10 komentāri

Augstākajos amatos vajadzētu noteikt principu, ka viens cilvēks amatu var ieņemt ne vairāk kā divas reizes, – tā intervijā raidījumam “Nekā personīga” norādīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Tāpat intervijas laikā Vējonis raidījumam stāsta par finanšu uzraudzības jomā padarīto, norāda, ka neredz tieslietu ministra Dzintara Rasnača (VL-TB/LNNK) demisijas pieprasīšanai, kā arī atbild uz citiem jautājumiem. Plašāk uzziniet “Nekā personīga” intervijā ar Vējoni.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Pēdējo reizi tikāmies pirms gada, kad Jūs neizsludinājāt Saeimas pieņemtos grozījumus kredītiestāžu likumā. Zināmā mērā ar Jūsu līdzdalību “Trasta Komercbankas” likvidatora amatā nonāca Armands Rasa. Pirms dažām nedēļām viņa palīgs Mārtiņš Bunkus ir ticis nošauts. Kas Jums ir zināms par šo notikumu?

Negribētu teikt, ka tagad prezidents kaut kādā mērā atmet atpakaļ, lai kāds konkrēts administrators nonāktu kādā konkrētā bankā, bet svarīgākais ir tas, ka, manuprāt, nedrīkst būt tā, ka likumi tiek veidoti kādām konkrētām situācijām, lai ar likuma palīdzību mēģinātu panākt kādu iespējamu rezultātu, kas būtu varbūt izdevīgs kādam.

Kad tā ir noticis, un kurš to ir darījis?

Nu, to jau parlamentā. Parlamentā jāseko līdzi tiem, kas iesniedza tai laikā tos priekšlikumus attiecībā uz likuma grozījumiem.

Vai Jums zināms, kāda viņiem bijusi tā interese to darīt?

Es jau to neesmu pētījis konkrēti, kāpēc tas deputāts vai politiskā partija sniegusi kādus priekšlikumus, jo es skatījos pēc principa, ka šādā veidā nedrīkst ietekmēt tiesu. Tāpēc es arī atdevu atpakaļ. Diemžēl parlaments nolēma neņemt vērā šo un atkārtoti apstiprināja tās pašas normas, tā kā pašlaik dzīvē tiek ieviestas tās normas, ko parlaments apstiprināja.

Bet tad sanāk tā, ka administratora spiediens sanāca lielāks nekā prezidenta spiediens?

To es nevaru apgalvot. Manuprāt, to neviens tā nevar viennozīmīgi apgalvot, un tie ir tikai kaut kādi pieņēmumi. Līdz ar to, teiksim, nu es domāju, ka spekulēt ap to situāciju nav vērts.

Jūsuprāt, nozares pārvaldes tieslietu ministrs ir labi ticis galā ar saviem pienākumiem?

Manuprāt, pēdējā gada laikā ir ļoti daudz izmaiņu izdarītas likumdošanā, lai maksātnespējas procesu padarītu daudz caurskatāmāku. Tur, protams, ļoti iespējams, visas problēmas nav novērstas, un tas darbs ir jāturpina.

Iespējams, ka šīs izmaiņas ir tikai kosmētiskas?

Es neesmu maksātnespējas speciālists.

Mēs “barojamies” tikai no tieslietu ministra teiktā par to, ka izmaiņas ir, bet, –  kā reāli šīs izmaiņas ir ieviestas dzīvē un ko tās ir uzlabojušas, mēs neviens neesam varējuši pārliecināties.

Tāpēc jau ir ļoti svarīgi, lai mēs kā sabiedrība, jūs arī kā mediji sekotu tam līdzi. Mēs tiešām redzam – joprojām nekārtības maksātnespējas jomā, mums uz to ir jānorāda, lai viņas novērstu nākotnē.

Vai nav problēma tā, ka Tieslietu ministrija ilgstoši ir bijusi vienas konkrētas partijas vadībā, – partijas, kuras augstas amatpersonas ir arī šobrīd sauktas pie atbildības un saistītas ar krāpniecību?

Tas, manuprāt, vēlreiz parāda to, ka kādam politiskam spēkam, kādai personai varbūt ilgstoši atrasties vienā amatā nav tā labā prakse. Un te mēs redzam, kas notika arī ar Latvijas Banku, kur Rimšēviča kungs bija ilgstoši. Uz dažādām pozīcijām vajadzētu ieviest šos ierobežojumus, ka nu ne vairāk par diviem termiņiem.

Jūs tagad tā kā uz Rasnaču mērķējat Jūsu sakāmo?

Es runāju par principu. Ka mums visos augstākajos amatos vajadzētu pilnībā ieviest principu, ka ne vairāk kā divas reizes ieņemt amatu.

Bet viss, kas ir bijis Rasnačam, sakām pēc šīs slepkavības, kāda ilgus gadus nav notikusi Latvijā, ir bijis, ka tas esot bijis Iekšlietu ministrijas lauciņš un viss.

Neapšaubāmi, – ja ir kaut kādas problēmas joprojām no likumdošanas aspektiem, no ieviešanas aspektiem, tas, protams, ir akmentiņš Tieslietu ministrijas dārzā, bet es šeit vēlreiz gribētu teikt, ka pēdējā gada laikā ir ļoti daudz izdarīts maksātnespējas jomas sakārtošanā, un tas ir noticis arī pašlaik Rasnača vadībā.

Kāds Jums pašam kā cilvēkam, kā pilsonim, kā prezidentam, rodas secinājums pēc tā visa, kas ir vairākus gadus noticis, un tagad Jūs sakāt, ka beidzot mēs esam vienu gadu saņēmušies, un tagad ir tāds trekns, asiņains punkts tam visam pielikts. 

Mēs esam aizlaiduši pārāk ilgi kopumā to maksātnespējas sektoru, nerisinot kaut kādas problēmas un tikai pēdējā gada laikā ir nopietni ķērušies klāt pie problēmu risināšanas.

Rudenī aizsākām sižetu sēriju, – tā saukto OIK skandālu. Atklājās, ka vairāki uzņēmēji krāpjas ar OIK atļaujām, kas zināmā mērā šo sistēmu sankcionē, arī Ekonomikas ministrija. Jūsu paspārnē tika izveidota komisija, kas nodarbojās ar šā jaunā modeļa izstrādi, kas zināmā mērā turpinātu šo sistēmu un, iespējams, paplašinātākā veidā. Un tad pēkšņi šo komisiju likvidēja. Kas notika?

Šeit formulēsim precīzāk, – tas pamatuzdevums bija izvērtēt pašreizējo enerģētikas sektora politiku, izvērtēt to, kādas ir mūsu valsts saistības starptautiski, kādas ir mūsu valsts iekšējās saistības. Komisija savu darbu pabeidza, ziņojumu iesniedza. Viņi bija darbu izpildījuši, un es arī viņus likvidēju. Nu, tā komisija izbeidza darbu, jo bija izpildīts tas darba uzdevumus, ko es viņiem biju uzdevis.

Kas ar to viņu darbu notiek tālāk?

Šis darbs ir publiski pieejams. Pašlaik Ekonomijas ministrija, kas kopumā valstī ir atbildīga par enerģijas politiku, viņi šo pētniecisko darbu zināmā mērā var izmantot.  To, vai viņi darīs nedarīs, tas ir atkarīgs no viņiem pašiem.

Jūsuprāt, cik godīgi ir šī te OIK sistēma, jo labums no šīs te sistēmas ir atsevišķiem, bieži vien arī ar politiķiem saistītiem uzņēmējiem, pārējā sabiedrība sponsorē šos uzņēmumus, ja tā varētu teikt?

Šeit jānodala ir tas, ka – neapšaubāmi, ka katra valsts izvēlās savu atbalsta sistēmu. Tas, ka diemžēl atrodas kādi uzņēmīgāki cilvēki, kas izmanto sistēmas nepilnības, lai gūtu sev varbūt lielāku labumu, jā, to mēs novērojam Latvijā. Un diemžēl šajā situācijā arī, nu ļoti iespējams. Mēs redzam, – tas nevar notikt arī bez kaut kāda politiska atbalsta, jo tās ir izmaiņas kaut kādos normatīvajos dokumentos, kas ir jāvirza vai nu uz valdību vai nu uz parlamentu… Daudz lielāka, lielāka atbildība ir jāuzņemas arī pašiem politiķiem.

Kuram? Kurš ir palīdzējis šo te “spēles laukumu” sakārtot tā, lai šie te uzņēmēji varētu labi pelnīt? Jau divreiz. Nesakiet, ka Jūs neziniet.

Nu… Tie ir dažādi laiki. Attiecībā uz OIK pašlaik Valsts policija veic ļoti konkrētu izmeklēšanu par to, kāpēc šāda lieta ir notikusi, bet šeit atkal mēs pienākam pie tā, ka pamatā vismaz pēdējos gados atbildība par nozari ir bijusi vienas partijas rokās.

Sanāk tā, ka daži uzņēmēji saauguši ar politiķiem. Jautājums, kur ir bijis KNAB, kurš to nav redzējis?

Nu jā, tas ir labs jautājums, kur ir bijis KNAB. Bet tas vēlreiz atkal liecina, ka mūsu valstī, droši vien, ir vēlreiz ļoti rūpīgi jāvērtē, kādā veidā politiskās partijas tiek finansētas.

Jā, bet mašīnu dāvināšana amatpersonu bērniem vai lēmumu pieņemšana viesnīcu numuriņos, –  tas nav saistīts tikai ar partiju finansēšanu. 

Nu jā un tas bija. Bieži vien mēs panākam to, ka valsts bieži vien kādām kontrolējošām institūcijām nespēj nodrošināt adekvātu finansējumu.

Bet Vējoņa kungs, vai nav tā, ka runa ir par nesodāmības sajūtu? Jo arī Jūsu padomnieks Vīganta kungs, mēs atklājām to savos materiālos, arī bija nodevis savas koģenerācijas stacijas testu, tieši tādā pašā veidā, kā pārējie uzņēmēji, par iespējamo krāpšanu. Jūs esat to personīgi pārrunājis?

Es tagad gribu precizēt, ka Vīganta kungs nekad nav bijis mans padomnieks. Ja, sāksim ar to. Jā viņš darbojās šajā ekspertu komisijā, kura vairs nedarbojās. Ja mana komisija turpinātu darbu, tad komisijā šādai personai vieta nebūtu.

Kā Jums šķiet, – vai Latvija nav šobrīd zaudējusi daļu savas suverenitātes, raugoties uz to, kas notiek banku sektorā šobrīd. Nozīmīgi lēmumi tiek pieņemti pēc tam, kad pie mums atbrauc, kā mēs sakām, draugi no ASV un pasaka, ka šī banka ir kaitīga, taisiet ciet.

Jā, neapšaubāmi ASV ir mūsu stratēģiskais partneris, mēs ar viņu sadarbojamies, un viņi sniedz rekomendācijas, līdzīgi kā ārvalstu investoru padome, kur būtu nepieciešams veikt uzlabojumus. Ir jautājums, cik Latvijas pusē ir gatavi šīs rekomendācijas ņemt vērā. Nav runa tikai un vienīgi par banku sektoru… Mēs taču zinām, ka mūs arī Pasaules banka ir ieteikusi, kā veselības jomu sakārtot, izglītības jomu sakārtot. Diemžēl mēs ne vienmēr esam ņēmuši vērā šīs rekomendācijas.

Šonedēļ FKTK beidzot pieņēma lēmumu attiecībā uz “ABLV Bank” pašlikvidāciju. Kā Jūs vērtējat banku uzraugu un tā dēvētā kontroles dienesta darbu, kā viņi ir strādājuši līdz šim? Kāpēc tikai pēc ASV Fincent ziņojuma notika šī sarosīšanās un un runas par par stingrāku uzraudzību. 

Kad kļuvu par prezidentu, mēs arī vienu no tādiem darbiem, ko kopumā valstī veicām, – runājām tieši par banku sektora uzraudzības kvalitātes uzlabošanu, un tāpēc arī notika 2016. gadā sākumā šīs izmaiņas, ka iepriekšējais FKTK vadītājs tika nomainīts pret Putniņa kungu. Pusotra gada laikā finanšu uzraudzības jomā ir ļoti daudz izdarīts. Tas, ka mums joprojām tur ir problēmas, – jā, bet vienmēr ir jāpatur prātā, ka katrā jautājumā ir divas puses.

Latvijas finanšu videi zināmā mērā traģiski bija notikumi saistībā ar Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča aizturēšanu un tās smagās aizdomas, kas uz viņu ir vērstas attiecībā uz kukuļu ņemšanu. Kādu ietekmi Latvijas reputācijai ir šis skandāls, jūsuprāt, radījis ilgtermiņā?

Jebkurš šāda veida skandāls rada ietekmi reputācijai. Tā, kā tas notika, – arī vienlaicīgi ar tām problēmām, kas bija “ABLV bankai”, tad finanšu sektora reputācijai, manuprāt, kopumā šie abi divi notikumi ir nodarījuši ļoti, ļoti lielu nodarījumu. Manuprāt, paies ļoti ilgs laiks, lai mēs varētu atkopties no šī nodarījuma. Ja tiešam tur tiks pierādīts, ka ir veiktas nelikumīgas darbības, tas vienkārši apliecinās to, ka mēs arī augstākajā varā valstī esam gatavi vērsties pret šādām rīcībām.

Vēl pēdējais jautājums. Vai Jūs pretendēsiet uz nākamo termiņu?

Tas ir vēl priekšlaicīgs jautājums jums, jo es strādāju un turpinu strādāt. Man vēl pietiekami ilgs periods, ir pašreizējā prezidentūras termiņā, ko strādāt. Līdz ar to es turpinu strādāt, ja.

TOP komentāri

  • omīte
    +8 +8 0

    omīte

    Par tiem 2 termiņiem augstos amatos - laba lieta! Tādus pašus termiņus vajadzētu noteikt arī saeimas deputātiem, lai tur ''neguļ'' visu mūžu, bet dzīvo reālā pasaulē.
    Pārējais viss ... tāda ūdens liešana vien ir ...
  • Skudra
    +7 +7 0

    Skudra

    Kauns par tādām Vējoņa atbildēm-kuļ tukšus salmus,gari runā un neko nepasaka. Teikumus veido pirmklasnieka līmenī.KAUNS!
  • aivars

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Meksikas garšas! Tako ar dažādām salsām un vistu

Meksikas garšas! Tako ar dažādām salsām un vistu

Kad ārā ir tik karsti cik Meksikā, ir jāēd tako, un Linda no ”Gatavo 3” ir sagatavojusi tam recepti. Šis ēdiens būs lielisks ne tikai paša vēderam, bet arī atsvaidzinās tavu cienasta piedāvājumu viesiem ballītē.

Tele2 “Gudro māju” apskata un novērtē interjera dizainere Santa Meikulāne

Tele2 “Gudro māju” apskata un novērtē interjera dizainere Santa Meikulāne

Ik nedēļu Tele2 ”Gudrajā mājā” viesojas kāda savā profesijā panākumus guvusi persona. Šoreiz meža biezoknī Gustavu Terzenu apciemoja interjera dizainere, ”Amerikas Arhitektūras balvas 2017″ ieguvēja Santa Meikulāne. Dizainere uzskata, ka tehnoloģijas palīdz ērtāk apieties ar dažādām lietām, tāpēc labprāt apskatīja ”Gudro māju”, lai redzētu, ko no piedāvātajām funkcijām vēlētos iegādāties savai mājvietai.

Lasi vēl