VDD un SAB pārmet VM vilcināšanos, lai varētu pārbaudīt ar noslēpumu strādājošo personu atkarības un psihisko veselību

4 komentāri

Alkohols, narkotikas, cita veida atkarības vai psihiskas saslimšanas cilvēkiem, kuri strādā ar noslēpumu saturošu informāciju, var radīt draudus valsts drošībai. Lai no tā izvairītos, jābūt skaidriem kritērijiem kā šādi cilvēki tiek pārbaudīti un atsijāti. Mūsu drošības dienesti ceļ trauksmi, ka Veselības ministrija jau ilgākā laikā nav spējusi šādu kārtību izveidot.

Ja spiegi grib nozagt slepenu informāciju, viņi meklē vājās vietas. Augstām amatpersonām vai vienkāršiem ierēdņiem tās var būt dažādas vājības vai atkarības. Valsts drošības dienests savā pagājušā gada pārskatā min, ka ārvalstu dienesti vāc informāciju par mūsu valsts un pašvaldību amatpersonu vājībām un atkarībām. Lai šīs un citas diskreditējošas ziņas izmantotu šo personu vervēšanai.

2017.gada februāris. Satversmes tiesa pieņem spriedumu lietā par to kā notiek pielaižu došana darbam ar valsts noslēpumu. Prasību bija iesniedzis politiskajos kuluāros pretrunīgi vērtēta persona – agrākā premjera Aigara Kalvīša padomnieks, vēlāk lidostas ”Rīga” drošības dienesta vadītājs Raimonds Lazdiņš.

Viņš pielaidi un amatu lidostā zaudēja par pretlikumīgu telefonsarunu noklausīšanos. Lazdiņš, palīdzot advokātiem Laurim Liepam un Mārtiņam Pētersonam, sūdzējās, ka pielaižu atņemšanas kārtība neatbilst Satversmei. Līdz tam atteikumu varēja pārsūdzēt tikai Satversmes aizsardzības biroja direktoram un Ģenerālprokuroram. Konstitucionalā tiesa nosprieda – šī kārtība ierobežo tiesības uz taisnīgu tiesu. Un turpmāk jāļauj atteikumu pārsūdzēt tiesā. Saeimai bija uzdevums līdz 2018.gada vidum kārtību mainīt.

Saeima likumu grozīja. Bet darbs palika pusratā. Parlaments bija licis Valdībai sagatavot īpašus noteikumus. Tajos būtu jānosaka precīza shēma kā personām, kas prasa pielaidi valsts noslēpumam, izvērtē to veselības stāvokli. Tajā skaitā vai cilvēkam nav psihiskas saslimšanas vai problēmas ar narkotiku, alkohola un citām atkarībām. Izvērtējumu veiktu ārstu konsīlijs – narkologs, psihiatrs un citi speciālisti. Un tas kalpotu kā pierādījums tiesā, ja pielaides nedošana tiktu pārsūdzēta.

Elmārs Tērauds 

Elmārs Tērauds
Latvijas Psihiatru asociācijas valdes priekšsēdētājs

“Ministru kabineta noteikumu veidošana nav mediķu iniciatīva, bet tas ir tas šo speciālo drošības institūciju iniciatīva. Šīs izmaiņas ir plānotas tādā ziņā, ka noteiktos gadījumos ne visiem, kam plānota pielaide valsts noslēpumam vai arī pārskatīšana ar pielaidi kā noteiktos gadījumos, šie speciālie dienesti iniciētu, pieprasītu no personām psihiskās veselības pārbaudi. Un tad šis cilvēks, kas pretendē uz pielaidi, pats vērstos trijās ārstniecības iestādēs, kur tad viņu skatītu trīs ārstu konsīlijs atkarībā no veselības problēmām. Varbūt narkologs pieaicināti vai divu narkologi, vai divi psihiatri un viens narkologs, kā kurā situācijā pēc specifikas, un tad šie speciālisti izskatītu šo jautājumu, sniegs savu vērtējumu situācijai.”

2018. gada 26. februārī premjers Māris Kučinskis (ZZS), kurš tobrīd pilda arī veselības ministra pienākumus, izdod rezulūciju, ka noteikumi jāsagatavo. Vairākkārt to pieņemšana pārcelta un atlikta, bet joprojām darbs nav izdarīts.

Māris Kučinskis

Māris Kučinskis
Bijušais ministru prezidents, Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs

“Neesot šiem noteikumiem cilvēks, kuram, piemēram, ir nepiešķirta pielaide tādu problēmu dēļ, var vērsties tiesā un, nepastāvot skaidriem noteikumiem, kas parāda kāpēc, tiesa, visticamāk, 95% teiks, ka jums nebija iemesla viņam noņem pielaidi. Mūsu drošības dienesti ir gana atbildīgi, un viņi nepiešķirs, bet, ja tas cilvēks sūdzēsies, viņš uzvarēs tiesu. Un tādi precedenti arī bija bijuši, tieši tas bija iemesls, kāpēc precizēja jautājumu.”

Administratīvā apgabaltiesa, “Nekā Personīga” informēja, ka divu gadu laikā ir izskatījusi deviņas pārsūdzētas lietas par pielaides nedošanu. Astoņās no tām pieteikumi noraidīti, bet vienā lietā pieteikums apmierināts, ģenerālprokurora lēmumu atzīstot par prettiesisku. Vēl divas lietas šobrīd ir izskatīšanā. Kā skaidro drošības iestādes – radītais haoss likumdošanā traucē dienestiem veikt savus pienākumus.

Normunds Mežviets

Normunds Mežviets
Valsts drošības dienesta priekšnieks

“Personas, kurām ir kaut kāda veida atkarības, neatkarīgi, vai tās ir alkohola, narkotiku vai azartspēļu atkarība, šāda veida personas rada ārkārtīgi augstus riskus. Jo tā ir ļoti nopietna psiholoģiska problēma, un šie cilvēki ir ievainojami, viņi ir manipulējami. Faktiski tas nozīmē to, ka cilvēki, ņemot vērā  savas kaislības un atkarības nav pilnībā spējīga sevi kontrolēt. Šādiem cilvēkiem nodrošināt piekļuvi valsts noslēpumu, tas no valstisko interešu aspekta ir ļoti bīstami, un nav pieļaujams. Vienlaicīgi, protams, ir jābūt noteiktai kārtībai un procedūrai, kādā veidā, nepārkāpjot cilvēktiesības, ir iespējams šāda veida personas, par kurām mums ir iegūta šāda veida informācija, nosūtīt uz pārbaudēm attiecīgajās ārstniecības iestādēs un lai šīs ārstniecības iestādes sniegtu mums atzinumus, kurus mēs pēc tam varētu izmantot, vērtējot šo personu iespējas piekļuvei valsts noslēpuma objektiem.”

Iveta Maura
Satversmes aizsardzības biroja pārstāve

“Varu pateikt pārliecinoši, ka šo noteikumu neesamība rada normatīvo vakuumu un drošības iestādēm ir sarežģīti strādāt bez regulējuma un noteiktas kārtības. Grūtības noteikti ir ne tikai drošības iestādēm, bet arī Ģenerālprokuratūrai, kura pārskata drošības iestāžu pieņemtos lēmumus, un tāpat arī Administratīvā apgabaltiesa, kura skata pārsūdzību galīgajā instancē.”

Normunds Mežviets

Normunds Mežviets
Valsts drošības dienesta priekšnieks

“Ir bijušas no šādu atkarīgu cilvēku puses kādas rīcības, kas ļāvis iegūt kādu slēpjamu informāciju kādam citam. Jā, tas tā ir bijis – cilvēki, kas pārmērīgi lieto alkoholu vai narkotiskās vielas, viņi attiecīgi reibuma stāvoklī nav spējīgi sevi kontrolēt, un viņi izpauž informāciju, kas ir klasificēta rakstura informācija. (NP: Un jums ir bijušas problēmas šim cilvēkam noņemt pielaidi?) Atsevišķos gadījumos jā.”

Ineta Būmane
Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta Veselības aprūpes organizācijas nodaļas vadītāja

“(NP: Tad sanāk tā, ka diskusija šobrīd apstājusies pie tā, ka Finanšu ministrija prasa, lai drošības iestādes iedot precīzus aprēķinus, cik viņiem ir nepieciešams, un drošības iestādēm varētu būt, ka ir grūti prognozēt, cik cilvēku, piemēram, nākamgad vai pēc diviem gadiem prasīs šo pielaidi un cik būs nepieciešamas.) Jums ir noteikti jājautā viņiem, kur ir problēma un tas klupšanas akmens, kāpēc kavējās saskaņojums, bet es negribu teikt, apstājies – tas pašlaik ir procesā. Mēs nesen saņēmām atzinumu no vienas iestādes Un patiesībā mēs ceram, ka mēs dabūsim tuvākā laikā visus un mēs varēsim laist tālāk.”

“Nekā Personīga” zināms, ka daļa no drošības iestādēm jau vairāk kā pirms gada sniegusi aprēķinus par medicīnisko izmeklējumu izmaksām. Satversmes aizsardzības birojs vairākkārtīgi Veselības ministriju mudinājis noteikumus gatavot ātrāk. Valsts drošības dienests pat pagājušā gada pārskatā ierakstījis, ka lielu izaicinājumu radot neesošā kārtība, kādā persona, kam konstatēti psihiski un uzvedības traucējumi, tajā skaitā traucējumi alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu lietošanas dēļ, nosūtāma uz veselības pārbaudi.

Ineta Būmane
Jums ir noteikti jājautā viņiem, kur ir problēma un tas klupšanas akmens, kāpēc kavējās saskaņojums, bet es negribu teikt, apstājies – tas pašlaik ir procesā. Mēs nesen saņēmām atzinumu no vienas iestādes Un patiesībā mēs ceram, ka mēs dabūsim tuvākā laikā visus un mēs varēsim laist tālāk.

“(NP: Prognoze laika grafikā – kad tas varētu notikt?) Ļoti grūti komentēt. Man tiešām ir ļoti grūti komentēt. (NP: Tas ir šis gads?) Noteikti. Nu, es saku – es ceru, ka noteikti. Jo mēs jau bijām plānojuši, ka būs uz pirmo jūliju, bet diemžēl ir atkal aizkavējies.”

Ekspremjers Kučinskis, kura laikā Veselības ministrija sāka gatavot noteikumus, tagad Saeimā kā Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs kuluāros šo iestrēgušā dokumenta jautājumu kustinājis. Saņemts apsolījums, ka tas tiks ātri atrisināts, jo noteikumu neesamība ir viens no iemesliem, kāpēc amatpersonām jāgaida vairāki mēneši līdz dienesti sagatavo atzinumu par pielaides došanu vai atteikumu.

Māris Kučinsksi

Māris Kučinsksi
Bijušais ministru prezidents, Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs

“Gandrīz jāsāk nožēlot, ka mēs izvēlējāmies tādu sarunu procedūras ceļu. Izskatot kopīgi arī jautājumu, mēs vērsāmies pie koalīcijas un partijas pārstāvošajiem cilvēkiem, kuri sacīja, ka vienīgais kavēklis ir birokrātija un naudas trūkums šī procesa īstenošanai. Un tas apsolījums bija mēneša, divu laikā viņš ieraudzīs savu dienasgaismu. Dažreiz droši vien politiķi aiz tādām lielām kaut kādām lietām, uzskata, ka viss darbs ir padarīts, un nesaprot, ka apakšā ir kaut kāda nesaprotama birokrātija, kas ir atdūrusies kaut kādos mazos šķēršļos, jo man šķiet, ka pat tās summas bija salīdzinoši minimālas.”