VARAM: Rīgas domes 96 000 darba stundu pirkums ir pretējs Iepirkumu likuma garam, taču apturēt to nevar

2 komentāri

Raidījums “Nekā personīga” jau stāstīja, ka Rīgas dome izvairījusies no konkursa rīkošanas par grāmatvedības programmu. Elektroniskajā iepirkumu sistēmā tā bez konkursa nopirkusi gandrīz 100 000 stundu programmētāju darba, kas maksā miljonus.

Galvaspilsēta uzskata, ka rīkojusies likumīgi, jo Vides un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) izveidotā sistēma šādus pirkumus pieļauj. Ministrija saprot, ka Rīga izmantojusi caurumu sistēmā, taču konkrētajā gadījumā neko nedarīs. Tā vienīgi radīs jaunus noteikumus, lai turpmāk šādu rīcību izslēgtu.

Rīgas domes rīcība – bez konkursa par 11 miljoniem pērkot 96 000 stundu programmētāju darba ir pretēja Iepirkumu likuma garam, taču aizliegt to nevar, tā saka VARAM, kas atbild par Elektronisko iepirkumu sistēmu.

To, ka Elektronisko iepirkumu sistēmas programmatūru sadaļā ir ”caurumi”, sistēmas uzturētājs Valsts reģionālās attīstības aģentūra (VRAA) pamanīja gada sākumā. Caurumus komersanti un iestādes izmanto, lai nebūtu jārīko godīgi konkursi.

Vispirms aizdomīgus darījumus fiksēja Veselības ministrijas iepirkumos. Ministres Andas Čakšas laikā, izmantojot sistēmu, viņas bijušā vīra firmām samaksāti vairāki simti tūkstošu eiro, taču pirktās programmas ir citu programmu pielāgojumi par daudz dārgāku cenu. Līdzīgs notikums skāris arī Iekšlietu ministriju. Šos gadījumus izmeklē policija.

VARAM atzīst, ka pret tādiem darījumiem, kādus ar grāmatvedības programmu piegādātājiem sistēmā slēdz Rīgas domes Informācijas tehnoloģiju centrs un Finanšu departaments, tā ir bezspēcīga.

VARAM Elektroniskās pārvaldes departamenta direktors Uģis Bisenieks norāda: “Šobrīd mēs nesaskatām likuma pārkāpumu šādā rīcībā, bet mēs redzam, ka šī rīcība neatbilst likuma garam vai jēgai. Pārkāpumu mēs īsti nespējam identificēt, bet tas, ka sistēma ir pilnveidojama, tas ir acīmredzami. Šajā brīdī mēs vēl turpinām diskusijas ar IKT nozari, kā efektīvāk šo noregulēt. Sagaidāms, ka mēs līdz šī gada beigām regulējumu uzlabojumus stādīsim priekšā ministru kabinetam. Šobrīd darba versija, ko mēs esam piedāvājuši apspriedei ir viens miljons eiro maksimums.”

Ministrija iecerējusi, ka turpmāk programmu uzlabošanai bez konkursa iestādes nevarēs tērēt vairāk kā miljonu eiro gadā. Paredzēts arī paplašināt sistēmas uzturētāja pilnvaras apturēt aizdomīgus iepirkumus.

VRAA Elektronisko iepirkumu departamenta direktors Oļegs Fiļipovičs saka: “Uzraudzīt darbības un pārtraukt darījumus ne tikai tad, kad ir pārkāptas pašas vienošanās, bet arī tad, kad ir pārkāpts cits ārējais normatīvais akts. Ārpus kura mēs pašlaik nevaram iet. Mēs pašlaik esam ierobežoti ar to, kas ir vienošanās. Tas pats samērīguma princips (ja) nav ievērots, – jā, ka viņi pie pogas piepērk mēteli.”

Aģentūra šobrīd pārbauda Rīgas pašvaldības grāmatvedības programmu iepirkumu. Tā grib noskaidrot, cik maksājusi datorprogramma, kuras uzlabojumiem nepieciešami 11 miljoni.

“Tas, ko gribās akcentēt, ka jebkurā gadījumā pasūtītājs ir atbildīgs, kuru no vienošanās pozīcijām vai līgumiem viņš izmanto un, protams, tas ka EISā ir attiecīga pozīcija, tas neatceļ arī samērīguma principu. Tieši informācija par to, kādi līdz šim ir bijuši ieguldījumi, tā arī ir pieprasīta,” norāda Fiļipovičs.

Viņš skaidro, ka atbalsta jeb programmēšanas pakalpojumus EISā drīkst pirkt tikai tad, ja iestādei jau ir nopirkusi servera standarta programmatūru. Nozarē esot pieņemts, ka programmas uzturēšana un atjaunošana izmaksājot ap 20% no vērtības. Rīgas domes gadījumā nav skaidrs, cik izmaksājusi pamata programma.

Pašvaldības ierēdņi “Nekā personīga” nevarēja paskaidrot, kā tikuši pie standarta programmatūras “Acto ERP”, kuras papildinājumus par 11 miljoniem eiro tagad pērk EISā.

Rīgas domes Finanšu departamenta direktora biroja vadītājs Andris Konošonoks saka: “Es neesmu iepirkumu speciālists, tā nav Finanšu departamenta atbildība. Es jau minēju, ka iepirkums ir noticis atbilstoši visām likuma prasībām, bet ja jums interesē šie detalizētie jautājumi, es nevarēšu uz tiem atbildēt….Darba grupa neveic iepirkumus. Mēs zinām, kā mēs būvējam sistēmu, jā.”

Līgums ar programmētājiem “Wearedots” paredz, ka nākamā gada decembrī programma ir gatava, un tad sadarbība beidzas. Šobrīd nav zināms, cik Rīgai turpmāk būs jāmaksā par programmas lietošanu. Par to būs jārīko jauns iepirkums. Darba grupa cer, ka summa nebūs lielāka par  300 000 eiro gadā.

“Nodošanas darbi, to es varu pateikt – 22.decembris, tā stāv līgumā. Šeit es gribētu uzsvērt, ka tieši priekšrocība šīs standartizētās sistēmas iegādei, ka jau laicīgi, pirms šis projekts tika uzsākts, darba grupa konstatēja, ka ir vairāki tirgus dalībnieki, ja nemaldos, šobrīd Latvijā septiņi, kas nākotnē spēj piegādāt šīs licences, spēj nodrošināt uzturēšanu šim te standartizētajam, es uzsveru, produktam,” bilst Konošonoks.

Darba grupas iecerētais scenārijs ir netradicionāls. Parasti nopērkot programmu vai pasūtot tās pielāgošanu, līgumu par tālāku uzturēšanu noslēdz ar tās izstrādātāju, jo pārņemt cita programmētāja sistēmu nav vienkārši. Tomēr Konošonoks ir pārliecināts, ka viņa vadītais programmatūras nomaiņas process ir atklāts, godīgs un pamatots. Arī cena esot samērīga.

“Iepirkums nav finanšu departamenta atbildība, bet stundas izmaksas ir absolūti samērojamas, ir zemākas, bet ir arī būtiski augstākas izmaksas. Es nezinu, uz kādiem datiem balstās jūsu novērojumi, bet mūsu rīcībā nav šādas informācijas, ka šīs stundas izmaksas ir paaugstinātas vai dārgākās tirgū,” saka Konošonoks.