienā viņa pieskata mazgadīgu bērnu. Šajās lietās lauztā roka viņai acīmredzami netraucē.

“Kolēģi ir pieprasījuši informāciju no Veselības inspekcijas, es ceru, ir saņēmuši informāciju. Es tiešām nesaprotu, kāpēc kolēģi uzskata, ka es vienkārši nenāku uz darbu. Man 19. decembrī ir konsultācija un priekšā smaga operācija,” uzsver tiesnese.

Adrija Buliņa
Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas priekšsēdētāja

Manā rīcībā ir informācija, ka darba nespējas lapas esot izsniegtas, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem.

“Nekā personīga”: Bet tādu detalizētāku informāciju esat ieguvusi?

Nē, detalizēts pārbaužu uzskaitījums manā rīcībā nav.

Atturēties no balsošanas vai nepiedalīties nolēmumā tiesnesis nedrīkst. Lai arī viens no tiesas sastāva ir vadošais tiesnesis, likums nosaka visiem vienādus pienākumus.

“Zinot šo situāciju no iekšpuses, atļaušos atzīmēt, ka kolēģes komunikācija – gan ar tiesas sastāvu, gan priekšsēdētāju – gan pirms darba nespējas, gan tās laikā, attieksme varēja būt labāka par darba un tiesas darba organizēšanas jautājumiem,” akcentē Zolitūdes traģēdijas krimināllietas tiesnesis Erlens Ernstons.

Adrija Buliņa
Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas priekšsēdētāja

Pieņēmu, ka mūsu valstī netiek slimības lapas izmantotas ļaunprātīgi un šī sistēma ir pietiekami sakārtota, lai – ne tiesnesis, ne jebkurš cits – nevarētu aiziet un saņemt slimības lapu tikai tad, kad viņam negribas pildīt savus amata pienākumus.

Neoficiāla informācija liecina, ka Zemitāne bijusi neapmierināta, ka viņai paralēli jāskata vēl citas krimināllietas, un sprieduma rakstīšanā būtu jāpiedalās arī Zolitūdes krimināllietā.

Tiesnešu ētikas kodekss nosaka augstus standartus, kā tiesnešiem jāizturas gan darbā, gan ārpus tā. Tiesas priekšsēdētāja plāno vērsties Ētikas komisijā, lai tā izvērtē, vai Dzintras Zemitānes attieksme atbilst tiesneša profesijai, vai nē.

Kopš  Zemitāni Zolitūdes lietā nomainīja ar rezerves tiesnesi, process raiti virzījies uz priekšu. Piecās sēdēs pabeigtas tiesu debates. Plānots, ka spriedumam vajadzētu būt nākamā gada pirmajā pusē.